| Te, kur es dzīvoju, lejā, balkona pusē, ir tāds kā pagalms. Tajā pagalmā regulāri tusē visādi alkaši, sasēduši uz kaut kādas kanalizācijas bedres vāka. Visbiežāk ar viņiem tusē veca bāba ar rižu suni. Šodien JAU ATKAL kārtējo reizi bāba ir sev līdzi paņēmusi radio un skaļi klausās kaut kādu slāvu muzonu. Tik skaļi, ka es savā pēdējā stāvā pa atvērtām balkona durvīm viņu lieliski dzirdu, un viņu kanalizācijas cauruma vāks ir pagalma otrā pusē. Un muzons tāds, kādu sadzērušies post-armijas fanāti slāvi mēdz dziedāt, kas uznāk nostaļģija pēc padomju armijas laikiem. Pavadījumā skan ģitāra un/vai akordeons. BESĪ! |