progplace

Linux diski pa brīvu

Fri, 14 Jul 2006 10:25:22 GMT

Ja agrāk vienīgā iespēja iegūt pa velti Linux diskus bija pasūtīt Ubuntu (tagad arī Kubuntu) diskus, tad tagad ir iespējams pasūtīt arī citu distribūciju diskus pilnīgi pa velti, iegriežoties šajā vietnē
Var pasūtīt Suse, Mandriva, Gentoo un vēl laikam kādus diskus.
Info godīgi spēru no digg.com

IronPython video

Fri, 02 Jun 2006 09:30:43 GMT

Microsoft ir izlaidis video, kur stāsta, kā izmantot IronPython .NET vidē
Microsoft pēdējā laikā pievērš lielu uzmanību Python, jau tagad ir iespējams, uzinstalējot pēdējo Visual Studio SDK, izveidot Python projektu Visual Studio vidē.
Interesanti, kā tas turpināsies tālāk.

Django prezentācijas video

Mon, 08 May 2006 12:35:53 GMT

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar interesantu web izstrādes frameworku Django, tāpēc ar interesi noskatījos Google Video ievietoto prezentāciju, kur viens no Django izstrādātājiem uzstājas Google konferencē, stāstot par Django. Video ir diezgan garšs, taču interesants.

upd: Tāpat var apskatīt video, kur Django un RoR veidotāji stāsta par sava lolojuma labajām pusēm iekš http://www.snakesandrubies.com

labs VB6 add-in

Wed, 12 Apr 2006 13:48:50 GMT

Strādājot ar Visual Basic 6 bieži vien pietrūkst viena vai otra iespēja. Ir uztaisīti daudzi spraudņi priekš VS6, taču parasti tie ir pa maksu, un darba vieta par tiem negrib maksāt. Šodien uzdūros labam VB6 rīkam, kas ir par velti- MzTools, kurš ļauj ātri izveidot procedūras, pielikt error handling, ģenerēt dokumentāciju un vēl daudzas citas lietas, ko vēl neesu izpētījis. Noderēs tiem, kas vēl strādā ar VB6

python un Slackware dokumentācija latviski

Wed, 22 Mar 2006 14:22:13 GMT

Daudzi jau droši vien zin, bet ir tāds puisis kā Alvils Bērziņš, kurš centīgi kaut ko uzraksta latviski. Pie soikins uzzināju, ka viņš pārtulkojis Slackware Linux "Slackware Linux Essentials".
Dokumentācijas lapu skatīt šeit

SQL server 2005 bezmaksas kursi

Fri, 10 Feb 2006 11:05:59 GMT

MS dala SQL server 2005 bezmaksas kursus- tur ir gan administrēšana, gan programmēšana. Visi, kam interese, var skatīt kursu sarakstu.

Pamēģini Ruby savā pārlūkā

Thu, 15 Dec 2005 09:48:25 GMT

Skatīdamies visādu informāciju par Ruby on Rails, uzdūros interesantam saitem Try Ruby, kas piedāvā Ruby konsoli tavā pārlūka logā. Turpat Pieejamas arī vairākas pamācības- parāda kas tev jādara un kādam jābūt rezultātam. IMO ļoti labs veids, kā pamācīties valodu.
Pieminēšu arī Kaklz sarakstīto ievadu Ruby

Marketing for geeks

Wed, 26 Oct 2005 10:24:53 GMT

Klaiņojot šodien pa plašajām interneta ārēm, uzdūros interesantai rakstu sērijai Marketing for geeks , kuru autors vienkāršā formā apraksta mārketinga principus un kā tas var noderēt mazajiem programmatūras izstrādātājiem. Universitātē mums mārketingu mācīja štruntīgi, bet šie rakstiņi liekas interesanti un pamācoši.

upd:Ieteicams arī apskatīties visu blogu, tur ir daudzas citas interesantas lietas par programmatūras izstrādi.

sqlite tabulas

Fri, 21 Oct 2005 14:38:05 GMT

ja grib apskatīties tabulu struktūru vajag vērsties pie tabulas sqlite_master

CREATE TABLE sqlite_master (
type TEXT,
name TEXT,
tbl_name TEXT,
rootpage INTEGER,
sql TEXT
);

ko grib izstrādātāji

Tue, 28 Jun 2005 12:52:37 GMT

Neliels rakstiņš iekš O'Reilly, ko un kāpēc vēlas programmatūras izstrādātāji:
http://www.onlamp.com/pub/a/onlamp/2005/06/23/whatdevswant.html
nevarētu teikt, ka visam piekrītu, taču kaut kas tur ir.

Nejaukais pingvīns, jeb kā es tjapļapu no tīkla instalēju (1.daļa)

Thu, 16 Jun 2005 10:35:09 GMT

Pirms kāda laika, sadomājies par to, cik jauki būtu sēdēt pie dabas krūts un klabināt taustiņus, iegādājos vecu laptopu, kuram CD iekārta var teikt, ka nedarbojas. Tas ir, it kā darbojas, bet lasa tikai oriģinālos diskus, un arī tad daļu nemaz nelasa. Kas tad man, pingvīnus jau var dresēt arī no tīkla, un sāku lūkoties pēc attiecīgas distribūcijas. Izdomājis, ka vajag izmēģināt VectorLinux vai DamnSmall, skatījos, kā jamos dabūt uz kompja caur tīklu. Sāku lūkoties pēc floppy Linux un mana izvēle krita uz TOMSRTBT. Atvilku, iemetu disketē, bet sākās problēma, jo kaut kā negribēja wget-ot caur tīklu un wget versija arī kaut kāda dīvaina (ne rekursīvi novilkt, ne kā), tikai nomocījos.
Pa vidam vēl ar Win98 boot disketi ielogojos un uztaisīju vienu FAT32 partīciju, lai var likt arī MS ražojumus, kas nepieciešami darba lietām.
Padomāju, ka varbūt vajadzētu iecept kādu citu distribūciju, sāku lūkoties ko citi mazie pingvīniņi dara un apstājos pie Pocket Linux, kura sastāvā ietilpst ftp, ar kuru mierīgi varēja pieslēgties pie tīmekļa ftp serveriem un tos skatīt.
Pakasījis smadzeni, nosliecos par labu Debian netinstallam, kas izrādījās gļukozaurs. Defaultais installs nestrādā, vajag skatīties helpā un tad tikai boot diskete ir spējīga pabeigt savu darbu, partīciju atribūtus mainīt nevar. ja tas skaitās stable, tad es nemaz negribu iedomāties, kas ir unstable relīzē.
Patreiz viss ir apstājies pie tā, ka no ibiblio.org tika novilkts DamnSmallLinux un vakarā ir domāta instalācija no DOSa.
Tā sakot jautri.

Gentoo\Tīģeris

Tue, 14 Jun 2005 09:15:08 GMT

Šodien jautrību diena- visi cenšas pārspēt viens otru asprātībā, komentējot ziņu par Gentoo izveidotāja pāriešanu strādāt uz Microsoft. OsNews ziņu ievietojis Varg Vikerness (no cietuma Norvēģijā, vai), Slašdotā asprātības birst kā no pārpilnības raga, piemēram: "I hope he is successful! I'd sure like to see Windows users have to emerge msoffice2k3 and wait for six days."

Citās frontēs arī jautrība: "Nejauši" esot noplūdusi OS X versija priekš PC. Nu ko, kačājam, laižam un skatamies.

enciklopēdija geekiem

Wed, 08 Jun 2005 13:03:56 GMT

Biju jau iedomājies, ka varētu būt enciklopēdija, kas veltīta geeku subkultūrai, un tiešām tāda eksistē: geekpedia.com

securing PHP

Fri, 13 May 2005 14:26:54 GMT

vairāki linki par PHP securošanu:
http://www.securityfocus.com/infocus/1706
http://www.onlamp.com/pub/a/php/2001/03/29/php_admin.html
http://www.php.net/security-note.php
http://lv.php.net/security

instalācijas

Mon, 09 May 2005 11:36:39 GMT

Labs apraksts par to, kas ir instalācija, ko sarakstījis viens no Windows Installer izstrādātājiem Rob Mensching:
http://blogs.msdn.com/robmen/archive/2003/09/29/56470.aspx

uzstādīšanas aksiomas:
http://blogs.msdn.com/robmen/archive/2003/10/04/56478.aspx

Windows Installer komponenti:
http://blogs.msdn.com/robmen/archive/2003/10/04/56479.aspx

Inside MSI file format:
http://blogs.msdn.com/robmen/archive/2003/11/25/56510.aspx

Component rules:
http://blogs.msdn.com/robmen/archive/2003/10/18/56497.aspx

Windows Installer iekš MS

Pitona bibliotēka

Thu, 05 May 2005 14:03:29 GMT

interesants saiti par Pitonu

http://www.ibiblio.org/obp/pyBiblio/

http://aspn.activestate.com/ASPN/Python/Cookbook/

Kā uzlikt Linux no Windows, neierakstot CD

Fri, 29 Apr 2005 10:40:36 GMT

http://marc.herbert.free.fr/linux/win2linstall.html

blogi projektu vadīšanai

Tue, 26 Apr 2005 16:55:44 GMT

Interesanti, kā tas varētu būt dzīvē:
http://vsbabu.org/mt/archives/2003/06/05/weblogs_for_pm.html

Izstrādātājs kā atslēgas figūra

Tue, 26 Apr 2005 11:15:35 GMT

Neviens programmatūtas izstrādes projekts nevar iztikt bez izstrādātājiem. Tas var nebūt sekmīgs bez mārketinga un projekta vadības, taču tas vispār nebūs nekas, ja nebūs, kas to izstrādā. Viss jau būtu jauki, tikai parasti par projektu vadītājiem tiek iecelti tie, kam nav nojausmas, kā vajag programmēt, un vadītājiem parasti vienīgā doma ir iegūt pēc iespējas vairāk naudas. Lielās izstrādes firmas tas apmierināja- vajadzēja tikai iebarot vadītājus, kuriem parsti nebija nekādas nojausmas par programmēšanu, un izstrādes progmammām noiets garantēts. Programmētāji lamāja stulbos vadītājus, kuri izdod tūkstošiem zaļo par sliktu programmu un labu mārketingu, taču padarīt neko nevarēja.
Un tad kā sprādziens nāca atvērtā koda bums. Tūkstošiem izstrādāju iesaistījās dāžādu programmu izstrādē, veidojot un uzlabojot programmas, kas viņiem interesēja. Rezultātā kārtējā sapulcē, varēja risināties aptuveni šāda saruna:
"Priekšnieks(P): Jaunā versija paredz daudz jaunus uzlabojumus, kas ļauj pāatrināt izstrādes procesu utt, etc
Izstrādāts(I): Bet šo pašu piedāvā atvērtā koda programma
P: Ņemot par pamatu šādu neatbalstītu programmatūru, daudzkārt var pieaugt izstrādes laiks. Statistikas firmas veiktajā pētījumā noteikts, ka ...
I: Savā brīvajā laikā šajā programmā es uztaisīju, ko ir plānots veikt.
P: Bet šo programmatūru izmanto daudzi pazīstami uzņēmumi, kā A,B,C
un tā tālāk un tā joprojām... "

Lai gan parasti vadībai piederēja pēdējais vārds šādās diskusijās, tomēr arvien vairāk arī cilvēki sāka interesēties par iespējām ko sniedz atvērtais kods. Tieši tad arī lielie programmēšanas rīku izstrādes kantori redzēja, ka vajadzētu arī rūpēties par izstrādājiem. Arī visuvarenā Redmontas kompānija saprata, ka arī izstrādāji grib justies aprūpēti. Tieši tāpēc tika dibināta dalītā koda iniciatīva (shared source iniciative) un sākti rīkot pasākumi, kas paredzēti tieši izstrādātājiem (necik sen arī Rīgā tāds notika, ar krekliņu dalīšanu un afterparty). Tas arī varētu būt iemesls kāpēc daži projekti tika izlaisti kā atvērtais kods. IBM kā Linux un atvērtā koda atbalsītāja loma jau sen ir zināma, arī SUN ir atvērusi Solaris.

Taču galvenais jautājums ir ne jau kas un kāpēc, bet "kas notiks tālāk"? Vai izstrādātāju loma turpinās palielināties? Kā parasti, viennozīmīgu atbilžu nav. Arvien attīstītākas izstrādes vides ir piesaistījušas koda ražotājus, kam neinteresē nekas ārpus sava iemītā lauciņa. Viņš mierīgi sēž un čubinās, nemaz nedomā paprasīt, vai viņš zina kas ir Firefox, Python, Wiki, vai, nedos dievs, ekstrēmā programmēšana- viņs par ūdenskrituma modeli ir kaut ko pa miegam lekcijā dzirdējis. Šādiem koda radītājiem ir vienalga kas ir shared vai open source, ja vajadzēs apgūt ko jaunu- uzņēmums aizsūtīs kursos, pēc kuriem viņš turpinās cept kodu jaunajā programmā.
No otras puses automatizētie un pusautomatizētie rīki ir ļoti neelastīgi un ja nepieciešams kaut ko izdarīt savādāk, to nākas darīt "caur izpūtēju". Daudzi izstrādātāji ir atraduši darbu, pateicoties tieši savai darbībai atvērtā koda lauciņā. Arī paši atvērtā koda rīki kļūst kvalitatīvāki un populārāki. Iespēajms daudzi ražotāji pārorientēsies uz atbalstu atvērtā koda programmām, peļņu iegūstot ar papildus rīkiem, kā jau patreiz notiek ar Eclipse. Jebkurā gadījumā jaunā iniciatīva orientēties uz izstrādātāju nāks par labu pirmkārt pašiem izstrādājiem, jo palielinās noteikšanu pār projektu.

Saistītas adreses:
Souceforge
Microsoft Shared Source initiative
Eclipse

iz OsNews komentāriem

Thu, 14 Apr 2005 13:13:29 GMT

http://osnews.com/comment.php?news_id=10282&offset=120&rows=134#361456

On an semi-unrelated note here in Lithuania where I just happen to live around 50% of computers sold have linux preinstalled. This is for two reasons:

a) Few people can afford windows;
b) The government has a tax relief programme for those people that buy computers, but the computer has to come with a legal copy of an OS.

So I suppose half of Lithuanians are linux geeks. Well that or they take the computer home and pop a pirated copy of WIN XP into the computer. So much for bundled software=)

X windows programming

Wed, 13 Apr 2005 13:08:33 GMT

http://tronche.com/gui/x/

personāla attiecības

Wed, 13 Apr 2005 11:53:40 GMT

Palīgs menedžerim kā uzturēt labas attiecības ar hakeri:
http://www.plethora.net/~seebs/faqs/hacker.html

Palīgs hakerim kā uzturēt labas attiecības ar menedžeri:
http://www.plethora.net/~seebs/faqs/manager.html

How to Report Bugs Effectively

Tue, 12 Apr 2005 10:48:44 GMT

šito testētājiem vajadzētu kārtīgi izlasīt, savādāk dažreiz besī laukā:
http://www.chiark.greenend.org.uk/~sgtatham/bugs.html

Linux Adventures- fonts

Fri, 12 Nov 2004 20:51:50 GMT

Vēl viena lieta, kas mani izbrinija ir fonti, precīzāk pārlūkprogrammu fonti un to izmēri.
Ja zem windozes manā Cibas lapā burtiņi rādās labi redzamā izmērā, tad pingvīna Ugunslapsā burtiņi ir tik sīki, ka knapi var saredzēt, pat ja fonti ir salikti vienādi, un pie izmēriem norādīti diezgan cienīgi lielumi.

upd. Izskatās, ka pie vainas bija tas, ka citur izmanto Verdana fontu. Pieliku, un vismaz man Ciba izskatās labāk. Skatīsimies tālāk.

Linux adventures, ievads

Fri, 12 Nov 2004 20:39:21 GMT

Pingvīnu laužu jau labu laiku, taču uzskatu sevi par galīgu iesācēju pingvīnu lietās. Lai apkopotu savu pieredzi, izdomāju, ka jāpieraksta savas problēmas, lai pašam pēc tam vieglāk. Ja kādam ir kas piebilstams, var nekautrējoties izteikt savu viedokli.
Darbības notiek uz Slackware 10, protams, par lietotājiem draudzīgu sistēmu nenosauksi, taču man vienkārši sagribējās apskatīties kā tas ir. Lai nenokļūtu atkarību ellē (dependancy hell), lietoju swaret. X logu menedžeris- KDE.

Pirmā problēma, kas mani skāra uzreiz pēc sistēmas uzinstalēšanas bija Helps.
Nav jau tā, ka tas nav atrodams, taču KDE palīdzibas faila iespējas ir tādas pašas kā Windows- ļoti mazas. Piedāvāto materiālu ir maz un tajos nav iespējams meklēt. Ja nav pieejams internets, vari uzskatīt, ka palīdzibu atrast būs grūti. Vislabāko palidzibu piedāvā konsole.
lai iegutu palidzibu par noteiktu komandu, nepieciešams konsolē ierakstit man <komanda> vai info <komanda>.
Man tiek izmantots Unix veidigajās sistēmās jau ilgu laiku, kamēr info ir GNU projekta veidojums. info ir veidots uz Emacs bāzes un atškiribā no man izmanto hipersaites.
Taču iesācēju lielākā problēma ir tā, ka viņi nezin neko par komandām. Lai palasītu man lappusīti, nepieciešams zināt, kas tā ir par komandu. Šeit nu palīgā nāk komanda apropos(lietošana apropos <komanda> ) , kas uzrāda visas komandas saistībā ar atslēgas vārdu.