| Diarium |
[Dec. 22nd, 2025|10:29 pm] |
| [ | Current Mood |
| |  grateful | ] |
| [ | Current Music |
| | Technimatic - Preservance (uz riņķi, uz riņķi) | ] |
Kaut kad sagribēju attaisīt Cibu, bet viņa - out of service. Laikam ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fjokla ar savu skaļo atpakaļatgriešanos kaut ko salauza :D Sabēdājos, ka liela daļa manas dvēseles, kas te ielikta, pazudīs nebūtībā. Gluži kā mana tīņu dienu fiziskā dienasgrāmata, ko nekādi nevaru atrast, un tagad nožēloju, ka neiznīcināju personīgi. Tajā rakstīju visu, bez filtra, tikai sev. Un vēl atceros, kā kūmiņš teica, ka sadzedzināja savas un es vēl pie sevis padomāju "ak dievs, sadedzināt? NEMŪŽAM!!!". Njā.
Nu vārdu sakot, Ciba atkal kaut cik darbojas, bet sapratu, ka te galīgi nav nekādas mūža garantijas, tāpat kā maniem blogiem, kas ir bijuši blogiem.lv, myspace.com, utt. Vesels lērums, kas zudis nebūtībā.
Sāku meklēt alternatīvas - un atradu jauku lietotni Diarium, ir gan uz app, gan datorā (datorā 15 eur mūža licence) un vēl var sinhornizēt ar mīļāko mākoņkrātuvi pēc izvēles. Tad nu brīvdienas pavadīju, pārkopējot manuāli katru savu Cibas ierakstu, no visiem žurnāliem (arī alter-ego :)). Sanāca absolūti negaidīts trip down the memory lane, gan par labām dienām, gan par sliktām, gan par to cik traks tīnis biju jaunībā. Maksimāliste :)
Un vispār ārprāts, sāku Cibu pirms 20 gadiem!!! :o
Un tā ir daļa no manis, tas, kas mani, līdz ar citiem dzīves notikumiem līdz šim brīdim, ir veidojis par to kas tagad esmu. Un ir labi, labi sanācis :) Man pašai prieks par to, kur esmu, un kā izaugusi - pat ja līdz šim brīdim vajadzēja vairāk gadus nekā es būtu vēlējusies.
Vārdu sakot, dublēšu ka šo ierakstu savā dienasgrāmatā, turpināšu meklēt savu veco, fizisko, un apsolīšu sev, ka rakstīšu biežāk. Nu vismaz reizi mēnesi - jo kā savādāk pēc tam pašreflektēt? |
|
|
| Perseverance |
[Dec. 22nd, 2025|09:38 pm] |
| [ | Current Mood |
| | content | ] |
| [ | Current Music |
| | Technimatic - Preservance | ] |
Gribu bezrūpīgas vasaras, kurās vienkārši vaibot ar kādu un klausīties mūziku, nu gluži kā šajā videoklipā.
Un cik ļoti šie dziesmas vārdi ir mana Tēvreize:
You will find, that in time, with persistence You will grow stronger, your awareness will become heightened It can not be said, that it will take two years, or even ten It depends solely, upon your effort, and your persistence But in time, it can come, to all we truly persevere.
The effort, you put forth, will be that which is given back to you tenfold. As you give, you shall receive.
Be not discouraged, for the world was not made in one day. And you can not understand all truth in one lifetime.
|
|
|
| |
[Dec. 20th, 2025|04:22 pm] |
|
Tā besī šitie manipulatori - uzdodu jautājumu Vai... uz kuru var atbildēt ar Jā vai Nē. Bet atbildes vietā saņemu - nu mēs te jau par to izrunājām (un nē tie mēs neesam es un tu)... Dude, vnk atbildi uz tiešu jautājumu ar tiešu atbildi :D Tagad dzīvos pārliecībā, ka atbilde ir sniegta, bet es ne jā ne nē tā arī nesagaidīju :D |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2025|02:24 pm] |
par foršāko filmu, kuru noskatījos pagājušas nedēļas nogalē
"billy bathgate" no deficīta kinopieredzē, 1991.g., režisors Roberts Bentons (kurš "Krāmere pret Krāmeri"), scenārists Toms Stopards (kurš tad vēl scenārijus rakstīja ķinītim), aktieri vispār kaut kādi ļoti jauneklīgi - Kidmena turpar skuķis vēl pirms rinoplastikas, Brūsu Vilisu noslīcina pirmajā trešdaļā, Dastins Hofmans vispār absolūtākajā praimā, Bušemi vēl rojālajos titros neuzrāda
vienīgais čuvaks ar pieredzi liekas Tucci Gang varonis (no steitenainlandas karaļā dziesmas šajā sakarā "viņš ir precējies ar Emīlijas Blantas māsu / un tas ir gandrīz tāpat kā ar Emīliju Blantu!!!"), Lī Stenlijs Tuči, kurš vienmēr un visur izskatās uz gadiem 50, arī bērnībā, un arī tagad, kad viņam laikam jau ir pāri 120.
ļoti iesaku |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2025|01:42 am] |
|
kā viņš netiek vaļā no akcenta taču jau piectūkstošo spīču angļu valodā stāsta |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2025|01:33 pm] |
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" |
|
|