Braucu uz kaut kādām (programmēšanas) sacensībām pilsētā, kas atgādināja Ventspili vai Ugāli. Autobusu vadīja pagasta šoferis Ervīns. Autobusam aizmugurē bija atkritumvedēja iekārta (resp. autobusa - atkritumvedēja apvienojums). Ar to līkumojot pa šauru krustojumu, mani gandrīz piespieda pie sienas.
Sacensības nokavēju, paspēju tikai uz apbalvošanu. Laikam tāpēc, ka slikti orientējos pilsētā, vai arī vēl kādu nodarbju dēļ, kuras neatceros, bet visspilgtākais iespaids bija baznīca (tāda, kādu es neesmu īsti redzējis). Tās milzīgajam tornim bija mākoņu izkliedēšanas funkcija: tas izdeva kaut kādas pukšķošas skaņas, un apmākušajās debesīs pēkšņi pavērās koncentriska tāda kā viesuļvētras acs. Tornis zaigoja dzintarainās krāsās.