Below are the 2 most recent journal entries recorded in Sado/Mazo's LiveJournal:

Monday, April 2nd, 2007
3:56 am [sadomazohists23]	1. daļa - Iepazīšanās Sveta mācījās kādas palielas pilsētas universitātes otrajā kursā. Viņas tēvs bija uzņēmējs un bija viņu nodrošinājis ar visu dzīvei nepieciešamo. Nu jau otro gadu viņa bija saimniece pusei no pavecas guļbaļku mājiņas. No kaimiņiem viņu norobežoja žogs un viņi nelika sevi manīt. Abas istabas un virtuve bija aprīkota ar nepieciešamajām mēbelēm un iekārtām. Ko gan vēl vajadzēja jaunai studentei, kura pagaidām nekala plānu par ģimenes ligzdiņas vīšanu? Reiz sēžot datorklasē un sērfojot pa internetu Sveta kādā no izlecošajiem pārlūkprogrammas logiem ieraudzīja kailu sievietes dibenu, kurš noklāts ar sarkanām līnijām. Ko tādu viņa vēl nebija redzējusi. Kaut arī Sveta reizēm nejauši bija iekļuvusi porno saitos, viņa no tiem vairījās. Porno viņu nesaistīja, kaut kā pretīgi tur viss izskatījās. Tomēr lapa , kurā atradās viņu pārteigusī fotogrāfija ar dibenu, kurš noklāts ar sarkanām līnijām, ieinteresēja un viņa aiz gara laika nolēma to izpētīt. Aplūkojusi vairākas fotogrāfijas viņa ieraudzīja pogu ar uzrakstu “Bibliotēka”, kurā iegājusi viņa atvēra kādu no daudzajiem stāstiem un sāka to lasīt. Stāsts bija par angļu skolnieci – privātskolas, kurā kā izrādijās nolaidīgas skonieces tika pērtas, beidzēju. Šī skolniece – teicamniece, kura ne reizi skolas laikā nebija izbaudījusi rīkstes, aiz ziņkārības pati izlūdzās stipru pērienu. Sveta lasīja neatraujoties un kad bija gandrīz to pabeigusi viņa ar pārsteigumu sajuta pieaugošu uzbudinājumu. Beigusi lasīt stāstu viņa atlaidās krēslā un ievēroja ka rokas nedaudz trīc un biksītēs jutās valgums. Pārsteigta par dziļo iespaidu, ko radīja stāsts, Sveta izslēdza datoru un iepriecināta konstatēja, ka neviens no apkārtējiem nepievērš viņai uzmanību. Sarkt nenāksies, bet biksītes vajadzētu nomainīt. Sveta steidzās mājās. Cerot atgūt dvēseles līdzsvaru, viņa daļu no ceļa gāja ar kājām pa piesnigušo pilsētu, bet uzbudinājums nemazinājās. Viņas bagātā iztēle zīmēja bildi ar meiteni, kura guļ ar krūtīm uz galda, ar paceltiem melniem svārkiem un līdz ceļiem nolaistām baltām biksītēm, un direktore ar svilpjošu rīksti no visa spēka šausta kailo dibenu. Sveta bīžiem iztēlojās sevi kā skatītāju, brīžiem kā pašu meiteni, kas izšķīrusies par šādas neparastas pieredzes gūšanu. Tikusi mājās, Sveta klīda pa savām divām istabām. Lielajā istabā viņa novilka džinsus, zeķubikses un biksītes, kuras jau sen bija laiks nomainīt, un aplūkoja sevi spogulī: puskailu, ar slaidām glītām kājām, proporcionālu dibenu. Neapdomājoties viņa pagriezās ar dibenu pret spoguli un ar roku skaļi uzšāva pa labo dibena pusi. Oi! Plauksta nedaudz sāpēja un dibens gandrīz nemaz, bet uz baltās ādas iezīmējās sarkans plaukstas nospiedums. Īsti nespējot sevi kontrolēt Sveta palūkojās apkārt un, ieraudzījusi džinsos ievērto siksniņu, to izvilka un, salikusi dubultā, ar to uzšāva pa kreiso dibena pusi. Atskanēja skanīgs plīkšķis. Spogulī varēja redzēt uz dibena parādamies sārtu švīku, bet no sitiena ar vieglo plastmasas siksniņu sāpes gandrīz nebija jūtamas. Bet viņai gribējās sāpes. Ne tādas, kādas ir, kad sasit kāju vai iedunkā klasesbiedrenes, bet tādas, no kurām parādās pietūkušas švīkas uz dibena, kādas viņa bija redzējusi spank-lapas fotogrāfijās. Viņu nekad bērnībā nebija pēruši, un viņai likās, ka šīm sāpēm ir jābūt kaut kādām īpašām: spēcīgām un vienlaicīgi gan mokošām, gan uzbudinošām. Viņa vēl vairākas reizes iecirta pa kreiso dibena pusi, pēc tam pa labo, bet rezultāts bija iepriekšējais. Atceroties fotogrāfijās redzēto, viņa aizsteidzās uz virtuvi un atgriezās pie spoguļa turot rokā griežamo dēlīti. Noliekusies viņa viņa pāris reizes iesita ar to pa kreiso pusi un sajuta manāmas sāpes. Viņa mēģināja iesist arī pa labo dibena vaigu, bet tas bij ļoti neērti un ilgotais efekts netika sasniegts. Atvilkusi elpu viņa atkal pievērsās kreisajai dibena pusei. Pēc dažiem sitieniem sāpes strauji pieauga un cietusī dibena puse kļuva sarkana. Un tad viņa saprata, ka nespēs sevi piespiest sist stipri. Viņai tāpat kā iepriekš gribējās sist stipri, bet vienlaicīgi pieaugošās bailes no sāpēm to neļāva. Neveiksme nedaudz viņu atvēsināja un patīksminājusies par spogulī redzamo sarkano kreiso vaigu, kurš kontrastēja ar gandrīz neskārto balto labo dibena pusi, Sveta devās ēst. Lai cik žēl arī nebūtu, tomēr pašai sevi nopērt tik spēcīgi, cik gribās, izrādījās, ka ir neiespējami. Nākamajā dienā lekciju bija maz. Diezgan agri atsvabinājusies Sveta nolēma parbaudīt vakardienas iespaidus un devās uz datorklasi. Bet šodien viņai neveicās, jo blakām vienīgajam ... brīvajam datoram sēdēja nepazīstami un ne pārāk simpātiski puiši. Nespēja izbaudīt jaunatklāto sajūtu pasauli likās viņai nepanesama. Bet tad viņai atmiņa atausa, ka viņas skolas biedrenei Jūlijai ir dators ar interneta pieslēgumu. 2.daļa – Jūlija Sveta pārsteidza Jūliju tikko kā piecēlušos no gultas. Jūlijas vecāki bija kaut kur ciemos un Sveta uzreiz, apsolot parādīt ko interesantu, palūdza ieslēgt datoru. Ātri iegājusi jau pazīstamajā lapā, viņa iesākumā parādīja Jūlijai fotogrāfijas un pēc tam pārtulkoja jau zināmo stāstu par nopērto angļu skolnieci. Jūlija aizdomājusies skatijās uz Svetu un tad jautāja: “Nu un?”. Sveta bija pārsteigta par draudzenes mieru, viņa vēl ļoti labi atcerējās spēcīgo uzbudinājumu, ko sajuta iepazīstoties ar šo lapu. “Tevi tas neuzbudina?” - jautāja Sveta. “Nu varbūt nedaudz, bet es tak neesmu lezbiete, lai kļūtu mikla, skatoties uz sieviešu pēcpusēm. Tas viss ir interesanti un patiešām nedaudz uzbudina. A Tev kā?” Sveta godīgi izstāstīja, cik spēcīgi vakar šī lapa bija viņu uzbudinājusi, un ka viņa atnākusi, domājot, ka Jūlijai tā izsauks tādu pašu reakciju. Un tad Jūlijai pieleca: “Kas, pašai sagribējās žagarus vai siksnu noprovēt?” “ Nu, jā!” – izsaucās Sveta. “Ta nu problēma. Gulies uz dīvāna un atkailini pēcpusi. Žagaru man nav, bet tēva siksna atradīsies. Tā pati ar kuru viņš kādreiz mani bērnībā reizēm par divniekiem aplaimoja” Tagad Sveta saprata, kādēļ Jūliju tik stipri neuzbudināja redzētais un dzirdētais – viņa jau bija pazīstama ar pērienu un šī pazīšanās neatsauca atmiņā nekādas pozitīvās jūtas. “Kā viņš tevi pēra?” – ziņkārīgi pajautāja uzbudinātā Sveta. “Kā pieklājas. Trakoja, kliedza un sita, kur trāpīja. Reizēm sāpīgi trāpija, bet vairāk aizskāra pats proces. Nu raudāju jau arī. Un vecākus tajā brīdi neieredzēju. Līdz ar to atcerēties nav patīkami” “Nu tagad nav piespiedu veidā, bet pēc pašas vēlēšanas pamēģināt, pārbaudīt sevi. Nu kaut kas līdzīgs piedzīvojumam...” “Nu labi. Ja reiz Tavai pēcpusei gribas piedzīvojumus, tad arī pamēģināsim. No sākuma es Tevi, un tad, lai tā arī notiek, Tu mani. Mēs kaut kad bērnībā pliķus spēlējām, kurš stiprāk otram pa pakaļu uzšaus. Mazgadīgo seksuālās spēlītes.” Jūlija ķiķinot devās uz vecāku istabu un pēc brīža atgriezās ar šauru ādas siksnu rokās. “Tā pati, jau pazīstamā,” – teica Jūlija – “Nu, izģērbies draudzenīt, un gulies ar vēderu uz dīvana – ar dibenu uz augšu.” Kā jaunās izpriecas iniciatorei, Svetai nācās pirmajai nolaist džinsenes un zeķubikses līdz ceļiem un gulties uz dīvāna. Viņa novilka līdz dibena apakšējai daļai gaišās plānās biksītes un gulēja drebot no prieka, bailēm un pastiprināta uzbudinājuma. Tikmēr Jūlija salocīja siksnu dubultā un tad pienākusi pie dīvāna gandrīz bez atvēziena iesita ar siksnu pa skaisto, kailo dupsi. Atskanēja klus plīkšķis un sitiena vietā parādijās viegli sārta līnija. “Dabūji?” – jautāja Jūlija. “Tu ko, gandrīz nevarēja just. Spēcīgāk vaig, no visa spēka!” – atbildēja Sveta un, nojaušot, ka sāpes būs asas, sasprindzināja dibenu. Jūlija plaši atvēzējās un iecirta spēcīgāk. Tagad Sveta sajuta nelielas sāpes, bet ne tik lielas, kā viņa bija gaidījusi no spēcīga sitiena ar siksnu. Jūlija turpināja sloksnēt Svetas dibenu, bet vai nu dēļ nemācēšanas, vai dēļ neapzināta žēluma pret draudzeni sitieni neradīja nopietnas sāpes. Tomēr Svetas dibens kļuva sārts un kļūstot jūtīgāks lika sajust nedaudz spēcīgākas sāpes, it sevišķi, ja siksna trāpīja ar malu. Beidzot Jūlija paziņoja: “Pietiek. Tagad mainamies!”. Sveta piecēlās un sakārtoja drēbes. Tajā laikā Jūlija apgūlās uz dīvāna un parāva uz augšu halāta apakšmalu. Biksīšu viņai nebija. Sveta kādu sekundi patīksminājās par viņas priekšā atrodošos balto dibenu un tad sāka pērt draudzeni. Bet rezultāts bija nepārliecinošs. Jūlija tikai vienreiz iestenējās no Svetas sitieniem. Cik nu mācējušas, meitenes viena otru bija ne parāk spēcīgi nopērušas, bet pilnīgi apmierinātas viņas nebija, kaut arī brīžiem sāpes bij spēcīgāk jūtamas un jutās arī uzbudinājums un rozā pēdas uz maigās dupšu ādas bij palikušas. Sveta nekautrējoties nolaida džinsas un biksītes pagriezās ar dibenu pret spoguli un aplūkoja rezultātu. Viņai tā gribējās redzēt uz dibena “īstas” pēdas, kā fotogrāfijās, kuras atstājuši patiešām spēcīgi sitieni! “Nē. Vecenes ir japer vīrietim. Būs gan sapīgāk, viņi nebūs žēlsirdīgi, un uzbudinājumam arī vajadzētu būt lielākam gan viņam, gan mums,”- ska...oraustījusi dibenu, atklāja, ka sāpes parādās kādu momentu pēc sitiena. Viņa nepaspēja saprast, vai tās bija spēcīgas sāpes vai nē, kad jau saņēma nākamo sitienu, un tad vēl un vēl. Un sāpes atnāca, un sāka pieaugt ar katru siksnas cirtienu. Galvenais pēra vienmērīgi, ar pāris sekunžu aizturi starp sitieniem, cenšoties trāpīt tā, lai pēršanas pēdas pārklātu visu dupsi, neatstājot nevienu necietušu ādas gabaliņu. Pie tam viņš ar vien vairāk palielināja spēku, jo pēc Svetas uzvedības saprata, ka sāpes no pirmajiem cirtieniem bija tālu no neciešamām. Pēc kāda piektā-sestā sitiena Svetai kļūva ļoti sāpīgi. Viņa sāka knosīties, it kā mēģinot izvairīties no sitieniem. Katrs nākamais sitiens izspieda no viņas īsu vaidu. Jā, šīs nebija Jūlijas pēriens. Patiešām sāpēja. Bet Sveta, grozot dibenu un kustinot kājas, no sākuma vēl spēja pati sev teikt: “Lūk tas ir! Jā! Īsts pēriens!” Pēc piecpadsmitā sitiena Galvenais nostājās otrā pusē. Bet šo dažu sekunžu pauze Svetai nespēja palīdzēt, jo pēršana tūlīt tika atsākta. Sāpes no jaunajiem sitieniem pa jau noslānīto dupsi bija ļoti-ļoti stipras. Sveta stenēja un vaidēja, raustot visu ķermeni, bet Jūlijas tvēriens neļāva izkustēties un pat aizsniegt ar roku dibenu, lai piesegtu to no sitieniem. Līdz ceļiem nolaistie šaurie džinsi tikai nedaudz ļāva saliegt kājas ceļos un berzēt vienu pret otru. Pār Svetas vaigiem sāka ritēt asaras. Pēdejos piecus spēcīgos cirtienus Galvenais tēmēja pa dibena lejas daļu ar slepenu nodomu, ka sēdēt Svetai pēc pēriena būs sāpīgi – tā labāk paliks atmiņā pirmais un varbūt arī pēdējais pēriens. Šie cirtieni bija paši sāpīgākie, bet tie bija pēdējie. Sveta pat uzreiz nepamanīja, ka pārbaudījums ir beidzies, bet Jūlija, pēc Galvenā norādes, turpināja turēt viņu tādā pašā stāvoklī, kamēr Sveta nepārstāja šņukstēt un elsot. Galvenais uzmanīgi paglāstīja noslānīto sarkano dibenu, kura āda bija kļuvusi nelīdzena, nedaudz pietūkusi tajās vietās, kur siksna bija trāpījusi vairākas reizes. Beidzot Sveta tika atbrīvota, gurdi piecēlusies no krēsla, piemirsusi ar rokām aizklāt kājstarpi, ieskatījās spogulī, kurš kārājās viņai aiz muguras un ieraudzīja savu tumši sārto pēcpusi, kas spēcīgi kontrastēja ar cisku baltumu. Dibens manāmi sūrstēja, bet šīs sāpes nespēja nomākt gandarījuma sajūtu, lepnumu par to, ka viņa bija izšķīrusies to izdarīt un bija izturējusi līdz galam. Galvenais ieteica Svetai novilkt šauros džinsus, kuri spiedīs sāpošo pēcpusi, un palikt tikai biksītēs. Tikai šajā brīdi Sveta atcerējās par savu kailumu, uzmanīgi uzvilkusi biksītes viņa sekoja padomam un pavisam novilka džinsus. Pēc tam vēlreiz ielūkojusies spogulī, un ieraudzījusi tur savu no asarām pietūkušās acis, devās uz vannas izstabu to nomazgāt. Bija pienākusi Jūlijas kārta. Sēžot turpat, kur iepriekš, viņa apskauda Svetu, kurai viss jau bija beidzies. Viņa redzēja, ka Galvenais sita spēcīgi un sāpīgi, un daudz bija šo sitienu. Bet uzbudinājums, kurš bija radies no skata, kā siksna trāpa pa draudzenes dibenu un no sajūtas, kā sitienu ritmā raustās ķermenis, kā arī lepnums neļāva viņai atteikties no pēriena. Viņa nervozi piecēlās no krēsla, attaisīja džinsus un uzreiz kopā ar biksītēm tos novilka pavisam nost. Pēc tam viņa nogūlās ar vēdera lejasdaļu uz klubkrēsla roku balsta un teica: “Dari, kas jādara, Sveta!” Sveta piegāja pie krēsla un, tīksminoties par draudzenes kailo dibenu, apsēdās uz krēsla malas un skaļi ievaidējās no negaidītām sāpēm. Viņa pārvarēja sāpes, starp citu – ne pārāk spēcīgas, uzmanīgi pasēdās nedaudz dziļāk krēslā un stipri apķēra Jūlijas vidukli. Novērtējis Jūlijas pēcpuses lielumu, Galvenais attina vienu apgriezienu no satītās siksnas un sāka pērt, pirmo cirtienu trāpot tieši pa vidu, uzmanīgi sekojot, lai siksna nesagriežas un netrāpa ar malu un nesavaino maigo meitenes ādu. Pirmos sitienus Jūlija pārcieta klusējot, bet jau pēc brīža sāka īdēt un stenēt, nevilšus kustinot pilnīgi brīvās kājas, pa mirklim atklājot pašās intīmākās sava ķermeņa daļas. Pēriens, kā viņai likās, turpinājās ļoti ilgi, bet, beidzot, arī priekš viņas bija beidzies. Nedaudz atvilkusi elpo, viņa atbrīvojusies no Svetas apkampiena, piecēlās un berzējot ar rokām dibenu devās uz vannas istabu, jo kopā ar sāpēm bija parādījies gan uzbudinājums, gan arī miklums starpkājē. Sveta viņai sekoja, jo izjuta nepieciešamību aprunāt piedzīvoto. Kad viņa iegāja vannas izstabā, Jūlija stāvēja pie atvērta krāna un gaidīja, kad sāks tecēt siltāks ūdens. “Vari nemaz nesapņot, ka es vēl kādreiz gulšos zem siksnas,” – teica Jūlija, bet taja pat laikā juta, ka šie vārdi nebija patiesi, vienkārši viņa nebija vēl tikusi galā ar nesaprotamajām izjūtām. Vienu gan viņa varēja pārliecināti teikt: Tas nebija tēva pēriens. Dibens spēcīgi sāpēja, un pēriena laikā bija ļoti sāpīgi, bet bija tajā kaut kas ļoti erotisks. Un nebija nomācošās pāridarījuma sajūtas, kā pēc soda ģimenē. Reizē ar sāpju mazināšanos pieauga gandarijuma sajūta, kas jaucās ar atvieglojumu par to, ka viss garām. No rīta Sveta, kad pamodās, atceroties vakar pārdzīvoto, uzreiz nometusi segu aptaustīja savu dibenu. Nedaudz sāpēja, ja uzspieda, bet ne pārāk asi un pat patīkami. Dibenu apskatot spogulī varēja redzēt tumšas pēdas – zilganas pēdas no siksnas. Viņa bija labā garastāvoklī un juta, ka tad, kad pazudīs šīs pēdas, būs gatava atkārtot izmēģināto. Uztrauca tikai Jūlijas nevēlēšanos vēlreiz tikt nopērtai. Vajadzēs meklēt maiņu! Kuru vēl varētu pierunāt (1 Comment |Comment on this)
3:28 am [sadomazohists23]	Interesants stāsts. Autors nezināms. Tas notika, kad Aijai bija 18 gadu. Reiz uz ielas pie meitenes apstājās mašīna, kurā sēdēja divi simpātiski puiši. Tie izteica atzinīgus vārdus par viņas augumu un skaisto seju, kā arī piedāvāja ar tiem aizbraukt uz skaistumkonkursa fotoprovēm. Aija vieglprātīgi piekrita un iesēdās to mašīnā. Tie brauca apmēram 30 minūtes. Pa ceļam puiši smējās un jokoja, kaisīja komplimentus un pareģoja Aijai fotomodeles nākotni. Beidzot mašīna apstājās pie trīsstāvīgas savrupmājas pilsētas nomalē. Mājā bija vēl astoņi puiši, kas jau bija pamatīgi iesiluši un skatījās (ak, šausmas!) pornofilmu. Aijai radās aizdomas, viņa mēģināja aiziet, bet bija jau par vēlu. Viens no puišiem to spēcīgi satvēra aiz matiem un nobļāvās: “Kur iesi, maita! Mēs jau vēl neesam papriecājušies ar tevi. Es tev apsolu daudz, daudz spermas un superīgāko drāzienu.” “Bet jūs taču teicāt, ka vedat mani uz fotoprovēm?” trīcošā balsī sacīja Aija. “Šeit tev būs gan fotoproves, gan arī videoproves, bet tikai tu pozēsi kaila un ar augsti saslietām kājām. Tu būsi pornozvaigzne,” iesmējās puiši. “Nevajag, es jūs lūdzu! Es negribu, negribu,” čukstēja Aija. Viņas acīs sāka sariesties asaras. “Vajag gan, vajag!” izsmejošā tonī noteica visbūdīgākais no puišiem un spēcīgi parāva meitenes blūzīti; tā saplīsa, un visu skatienam pavērās viņas lielās krūtis. Aija mēģināja izrauties, bet viņu nogrūda uz zemes un norāva atlikušās drēbes. Divi puiši turēja viņas rokas, bet divi citi papleta meitenes kājas tik plati, cik varēja. Aiju pārņēma tāds kauns, ka desmit puiši neķītri lūr uz viņas visintīmākajām vietiņām, kuras viņa līdz pat šim brīdim nebija rādījusi nevienam vīrietim. Viņa joprojām cerēja, ka tas ir tikai muļķīgs joks un viņu tūlīt palaidīs vaļā. Bet, kad visi puiši izģērbās un Aija ieraudzīja to stāvošos locekļus, viņa saprata, ka to tūlīt izvaros un ne vienu vien reizi. Viņa sāka skaļi saukt palīgā un mēģināja izrauties, bet tas tikai vēl vairāk iekarsēja puišus. “Kliedz, kliedz, maita! Šajā mājā ir lieliska skaņu izolācija, un tevi vienalga neviens neizdzirdēs,” pateica viens no viņiem, tuvojoties meitenei. Ieraugot viņa locekli, meitenei kļuva slikti. Tas bija tik milzīgs – apmēram 30 cm garš, tā diametrs bija 10 cm. Viņš strauji ievadīja savu stroķi Aijas mazajā, nevainīgajā caurumiņā; asa sāpe izvijās caur visu meitenes ķermeni. Aija izdeva sirdi plosošas skaņas, viņa kliedza, kamēr tas tēviņš nežēlīgi caururba meiteni ar savu milzīgo locekli. Aija arī agrāk nojauta, ka pirmajā reizē būs sāpīgi, bet ne jau tik ļoti. Likās, ka loceklis, kas tik ātri un rupji virzījās pa viņas aliņu, tūlīt izlīdīs pa viņas muti. Beidzot tēviņš izvilka savu locekli, bet tikai tāpēc, lai to iebāztu viņas mutē. Viņai likās, ka mute tūlīt pārplīsīs, un tieši šajā brīdī viņas mutē iešļācās spēcīga karstas spermas strūkla. “Rij, rij, maita!” ekstāzē nošņācās pāri darītājs, un Aijai nācās norīt visu šo sāļo šķidrumu. “Skatieties, izrādās, ka šī mauķele bija nevainīga,” noteica viens no puišiem, norādot uz asinīm, kas lēni sūcās no viņas atplēstā klēpja. Pēc tam atlikušie deviņi puiši pēc kārtas izdrāza meiteni, pabeidzot viņai mutē. Tajos brīžos, kad viņas mute atbrīvojās no kārtējā locekļa, viņa tikai čukstēja: “Nevajag, lūdzu, nevajag!” un rija asaras pamīšus ar spermu. Visu laiku viņai likās, ka viņas vāverītē ir iebāztas nokaitētas ogles. Viņai tik ļoti sāpēja. Kaut gan citu puišu locekļu izmēri nebija tik iespaidīgi kā pirmā, vienalga caur viņu izurbās asas sāpes ikvienā to kustības laikā. Te nu arī pēdējais pāri darītājs iešāva Aijai mutē un meiteni atlaida. Meitene jutās kā miglā tīta. Viņa piecēlās un ar ieplestām, stīvām kājām aizvilkās līdz durvīm. “Uz kurieni tu, maita? Tie bija tikai pumpuriņi, ziediņi vēl būs. Mums vēl jāatklāj tava pakaļa,” iesmējās puiši, stājoties meitenei ceļā. Viņi lika Aijai nomesties ceļos, atspiesties ar vēderu uz plāna pārliktņa, pie kura meiteni piesēja. Viņas kājas tika izplestas, cik plati vien var, un piestiprinātas pie grīdas. Tad meitenes rokas tika sāpīgi aizliekas aiz muguras, strauji paceltas uz augšu un piesietas pie gredzeniem, kas bija piestiprināti pie griestiem. Pēc tā visa viņas caurumiņā tika ievietots milzīgs vibrators (gandrīz tikpat liels kā pirmā pāri darītāja loceklis), bet pie viņas krūšu galiņiem un klitora piestiprināti knaģīši ar smagiem svariņiem. Sāpes bija neciešamas (Aija vēl nezināja, ka visšausmīgākais tai ir vēl priekšā). Pret viņas seju tika novietots augsts krēsls, uz kura apsēdās viens no pui...?iem un pavēlēja izlaizīt tā ānusu. Viņa tikai klusējot pašūpoja galvu, cieši saspiežot lūpas. “Labi,” teica puisis. “Tagad katrs no mums uzskaitīs tev piecas reizes pa tavu pliko pakaļu. Ja arī tu pēc tā atteiksies, tad viss atkārtosies tikmēr, kamēr tu, maita, neizlaizīsi manu dibenu.” Pēc tam viņš paņēma ādas pletni un sāka no visa spēka tai zvetēt pa dibenu. Nosākuma viņa, kožot lūpās, klusēja, bet pēc sestā sitiena viņa sāka skaļi vaidēt, bet pēc divdesmitā sitiena - mežonīgi kliegt. Kad meitenei jau bija uzskaitītas visas piecdesmit reizes, likās, ka no viņas dibentiņa nekas nav palicis pāri. “Nu, vai tagad būsi laba meitene?” “Jā, jā, tikai vairāk nesitiet!” novaidējās Aija un sāka izlaizīt viņa ānusu. Pēkšņi viņa sajuta, ka kaut kas milzīgs plēš viņas dibentiņu – viņu sāka drāzt dibenā. Salīdzinot ar šo, tas, ko viņa izbaudīja sākumā, bija bērnu spēlītes. Viņa juta ellišķīgas sāpes īpaši tad, kad viņas dibentiņā iegāja tēviņa superlielais loceklis. Viņas nabaga pakaļa tika plosīta apmēram četrdesmit minūtes (labi, ka kaut visi ātri beidza); turklāt visi tāpat kā sākumā beidza viņas mutē. Visu šo laiku zibsnīja fotoaparāts un džinkstēja videokamera; tajā tika nofilmēts viss meitenes pazemojums. Kad Aija nodomāja, ka viss jau ir beidzies (viņu taču bija ieguvuši visi desmit puiši un turklāt abās vietās), tēviņš, kas izrādījās ir arī mājas saimnieks, teica: “Un tagad tu, maita, apmierināsi manu suni, tas viņam ļoti patīk.” Viņš ieveda istabā milzīgu dogu. Suns noteikti tika trenēts uz meitenēm, tas uzreiz metās virsū Aijai no mugurpuses. Aija pat nezināja, kāpēc viņai plūst asaras – vai nu no sāpēm, vai arī no pārciestā pazemojuma. Pēkšņi viņa ar pārsteigumu sajuta, ka tas viss sāk viņai sagādāt baudu. Tas bija viens ellišķīgs maisījums – sāpes, pazemojums, kauns un bauda. Viņa beidza kopā ar suni. Pēc tā viņai vairs nebija tik ļoti bail atsūkāt sunim, kaut gan tajā pašā laikā viņai bija ļoti kauns. Tad, kad suns viņai beidza mutē, puiši atsēja meiteni, bet tikai tāpēc, lai aiz plati paplestajām kājām to novietotu stāvoklī ar galvu uz leju. Vibrators tika pārvietots no caurumiņa dibenā, bet tā vietā iebāzta šampanieša pudele. Viņa karājās ar galvu uz leju, Aijai vēlreiz lika atsūkāt visu desmit puišu locekļus. Turklāt vienlaicīgi Aija tika sista ar pletni pa visām iespējamajām ķermeņa vietiņām, kā arī to sāpīgi sita ar plaukstām pa piesarkušajām krūtīm. Viņai vairs nebija tik pretīgi ņemt mutē šo puišu sakarsušos locekļus un norīt to spermu. Pēc piektā peņa viņa atkal sajuta orgasma tuvošanos, un, kad viens no puišiem strauji parāva aiz knaģīša, kas bija piestiprināts pie viņas klitora, meitene beidza. Pēc tam viņu kailu iesēdināja mašīnā un izmeta nomaļā mežā, neatstājot nekādu drēbju. Pa ceļam uz mājām Aiju gaidīju vēl daudzi pazemojoši seksuāli piedzīvojumi, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. (5 Comments |Comment on this)