Reiz dzīvoja jūrā nāriņa. Viņa bija ļoti skaista, vienmēr jautra, ļoti mīlēja draiskoties seklumā, spēlēties ar dažādām zivtiņām, jūras zirdziņiem un vākt visdažādāko krāsu jūras akmentiņus. Bet dažreiz, tumšās mēnesgaismas pielietās naktīs, viņa jutās nesaprotamu kaislīgu vēlmju pārņemta. Viņa peldēja tālu jūrā, tik tālu, līdz krasts vairs nebija saredzams aiz horizonta līnijas, nira ārā no zaļā jūras ūdeņa un skaļā balsī kliedza: (kliegt rupjā balsī un skaļi) - "E - ge - gēē, tvaju matj, na her!!!!!!! |