sapņojam

josephine16:
No visa, ko šonakt sapņoju, kaut cik jēdzīgs bija tikai sapnis par pūķi. Nebija tas sapnis garsh (vai visticamāk maz no vinja atceros), bet images, kurus atceros bija iespaidīgi. Cēsu pils (skaitās it kā) ar vācu bruņiniekiem, pēkšņs haoss, visi panikā, jo lido Pūķis, spļaudams zaļas liesmas. Uz pūķa sēdēja kāds vietējo zemnieku varonis(vai nu kaut kā aptuveni tā). Nezinu kādā iksā, bet tas pūķis uz kādu laiku bija jāiesloga kaut kādā ēkā... mums (jā, arī es te pēkšņi uzrados... pievienojos tam varonim) bija kaut kāds viltīgais plāns. kāds neatceros, bet galvenā ideja bija pamatīgi apčakarēt vācu bruņiniekus. Tad kad es (personīgi) taisīju ciet to būri, kur tas pūķis jāiesloga izjutu bailes (nejau tādēļ, ka baidītos no pūķa, jo viņš bija man draugs, bet vnk nojautu kko nelāgu). Pūķis aši sagrāba manu roku un lūdza, lai es viņu atlaižu... paskaidroju vinņam, ka vēlāk atnāksim viņam pakaļ un, ka mums ir viltīgs plāns.
... tas ar` viss, ko varu no tā sapņa atcerēties.