sapņojam

likvidet:

ja jau par bērnības murgiem, tad es arī vienu no saviem atklāšu.
piezīme - tas nav guļot - miega stāvoklī, bet esot fiziskajā, reālajā(?) pasaulē.
agrajā pusaudžu vecumā mani šitas gļuks vairākus gadus piemeklēja, katru dienu, vai reizi divās, bieži katrā gadījumā. pēcāk arvien retāk un nu jau var teikt izzudis. tad par pašu gļuku, kas uzdzina murgainas sajūtas.
neatkarīgi no vietas, darbības, vai citiem apstākļiem, mani pēkšni pārņēma tā sajūta, kas ir pamostoties - "ā, tas bija tikai sapnis, tagad esmu pamodusies pa īstam."
piemērs - eju vakarā pa iemīto taku uz mājam, un pēkšņi(klikt!) galva "savirpuļojas" un viss iepriekšējais gājiens un darbības ko veicu likās nosapņotas(nedaudz var vilkt paralēles ar "pamošanos" sapnī). bet ļoti stipru, emocionāli smagu sajūtu tas uzlika. pēc tam es parasti biju pavisam apjukusi, reizēm raudāju, tā pēcsajūta ir nepatīkami īpatnēja - es esmu nomodā vai kur? parasti lūdzos, lai tas neatkārtojas divas reizes pēc kārtas(kā mēdza notikt), protams - tas ir divtik smagi.
grūti to izskaidrot, jo nezinu uz ko tas viss balstās, kā dēļ tās sajūtas rodas. mamma toreiz teica tas no noguruma, es gribēju smalkāku izskaidrojumu.
bet tā kā es tiešām tajā laikā biju pastāvīgi nogurusi dēļ garajiem vakariem mūzikas skolā, tad prātā ienāk minējums(pamatots uz īsti neko), ir, ka smadzenēs alpha viļņi sajaucas ar theta viļņiem, radot transam līdzīgu stāvokli, no kura alpha viļņi mani izrāva laukā(tajā brīdī es it kā atmostos).
p.s.
alpha waves - apm. 8 Hz to 13 Hz. nomoda stāvoklis.
tetha waves - apm. 4 Hz to 8 Hz. daydreaming, sekla miega, arī transa stāvoklis
tākā diezgan virspusēji esmu interesējusies par brainwaves tēmu, tad mans minējums var būt būlšits.
mani interesē jūsu izskaidrojumi.