Viens Ojārs bija mans klasesbiedrs veselus 11 gadus. Tāds nervozs, bet citādi jauks puisis. Tiešs kā optiskais tēmeklis. Melot absolūti nejēdza un mēli tā īsti savalit arī nespēja. Par ko tika visai bieži klapēts.

Otrs Ojārs ir viens radagabals. Cilvēks jogai pievērsies jau gadiem. Sakarīgs onka. Neesmu īpaši daudz ar viņu ticies, bet arī šķiet tāds pats- kas galvā- tas uz mēles.

Trešais Ojārs- mana vecātēva zirgs (lai viņiem abiem vieglas smiltis), baiss radījums. Neklausīja ne sūda, koda, smagi zviedza un nepakam negribēja strādāt, par ko tika sodīts un nonāca nafig desās.

Ceturtais Ojārs- neesmu pazīstams, bet tā Krāns no woman.delfi.lv sauca savu labāko draugu (pamazinājuma formā- Oicis). Bija rēcīgi lasīt viņu abu piedzīvojumus. Sen tas bija. Nupatās laikam kādi gadi 5- 6 būs apskrējušies.