Spogulīt, spogulīt, saki man tā. - 18. Oktobris 2006

"Cilvēks pārvar vienīgi to,ko pazīst.Bet viss, ko pazīst, nav bīstams. Tas var apgrūtināt, taču nespēj iznīcināt, jo mūsu elpa iespiežas tā porās un lēnām pārvelk to pie mums. Tā notiek ar visiem ilgstošiem iekarojumiem, jo tie nozīmē pārvērtību, citādi tie būtu vienīgi pārejoša kārtības maiņa. Tas, kurš atrod mērķi, atrod arī sviru, ar kuras palīdzību var to sasniegt. Taču to, kas šo sviru vienkārši tur rokās, tā reiz nositīs. Bīstams ir vienīgi nezināmais, jo tas ir svešs un ne ar ko nesaistās. - Vai tāpēc mēs tik ļoti mīlam visu svešādo? - Mēs to mīlam tik ilgi, līdz izprotam - pēc tam no tā vairs nav jābīstas. Tas pieder mums un vairs netiecas mūs pārspēt. Izzināšana nozīmē sevis atbrīvošanu. - Izzināšana - kas par vārdu! Kā tas panākams? - Ne jau ar domāšanu - domas ir neveikla taustīšanās pa tumsu, kas virspusē apdziest. Piemēram,asinis. Mīlestība ir visskaudrākā atziņa. Tā cenšas iekarot otru cilvēku. Un tā iekaro viņu, iespiežoties viņā. Mīlestība ir pāri plūstoša līdz brīdim, kad otra cilvēka dīķi ir ūdens pilni. Taču ūdeņi ar ko tie piepildīti, vairs nepieder tai."

Pieej pie loga, atvelc aizskarus
Paskaties vai vēljoprojām līst
Es gribētu kaut lītu nedēļu
Tad ātrāk tu no šejienes prom netiktu
Ir ziedi, kas uzzied tikai salā
Kā jāņtāŗpiņš, kurš spīd tikai tumsā
Es gribētu iemācīties spīdēt gaismā
Es gribētu mācēt saulē uzziedēt
Lietus! Līsti stiprāk! Līsti vairāk!
Tas viss nekad nedrīkst beigties
Paklausies! Esi ar mani! Nepamet mani!
Ak debess! Neļauj šim skatam
Neļauj šai skaņai, neļauj smaržai zust!