sapņojam

cannibalsmith:
Sapņoju, ka sēžu uz marmora grīdas tunelī (metro stacija?) un lasu grāmatu. Turpat netālu uz soliņiem savācas hiphop stilā ģerbtas nēģeru meitenes.
Mana apziņa tiek iesūkta grāmatā un kāda balss paziņo: "Hei, tas ir Glacial Mayhem!" Visu redzes lauku piepilda ladus planēta, kas uz smaida uz mani un atņirdz zobus nereāli platā maidā - nu līdz ausīm... bet planētām jau ausu nav. Tad es pamnu, ka planēta ir datorgrafika - lodes objekts ar bump-mapping. Tā planēta man atgādina to Pocter un Gambel zīmolu.. nu to.. seju.
Tālāk redzu ledus labirintu, kur milzis sarunājas ar cilvēku karali ar tulka palīdzību. Tulks ir kautkāds fejveiīgs raījums. Karalis milzim saka: "Tu mums vairs neesi vajadzīgs." Kautkāda iemesla tulks sāk bēgt, un viņam pakaļ dzenas no krāsainām lentītēm sastāvošs putns, bet viņus abus vajā no lentītēm sastāvošs kaķis. Tā viņi viens otru trenkā pa labirintu.
Tad es paceļu acis no grāmatas un konstatēju, ka metro stacijā uz soliņiem jau ir savācies virāk hiphop miteņu un viņas laiž apkārt divlitrīgās kolas un dzer. Vieni ir krūze.
Tad es pamostos.

Note: šis sapnis ir dīvains ar to, ka es tur neesmu, bet pārsvarā visu vēroju no lidojoša, bezķermeniska redzespunkta. Un vēl: rakstīts ar biojātu klaviatūru - piedodiet drukas kļūdaas.