manaa beerniibaa man bija viena ljoti milja tante - Ireenas tante.. vairs neaceros kaadaa sakaraa jamaa bija kljuvusi gandriiz par musu gjimenes locekli (iespeejams, ka vinja bija manas nelaikja vecmaaminjas draudzene), bet to, ka vinja bija man vismiljakaaa no visaam daudzajaam tanteem, to gan es acereeshos visu savu muuzhu.:)
man ljoti patika viesoties pie Ireenas tantes..:)) tik ljoti, ka reiz mana mamma gandriz infakrtu nesakjeera atnaakusi no darba un atklaajusi, ka meitas (man tad bija kaadi 3 gadi) maajaas nau.:) meita atradaas pie Ireenas tantes, pie kuras es biju aizgaajusi paviesoties pilnigi lapraatigi un pilnigi pati uz savu inciciatiivu.. tas nekas, ka meerojamais celja gabals bija paliels prieksh tik maza beerninja, kaac es toreiz biju..:)

bet jebkuru manu viesoshanos pie Ireenas tantes aptumshoja viens apstaaklis - Tālivaldis..:(
Ireenas tantes viirs...
liels un milziigs, buudiigs onka, izbijis juurniex ar tagad slimaam kaajaam, sakaraa ar ko jams paarvietojaas uzreiz vienlaicigi ar diviem spiekjishiem, ja vispaar paarvietojaas..
paarsvaraa jams miileeja seedeet virtuvee pie loga, jo pa to vareeja redzeet katru kursh tuvojaas vinju maajinjai...
vinjsh nekad nesmaidija.. Nekad!.. vinsh vienmeer skatijas uz mani ar taadaam dziljaam tumshi zilaam aciim no biezo, sirmo, spuraino uzacu apakshas un vienmeer uzdeva vienu un to pashu jautaajumu "Un ko tagad?".. Vienmeer!.. tikko es ienaacu pa durviim, "labdien" vietaa Shis Briesmigais jautaajums..:(
es nekad nezinaaju ko atbildeet...:(
es nekaadi nevareeju ar vinju sakomuniceet...:(
jo vinjsh vienmeer uz mani skatijaas taa Nopietni, Nopietni un ari tad kad vinjsh kluseeja es dzirdeeju sho jautaajumu "Un ko tagad?"...
es nekad no vinja nedzirdeeju neko citu.. sho jautajumu vinjsh uzdeva visiem, kuri gadijaas vienlaicigi ar mani pie Ireenas tantes - ari manai mammai, arii savai meitai un savam deelam un vinju draugiem...
un es ilgu laiku biju parliecinaata, ka ne es vienigaa no vinja baidos, ka visi no vinja baidaas...
bet tad, kaadu reizi es traapijos viesoties pie Ireenas tantes treshdienaa un tad es ieraudziju Citu Taalivaldi...
es ieraudizju ljoti runaatigu, mirdzoshaam aciim, energjisku onkuli, kursh sedeeja savaa parastajaa vietaa pie virtuves galda un runaaja Savaadaakus_Vaardus..:))
"Ei, nu kas to stikji taa njem?"...un acis mirdz, un vaigi kaist, un plats smaids paar lielo, grumbu izvagoto seju... un blakus saruutots pappiriitis ar skaitlju stabinjiem.. un purpinosha (!) Ireenas tante, starp galdu un pliti...Purpinosha Ireenas tante!! tas jau vispar bija neiedomaajams! vinja tachu vienmeer bija tik maiga un miilja un (es biju paarliecinaata!) tik ljoti baidijaas no sava Taalivalzha, a tagad purpina un sauc vinju par veco muljkji un sola ka nekaa nedos ne eest, ne dzert "pietix tev alu! paskaties, jau taapat resns esi!" .:)) un veel divi onkulji turpat pie galda, tadi pashi veci un satraukti un smaidoshi.:)

naakamjaa reizee es, nobijusies kaa diegs, uz Taalivalzha jautaajumu "Un ko tagad?", dreboshaa balsii atbildeeju "Tu man iemaacisi speeleet zoli?"..

zoli es veel joprojaam nemaaku speeleet.. Taalivalzha onkulis driiz pec tam nomira...
un es vairs nekad muuzhaa nesmu jutusies apjukusi dzirdot jautaajumu "Un ko tagad?"...