| Īss ieskats 8. marta vēsturē. |
Mar. 8th, 2006|12:23 pm |
Visiem ir labi zināms, ka 8. marts skaitās Starptautiskā sieviešu diena. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šos svētkus atzīmē tikai bijušās PSRS teritorijā (izņemot Baltijas valstis), kā arī Angolā, Burkinafaso, Gvinejā Bisavā, Ķīnā, Kongo, Laosā, Maķedonijā, Mongolijā, Nepālā, Z-Korejā un Ugandā.
Jau Senajā Romā bija sieviešu diena, kuru svinēja matronas. Šajā dienā matronas (brīvas un precētas sievietes) saņēma no saviem vīriem dāvanas un uzmanības apliecinājumus. Arī verdzenēm pienācās dāvanas. Bez tam mājas saimniece šajā dienā atļāva nebrīvajām sievietēm atpūsties. Ģērbušās labākajās drēbēs, romietes devās uz Vestas - mājas pavarda sargātājas - templi.
Pagāja zināms laiks un sievietes nolēma izmainīt savu dzīvi un cīnīties par vienādām tiesībām ar vīriešiem. 1857. g. 8. martā Ņujorkas tekstilnieces maršēja pa pilsētas ielām (Manhetenā), protestējot pret zemajām algām un sliktajiem darba apstākļiem. Demonstrāciju, protams, izklīdināja, bet troksnis sakarā ar šo gadījumu bija liels.
1908. g. tūkstošiem sieviešu pēdējā februāra svētdienā izgāja Ņujorkas ielās un pieprasīja aizliegt ekspluatēt bērnus kā darbaspēku, darba apstākļu uzlabošanu fabrikās un balsstiesību piešķiršanu sievietēm. Policijai tika pavēlēts izklīdināt gājienu, ko viņi ar šļūteņu (ar ledusaukstu un netīru ūdeni) palīdzību arī veiksmīgi izdarīja. Nākošajā gadā Sieviešu diena atkal tika atzīmēta ar maršu un streikiem, bet Amerikas Sociālistiskā partija pasludināja februāra pēdējo dienu par Nacionālo sieviešu dienu. Vēlāk šajā pašā gadā sieviešu delegātes no ASV devās uz Kopenhāgenu uz 2. Starptautisko sieviešu-sociālistu konferenci, kur notika tikšanās ar Klāru Cetkinu. Viņa arī ierosināja 1910. g. Kopenhāgenā Starptautiskajā sieviešu konferencē noteikt speciālu dienu, kurā sievietes varētu pievērst sabiedrības uzmanību savām prasībām - 8. martu par godu notikumiem Ņujorkā 1857. g. Kā sieviešu proletariāta dzimšanas dienu. Konferencē piedalījās vairāk nekā 100 sievietes no 17 pasaules valstīm, kuras atbalstīja šo ideju.
Pirmo reizi Sieviešu diena tika atzīmēta 1911. g. 19. martā Vācijā, Austrijā, Dānijā un vēl dažās Eiropas zemēs. Šo datumu izvēlējās Vācijas sievietes tāpēc, ka šajā dienā 1848. g. Prūsijas karalis, ņemot vērā bruņotas sacelšanās iespējamību, apsolījās veikt reformas, ieskaitot tā arī neizpildīto solījumu piešķirt sievietēm balsstiesības. 1912. g. sievietes šo dienu atzīmēja 12. maijā un tikai, sākot ar 1914. g. - 8. martā.
Interesanti, ka Krievijā, kas toreiz dzīvoja pēc savādāka kalendāra nekā pārējā Eiropa, šo dienu svinēja 23. februārī. Tur šie svētki tiek atzīmēti, sākot ar 1913. g. 1917. g. 23. februārī Petrogradas sievietes izgāja ielās, protestējot pret karu. Atsevišķi stihiski mītiņi pārauga streikos un demonstrācijās, kā arī sadursmēs ar policiju, līdz beidzot 27. februārī vispārējs streiks pārvērtās bruņotā dumpī. Sākās karaspēka masveida pāriešana dumpinieku pusē un tika ieņemtas pilsētas svarīgākās vietas un valdības ēkas. Tālāk nodibināja Strādnieku un zaldātu deputātu padomi, izveidoja Valsts domes Pagaidu komiteju, kas sastādīja valdību. 2.(15.) martā Nikolajs II atteicās no troņa. 1. martā jaunā vara tika nodibināta Maskavā, bet mēneša laikā visā valstī.
Tātad var teikt, ka tieši Starptautiskā sieviešu diena 1917. g. noveda pie Februāra revolūcijas, kura savukārt noslēdzās ar Oktobra revolūciju un PSRS izveidošanu.
1977. g. ANO pieņēma rezolūciju 32/142, ar kuru aicināja visas valstis 8. martu pasludināt par cīņas par sieviešu tiesībām dienu - Starptautisko sieviešu dienu.
Apsveicu. |
|