manifests Pa Latviju klīst rēgs, sociāli politiskā plakāta rēgs.
Tas ir klīdis vienmēr, kā galma āksts mulsinot varu un provocējot sabiedrību, jo saka vienmēr taisnību, lai cik tā nepatīkama būtu, lai kā gribētos pievērt acis un izlikties neredzam. Visos laikos publika ir slavējusi karaļa jauno tērpu, TV kameru priekšā dzerot sausu vīnu un jūtoties kā sabiedrības krējums krējumā. Vienmēr bijis āksts, kurš atļāvies paņirgāties par galma mākslinieka salonisko smalkumu, apšaubīt hercoga varoņdarbus, paziņot, ka karalis ir pliks. Āksts vienmēr un visur, glužI tāpat kā Dantes laikos, ir brīvs un tiešs, saka visu, ko domā. Citu reizi pieciests, citu reizi vajāts, tas izdzīvo cauri gadsimtiem, darot to tāpēc, ka savādāk nevar. Laikiem mainoties, mainās tikai viņa izteiksmes veids, kas var izpausties dzejā, mūzikā, kino, teātrī, performancē, plakātā.
( ... tālāk ... )