sapņojam

nenoteiksme:
Bij` smuki muzikālais sapnis par Miera ielas pēcpusdienu. Bet pirms uzdrošinies lasīt tālāk, spied šeitan un paklausi to dziesmiņ`, kas sapnī sapņojās.
Gari neizplūdīšu, jo īsteni sižeta nebija, bija tikai ainas, aromāti un mūzika. Nenoteikts daudzums cilvēku kādā karstā vasaras pēcpusdienā skrēja basām kājām pa Miera ielu [posmā starp Brīvības un Palīdzības ielām]. Ne nu gluži skrēja, bet tā ļoti organizēti [un organiski!!!] dejoja krāsainiem baloniem rokās. Radās iespaids, it kā viņi kaut kur dotos, bet tas viss caur deju. Saule spīdēja no Maiznīcas ielas puses, gaiss bija sauss un karsts, cēlās putekļi, tālab ļoti labi varēja redzēt saulstarus. Viens vīrelis ar saldējuma ratiem stāvēja iepretim CSDD ēkai. "Laima" smaržināja savu sevišķo šokolādi [jel, kā es mīlu šo rajonu! :D], jā, un nebija nekādu tramvajisko klabēšanu, mašīnisko rūkšanu un pīpināšanu, bet bija tā tur dziesma.

Man patīk, ja cilvēkbērni tā smaida.