sapņojam

cannibalsmith:
Viena no Ziemassvētku dāvanām, ko saņēmu, ir rozā zivs mīkstā maniņa. Es sapņoju, ka aizceļoju uz kautkādu zemi, kur ciemi ir izcirtumos un savienoti savā starpā ar dēļu takām. Es pa vienu tādu taku aizkrienu līdz jūras krastam. Tur baigā krauja. Skatos pāri kraujas malai ūdenī un, hops, krītu lejā.
Izpaldu krastā uz neapdzīvotas salas un cenšos pierunāt smiltīs ierakušos zivi-zemūdeni dabūt mani prom no turienes. Pēc tam pamodos.

Šorīt pamodos no sapņa, kur es staigāju par pamestām, pusizremontētām mājām. Ārdurvīm numuri bija nevis normāli bet puses: puse, divarpus, trīsarpus utt. Iegāju pa vienām durvīm un gāju cauri istabām un gaiteņiem arvien dziļāk. Kļuvu ļoti determinēts iet arvien tālāk un atcerējos, ka ir jāpārbauda vai esmu sapnī. Grasoties paraut sevi aiz pirksta, paskatījos uz savām plaukstām un konstatēju, ka tās nav manas! Sapratu, ka esmu sapnī, un sapnis pazuda. Attapos, ka peldu gaisā virs savas gultas un lēnām griežos kā bezsvara stāvoklī. Jutu, ka esmu kautkur sapinies, taču mēģinājums atbrīvoties beidzās ar pamošanos.

Pirmais out of body experience! Vingrinājumi sāk atmaksāties. :)