Jocīgi, makten jocīgi... Šonakt, kad biju tādā pusmiegā un neko nesapņoju, skaidri dzirdēju, ka kāds tepat blakus vienreiz sauc mani vārdā, izbijos, jo domāju, ka kāds grib mani modināt, nekustīgi gaidīju, kad sauks vēlreiz, bet tā kā neviens vairāk nesauca, apmulsis palūkojos apkārt un konstatēju, ka neviena nav un ka vēl ir nakts.
Tā nu es nesapratu, kas mani sauca un ko tam kaadam no manis vajadzēja...