sapņojam

cannibalsmith:
Sapņoju, ka pārvietojos caur pilsētu, un tur notiek kautkāda revolūcija, barikādes. A barikādēs kuvrāki (ķirzakcilvēki, tikai dažādās krāsās - ne tikai zaļi). Mani pavada kautkāds zinātnieks un izrāda visu. Tad es viņam jautāju: "Nu un kādas vēl kaujas vienības šai spēlē?"
Tad viņš nolemj man parādīt slepeno padomju zemūdeni. Izrādās tās bāze ir zem kādas skolas. Ieejam skolā un pēc īsa gājiena pa gaiteņiem, profesors saka: "Mums vajag norobežot tuvējos koridorus."
Noprotu, ka tas nepieciešams, lai skolēni nepamanītu slepenās durvis uz doku. Tad nu mēs noraujam radiatoru trubas un samontējam garu nožogojumu. Viena skolniece tiek atstāta sargāt un nelaist nevienu tālāk.
Nonākot pie durvīm, redzu, ka tās ir parastas durvis, bet stenderē ir iebūvētas lampiņas. Profesors iešmauc pa durvīm un steidzina mani, bet es nepaspēju un durvis aizcērtas man priekšā. Par laimi blakus dirvīm ir izsists logs uz angāru, pa kuru es ielienu. Tad es sajūtu, ka mani sāk meklēt sargi, un nolienu ūdenī un paņemu piepūšamo motorlaivu un manevrēju apkārt izvairīdamies no sargiem līdz nonāku pie vienas no zemūdenes aizmugurējām ieejām.
Ticis zemudenē pašā pirmajā telpā sastopu zinātnieku un savu mazāko māsu (ko viņa šai sapņī meklē??). Zinātnieks man iedod grāmatu par [..], un es atveru to un mēģinu lasīt, taču viss teksts ir izplūdis un es nespēju nofokusēt skatienu (viens no fapņu "fizikas" likumiem: sapņos nevar lasīt). Es tik šķiru lappuses un skatos, ka šur tur ir tabulas un diagrammas un daži zīmējumi. Zīmējumus gan var redzēt normāli.
Tad es pamostos.