Spogulīt, spogulīt, saki man tā. - 17. Septembris 2006

Saulei rietot debesīs,
kad krāsas sabiezē,
jādomā, kā pārvarēt,
ka kopā neesam vairs mēs.
Atmiņā tas atsauc to,
ko nevar dzēst
ko nevar aizmirst
un kas jāzaudē.
Atceroties sejā tavā
sakām bezgalīgo "jā",
nedomājot ļāvos visam
tam, kas tev bij padomā
tagad acis atverot,
es jūtos tā,
kā nenovēlu tev,
pat neraugoties ne uz ko.

Sākot noticēt, gribam to vai nē,
ir jāprot neskatīties pagātnē,
neskaroties klāt, viss tad var būt savādāk -
lai paliek, citādāk var nesanākt.
Ir katram dots, tas var būt sūtīts sods,
un tik daudz spēka lai to gāztu nost,
nav jāzīmē, nav citiem jāspītē -
it jābūt tikai jābūt pašam sev.

Kā man iepatikās PB runasgalvas teiktais, kas aicināja iepazīties ar cilvēkiem, kuri "lauzīs galvas šovakar"... labi, ka ne rokas vai kājas vai kaklu :)) cienu divdomīgos izteicienus :DD nez', viņiem tur ātrā palīdzība tālu?...

LNT šefs A.Ēķis grib, lai viņa komandā strādājošajiem būtu iecirsta harpūna mugurā, jo tas esot ļoti labs uz-priekšu-dzinējs... To vismaz ES izlobīju no viņa teiktā šovakar ziņās... Mjāāā, ar harpūnu mugurā strādājusi neesmu, un ļoti negribu, lai man tāda tiktu iecirsta, jo nu galīgi nav iedvesmojoša jau pati ideja, kur nu vēl realitāte...

Morāle? Pareiza izteicienu izvēle...