sapņojam

kuurkulis:
tas gan bija kaut kad pagāšvasar, bet tikai tagad es iedomājos par to, ka to būtu vērts te tā ieatmiņot.

bija diena kaut kāda, braucu vilcienā, te pēkšņi paskatos iepretim un skaidri un gaiši zināju, ka tas puisis ar brillēm un īsajiem matiem ir tieši tas pats, ko pirms kādiem 2iem/3iem gadiem redzēju sapnī (sapnis viens no tiem, kas līdz detaļām noglabājies atmiņā). absolūti nepazīstams. interesantākais, ka tajā brīdī man tas likās tik ļoti pašsaprotami (apmēram - nu kā nu! protams ka man tur pretī tagad sēž puisis no 3 gadus veca sapņa, kā citādāk?! ko tur vispār!) un dabiski. to, ka tas tā īsti ierasti nav vilcienos redzēt vecu sapņos mītošu mīlestību tēlos, man pastāstījabalons pēc kāda laiciņa, kad arī man tas sāka šķist jocīgi. kas zin, varbūt vajadzēja puisi uzrunāt, sanāktu vēl lielā mīlestība :)

kā ir ar sapņu cilvēku redzēšanu dzīvē? zinu, ka dažiem sapņos cilvēku sejas vispār nav redzamas, citiem līdz pēdējai detaļai, tad kā tas ietekmē cilvēku atpazīšanu dzīvē vai kā?

negaisiic:
1. Tajā piedalījos kā skatītājs no malas /nekad iepriekš gan vēl tā nebij gadījies/.
Tātad, dzīvoklis, divi vīrišķi kaut ko skaidrojas. Namatēvs metas virsū ciemiņam un sadursta viņam kāju. notiek aktīva cīkstēšanās, kad pēkšņi ciemiņš sagrābj namatēvu aiz krāgas, aizstiepj pie atvērtā loga un izmet laukā. Vērtējoši noskatās un kad namatēvs sāk ko kūņoties jautā: "Nu, sāpēja?", namatēvs tā sakauti nopīkst: "Jā...", uz ko ciemiņš atbild: "Tad nebrūc citiem virsū, ja pašam sāp!".
2. Šajā sapnī piedlījos kādā dīvainā mana iznstitūta /valodu/ adīšanas pulciņā. Vinai meitenei mācīju, kā pareizi pielikt šallei smukas bārkstis. Uz kuro pusi jāvelk dzija, lai iznāk vienādas un labi izskatās. Tad uzradās viens jaunēklis un centās sapakot kopā divus smaržu iepakojumus. viņam tā īsti neveicās, bet es teicu, ka nekas, man jau tāpat būs smuki /šķiet tika gatavotas dāvanas manai dzimšandienai/. Papildus tam visam lasījām vietējo institūta avīzi, kurā bij pasniedzēju bildes un kaut kādi aprakstiņi. Viena pasniedzēja bij melliem matiem un koši zaļām acīm - kā kaķei. Un par to es sacīju, ka bijusi ļoti laba pasniedzēja. Tālāk tās adīšanas aktivitātes tā pamazām norima un ar to arī viss beidzās.