Pīrsings - Komentāri

Zelta dzirkstīte ausu ļipiņās vai titāna pūķītis
nabā – izvēle pašu rokās. Šis ir laiks, kad,
runājot par pīrsingu (piercing (ang.)-
caurumošana), reti kurš ar to saprot divus
auskarus – katrā ausī pa vienam. Parasti runa ir
par visdažādāko auskaru ievietošanu
visdažādākajās ķermeņa vietās, tai skaitā uzacī,
mēlē, degunā, nabā un pat krūtsgalā.

Iz pīrsinga vēstures....
Ķermeņa pīrsings tiek veikts jau tūkstošiem gadu. Tā ir bijusi un vēl
šobrīd ir daļa no daudzu Dienvidamerikas un Āfrikas cilšu kultūrām.
Ķermeņa pīrsingam bija noteikta vieta arī seno Indijas un Ēģiptes
civilizāciju, Romas impērijas un viktoriānisma Eiropas sabiedrībās. Tas ir
lietots gan kā iniciācijas rituāla sastāvdaļa, gan kā piederības zīme, kas
norāda uz stāvokli sabiedrībā.

Ķermeņa pīrsings izzuda no lielas daļas rietumu kultūras, jo tika saistīts
barbaru rituālu piekopšanu līdz pat karalienes Elizabetes laikam, kad
jūrnieki sastapās ar ciltīm, kuras ticēja, ka auskars auss ļipiņā var uzlabot
redzi tālumā. Tas bija acīmredzams labums jūrniekiem, kas lielāko daļu
laika pavadīja nepārredzamā okeāna plašumā. Akupunktūras tehnoloģijas
šo ideju atbalstīja. Nākamā ķermeņa pīrsinga reabilitācija bija vēlīnais
viktoriānisma laiks, kad moderns kļuva ģenitāliju pīrsings, jo valdīja
uzskats, ka tas sargā sievietes tiklību un arī palīdz izvairīties no vīrieša
ģenetāliju izspiešanās no tolaik modernajām, ļoti šaurajām biksēm.
Turpmākajos gadsimtos atzīts tika vienīgi ausu ļipiņu pīrsings sievietēm.

Arī vietai, kur tika veikts pīrsings, ir liela nozīme, tā saistās ar dažādiem
rituāliem, daļa no tajos valdošajām atziņām saglabājušās līdz mūsdienām.

Šobrīd ķermeņa pīrsings palēnām ieguvis plašākas sabiedrības atzinību, jo
daudzi cilvēki ir meklējuši neparastus veidus, kā izpaust savu
individualitāti. 70. gados pīrsingu izvēlējās jauniešu kontrakultūras
pārstāvji, taču tas neguva sabiedrības akceptu līdz pat šim brīdim, kad
ķermeņa pīrsings ir kļuvis par modes aksesuāru popkultūrā, to var redzēt
gan profesionāliem atlētiem, Holivudas zvaigznēm, visu sociālo slāņu
pusaudžiem un citiem. Ķermeņa pīrsings, tāpat kā senos laikos, vēl
joprojām tiek lietots kā pašizpausmes līdzeklis, atšķirības zīme un
moderns aksesuārs.

Naba
Nabas pīrsinga aizsākumi iestiepjas senajā Ēģiptē. Tolaik tikai faraoni un
karaliskās ģimenes locekļi drīkstēja caurdurt ādu ap nabu. Zemnieki, kuri
pārkāp šo likumu, tika bargi sodīti. Taču, ja zemnieku meitene bija
piedzimusi ar perfektu, apaļu nabu, dažreiz viņai tika atļaut to caurdurt,
šādi paaugstinot savu sociālo statusu. Šobrīd tieši naba ir populārākā vieta
pīsingam.

Krūtsgali
Krūtsgalu pīrsings uzskatīts par spēka, vīrišķības un izturības simbolu.
Centrālamerikas tautas caurdūra krūtsgalus iniciācijas rituālos, lai
apliecinātu ieiešanu vīrietībā. Romas imperatora Cēzara godasardze arī
caurdūra krūtsgalus, lai pierādītu spēku un pienākumu aizsargāt
imperatoru. Ir uzskats, ka vienīgi viņu krūtsgalu rotājumi noturēja
mantijas. 1890. gadā Parīzē viktoriānisma sievietes satracināja par
modernu kļuvušais sieviešu krūtsgalu pīrsings. Dažām pat bija caurdurti
abi krūtsgali un tos savienoja sudraba ķēde. Šobrīd tas kļūst aizvien
populārāks.

Deguns
Nāss pīrsings radies Tuvo Austrumu reģionā apmēram pirms 4000
gadiem. Tālāk tas izplatījies Indijā apmēram 16. gadsimtā, kur to
pielietoja dižciltīgo kastu pārstāvji. Pēc rotaslietu veida varēja noteikt
valkātāja kastu un sociālo statusu, tas bija gluži kā tituls vai identitātes
karte. Rietumos šo pīrsinga veidu adaptēja hipiju kultūra, kas ietekmējās
no Indijas kultūras, 60. un 70. gadu ceļojumos. To nedaudz izmantoja arī
panki un citas jauniešu kultūras, 80. un 90. gados, taču plašu atsaucību tas
guvis tieši jaunajā tūkstošgadē.

Lūpas
Mute un lūpas ir jutīgas ķermeņa daļas un darbojas kā afrodiziaks
(dzimumtieksmi uzbudinošs), tāpēc ir tikai dabiski, ka vienīgi augstāko
kastu locekļi acteku un maiju kultūrās varēja rotāt lūpas ar tīra zelta rotām.
Āfrikā makololo cilts no Malavi augšlūpā valkāja plāksnītes, ko sauca
pelele, lai seksuāli rosinātu citus vīriešus. Centrālās un Dienvidamerikas
ciltīs caurdūra apakšlūpu un izstiepa caurumu, lai tur ievietotu koka
plāksnīti. Šobrīd lūpu pīrsings ir kļuvis populārs, biežāk tiek caurdurta
apakšlūpa, taču arī augšlūpas pīrsings neatpaliek.
Mēle
Acteku un maiju senajos tempļos šamaņi un
priesteri caurdūra mēles, tā bija rituāla daļa, lai
nonāktu kontaktā ar dieviem. Gadu tūkstošus
vēlāk tas vēl joprojām ir populāri dažādu
iemeslu dēļ. Gan vīriešiem, gan sievietēm tas
šķiet seksuāli rosinoši un uzbudinoši.