Ramona dzīvoja mums kaimiņos un draudzējās ar manu māsu. Viņa no rītiem ieradās precīzi uz brokastīm. Mēs jau teicām, nāc pusstundu vēlāk - bet viņa nē - vienmēr tikai uz brokastīm. Ar laiku tas kļuva pašsaprotami, ka viņai arī vārija tēju.
Vienreiz Ramona atnāca.., tas bija ziemā, novilka mēteli, un izrādijās, ka viņa ir aizmirsusi uzvilkt svārkus. Mēs šausmīgi apsmējāmies un viņa drusku apvainojās..
Vispār Ramona bija tāda, toreiz man likās nesmuka, bet tagad jau teiktu - ar savdabīgu skaistumu - un pieļauju, ka tagad, kad viņa ir dāma ap 25, viņa varētu būt interesanti simpātiska.