(bez virsraksta) @ 16:17
ieraksts:
Sapņi. Užgoroda, 4.08.15.
Man ir kādu jāgaida uz Dzirnavu un neatceros, kādas ielas stūra. Atrašanās vietu es pārbaudu kartē, kas ir manas ziemas jakas oderes apdruka. Man ir jānodod kādam automašīna Ford Focus. Gaidu ilgi, un, garlaikojoties, izdomāju, ka jāizbrauc kāds aplis. Atrodu atslēgas, sāku braukt. Ievēroju, ka ir automātiskā ātrumkārba. Apbraucu pāris apļus un saprotu, ka nekur nevar iebraukt atpakaļ tieši tajā vietā, kur man bija jāgaida. Visi pagriezieni beidzas sarežģītās un grūti izbraucamās autostāvvietās. Saprotu, ka man ir jānoliek mašīna vietā, turklāt man nav tiesību. Protams, uzrodas arī policija, kas ir ievērojusi manu riņķošanu. Policija iebrauc pretī vienvirziena ielā, nav vairs iespējas izvairīties. Viņi uzliek vienam ritenim ķēdi un saka, ka tikai parunāsies, uzdos pāris jautājumus, iesakumā jāuzrāda dokumentus. Es nodomāju, ka šī situācija ir jau pārak sarežģīta, un man vajadzētu tīt prom no šīs (ne)realitātes, tāpēc es izdomāju, ka vienīgā izeja ir pamosties.
Otrais sapnis.
TV laika ziņu diktors runā par rītdienas laikapstākļiem un pie reizes stāsta, ka laiks būtu labāks, ja mēs visi nebūt iesprostoti necilvēcīgā iekārtā, kurai nav nekā kopīga ar cilvēku iecerēm un sapņiem. Ar viņu sak runāt aizkadra sievietes balss, un viņi apspriež šo tēmu. Pēc brīža diktors pamet studiju un es sāku viņam sekot, jo gribu zināt, ar ko noslēgsies prognoze. Protams, sapņa dimensijās tas ir tā, it kā viņš tikko būtu izkāpis no televizora, un studija ir tepat man aiz sienas. Turpinu sekot diktoram, kurš rāpjas tornī, kas līdzinās Āgenskalna TV tornim ar nozāģētu vismaz pusi. Seko arī TV kameras, viss ir tiešraidē. Mēs rāpjamies pa torni, kas vairs pavisam nav vienkārši. Pašā augšā diktors uzsēžas uz krosa motocikla un no rampas ielec milzīgā baļļā ar ūdeni, kas atrodas lejā. Vēlāk izrādās, ka diktora patiesā aizraušanās ir ekstrēmie sporta veidi un viņš ir to gribējis parādīt visiem skatītājiem.
Sapņi. Užgoroda, 4.08.15.
Man ir kādu jāgaida uz Dzirnavu un neatceros, kādas ielas stūra. Atrašanās vietu es pārbaudu kartē, kas ir manas ziemas jakas oderes apdruka. Man ir jānodod kādam automašīna Ford Focus. Gaidu ilgi, un, garlaikojoties, izdomāju, ka jāizbrauc kāds aplis. Atrodu atslēgas, sāku braukt. Ievēroju, ka ir automātiskā ātrumkārba. Apbraucu pāris apļus un saprotu, ka nekur nevar iebraukt atpakaļ tieši tajā vietā, kur man bija jāgaida. Visi pagriezieni beidzas sarežģītās un grūti izbraucamās autostāvvietās. Saprotu, ka man ir jānoliek mašīna vietā, turklāt man nav tiesību. Protams, uzrodas arī policija, kas ir ievērojusi manu riņķošanu. Policija iebrauc pretī vienvirziena ielā, nav vairs iespējas izvairīties. Viņi uzliek vienam ritenim ķēdi un saka, ka tikai parunāsies, uzdos pāris jautājumus, iesakumā jāuzrāda dokumentus. Es nodomāju, ka šī situācija ir jau pārak sarežģīta, un man vajadzētu tīt prom no šīs (ne)realitātes, tāpēc es izdomāju, ka vienīgā izeja ir pamosties.
Otrais sapnis.
TV laika ziņu diktors runā par rītdienas laikapstākļiem un pie reizes stāsta, ka laiks būtu labāks, ja mēs visi nebūt iesprostoti necilvēcīgā iekārtā, kurai nav nekā kopīga ar cilvēku iecerēm un sapņiem. Ar viņu sak runāt aizkadra sievietes balss, un viņi apspriež šo tēmu. Pēc brīža diktors pamet studiju un es sāku viņam sekot, jo gribu zināt, ar ko noslēgsies prognoze. Protams, sapņa dimensijās tas ir tā, it kā viņš tikko būtu izkāpis no televizora, un studija ir tepat man aiz sienas. Turpinu sekot diktoram, kurš rāpjas tornī, kas līdzinās Āgenskalna TV tornim ar nozāģētu vismaz pusi. Seko arī TV kameras, viss ir tiešraidē. Mēs rāpjamies pa torni, kas vairs pavisam nav vienkārši. Pašā augšā diktors uzsēžas uz krosa motocikla un no rampas ielec milzīgā baļļā ar ūdeni, kas atrodas lejā. Vēlāk izrādās, ka diktora patiesā aizraušanās ir ekstrēmie sporta veidi un viņš ir to gribējis parādīt visiem skatītājiem.
| | Add to Memories | Tell A Friend