June 4th, 2006

• Par
• 6/4/06 12:32 am
• henc
  Khm, khm,
  
  tātad, ir jābūt veidam, kā iznīdēt vientulību. To arī jācenšas atrast.
  Acīmredzami, pašlaik šis veids nav zināms, tāpēc pašlaik vien atliek apcerēt vientulību.
  
  Kā jau nospriedām, tad sacensības, kurš ir visvientuļākais, taisītas netiek. :)
  
  Mēs visi esam visvientuļākie.
• 8 commentsLeave a comment

• Ies
• 6/4/06 01:50 am
• henc
  konstruktīvi padomājot, nav nemaz daudz variantu, kā pārvarēt vientulību.
  
  Viss īsākā atbilde - izej cilvēkos. Satiecies ar draugiem.
  Tūlīt pēc šīs rindiņas var sacelties visi lasītāji kājās un apmētāt mani ar tomātiem par absolūti slikto padomu, jo skaidri zināms, ka ar atrašanos starp cilvēkiem nepietiek.
  Pavadot ikdienas piestūķētā sabiedriskā transportā un sarunājoties ar draugiem, tukšuma un vientulības sajūta var palikt.
  
  Un paliek jau arī.
  
  Slikti draugi? Nomainīt. Vieglāk pateikt, nekā izdarīt.
  Dažādie meklējumi noved pie atskārsmes vai varbūt tikai sajūtas, ka esi vienīgais cilvēks ar tādu domāšanu, interesēm un uzskatiem. Ka esi vienīgais, kas būs sev vienmēr. Draugi mainās, pazūd, nomirst..
  
  Tad atliek vien iegādāties kādu mājdzīvnieku, lai vakaros un naktīs nav vientuļi. Un draudzēties ar sevi un darīt lietas, kas patīk, pilnveidot sevi. Vienīgi jāatceras, ka patīkamā lieta "nebūt vientuļam" pašlaik nevar izpildīties.
  Varbūt pesimistiski, varbūt nē, bet lielākā patiesība ir "pats sev labākais draugs". Uz citiem cilvēkiem nevar paļauties. Tāpēc - patīk zīmēt, zīmē. Patīk spēlēt ģitāru, spēlē, filozofēt, filizofē. Dari to sevis dēļ.
  Vēl tikai jāpadomā, ko darīt, ja gribas padalīties radītajā, izdarītajā, piedzīvotajā. Ah, var postēt komūnā, kas laikam ir vienīgais pielietojums šai komūnai. Mēs jau visi to darām, rakstot savos žurnālos, taču šķiet kā obligāts nosacījums komūnas locekļiem, būtu uzliekams - atsaucība. Mhm.
  
  Manos uzskatos ir, ka attiecības ar cilvēkiem, neglābj no vientulības. Vari iemīlēties tūkstošreižu, bet lai cik vientuļi ir, dziļumos nekas nemainās. Cits cilvēks kļūst par atkarību līdz beigās nomoki sevi un viņu.
  Pieņemsim, ka ja ir iznīcināta vientulība sevī, tad attiecības ar citiem cilvēkiem, būs daudza produktīvākas.
  
  
  Kaut kā sanāk, ka mēs visi esam vientuļi. Uff, cik sarežģīti.
  
  Protams, protams, patīkami, ka var sūdzēties par vientulību un nepiegaiņāt virtuālo draugu listes.
  
  Tas tā - mazliet haotiski.
  
  starp citu, viens no iemesliem, kāpēc nav ko rakstīt komentāros, šajā gadījumā - būt atsaucīgam :) - ir tas, ka rakstītais neuzrunā. Tad ir 2 varianti
  1) ierkasts nav par vientulību
  2) tu neesi vientuļš :]
• 3 commentsLeave a comment

• Nopirkt līgumsaistības.
• 6/4/06 08:41 am
• Iksirugumta
  Pieraduši visu dabūt na haļavu.
  Visam ir sava cena.
  Suņi un kuces uz desu,
  cilvēks uz cilvēku.
  Cilvēks ir teju nelegāls. Diev$ neatzīst emocionālo barteri, pārāk nestabila valūta.
  Apzināta ķecerība prasa dūšu.
  Atbildība ir pārāk īsta. Par to nav pat līguma ar parakstiem un zīmogiem.
  Bērni.
  Smilškasti nomaina monitors. Citi kā netaustāmi rēgi manifestējas vien avatāros.
  Viņi iemācīsies sasiet kurpes un aiziet uz poda, bet nekad viņi neiemācīsies klausīties, savienoties nepieskaroties, skatīties acīs un klusēt.
  No deviņiem līdz pieciem.
  Mašīnas neraud. Un pat, ja raudātu, tad nejau uz pleca.
• 3 commentsLeave a comment