Es pazinu tikai vienu Ingaru, un tas bija, kad es gāju kādā mazā klasītē, moš trešajā, moš čuķ vēlāk. Atmiņā viņš palicis ar to, ka viņš bija pagara auguma, no baņģugānu puikām un viņam esot bijusi iemīļota nodarbošanās (pats netiku redzējis) autobusā biedēt tantiņas, sākot ar rokām strauji grābstīt gaisu sev apkārt un bļaut "ķeriet kaifu!".