Zinot, ka pasmaidi klabgrāmatai ģeld tikai izsmalcināts hjumors,
piedāvāju dažus vecā labā goda vīra Rūdolfa Blaumaņa novērojumus :
Še Eranci Matu aprakt lēma,
Tas žūpošanā galu ņēma,
Lai Dievs tas kungs to apžēlo
Un viņam glāzi šņabja do'!
Nu dvēsele no miesām šķirta.
Viņš labprāt dzēra un trumpas cirta.
Viņš pīķa kalpiņš te tik bija,
Par dūzi to nāve pataisīja.
Ļoti ļauni piedzīvojumi laulībā bijuši vīram, kas šādus vārdus licis iekalt
savā kapa akmenī:
«Še dus Dieva mierā Johans Kalkbrenners. 26 gadus tas dzīvoja kā
cilvēks un 37 kā laulāts vīrs.»
Lieli antizemīti bijuši ļaudis, kas taisījuši šādu uzrakstu uz kādas piemiņas
tāfeles:
«1853. aukstā gadā še noslīkuši divi cilvēki un divi žīdi.»
Ak grēcīgais cilvēks, ņemi to omā:
Ceļš uz mūžību nav tik garš, kā tu domā!
Ap pieciem vēl pie Līzes,
Ap sešiem iekš paradīzes.
Še kalējs Mārtiņš kapā krita,
Kas bērnus, siev un laktu sita.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
