urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo日本語を習う日本語日本語snow.whiteness@gmail.com日本語2010-03-07T12:12:03Z2010-03-07T12:12:03ZLietas ko neaizmirst...urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:67702010-03-07T14:09:002010-03-07T14:09:002010-03-07T12:12:03Z2010-03-07T12:12:03ZZiniet, ir tādas lietas, ko neaizmirst. Piemēram, pēc aptuveni 10 gadiem, no japāņu valodas atceros tikai divus sakarīgus teikumus:<br />ぼく の なまえ わ ニルス です<br />kā arī<br />あなた わ おきい と ふとい ぶた です :P<br />Vēl atminos tādus dzīvniekus kā<br />いぬ, ねこ ir visvieglāk atcerēties, jo asociējas ar līdzīgu vārdu latviski, ぞ bieži vien atcerējāmies, jo ar どぞ varēja pateikt "Lūdzu, ziloņu iemīts ceļš" :D<br />Ehh, ja vecās skolotājas "blats" neskaitītos ~30% atlaide, nevis bez maksas (kā tas bija gandrīz pusmūžu atpakaļ), tad es atsāktu mācības...<br />Bet tikmēr, nav iespēju...<br />Stulbi arī būtu mācīties valodu, kuru nav kur izmantot... :(urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:65812009-04-22T20:44:002009-04-22T20:44:002009-04-22T17:54:05Z2009-04-22T17:54:05Zkonichiwa<br /><br />vai ir kāds līdzīgs kanji attēlā redzamajam? var arī būt horizontāla strīpa starp slīpajiem elementiem = Ā<br /><img src="http://s3.amazonaws.com/twitter_production/profile_images/146505541/Untitled-1.gif">Hiraganas un Katakanas rakstība un izrunaurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:63462009-01-17T16:26:002009-01-17T16:26:002009-01-17T14:28:47Z2009-01-17T14:28:47ZŠos jau sen biju atradis. Tīri jauki. Nolēmu tos izvietot adekvātā vietā...<br />Atgādina bērnību ^_^<br /><a name="cutid1"></a><br /><h1>Hiragana</h1><br /><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/01_hira_a.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/02_hira_ka.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/03_hira_sa.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/04_hira_ta.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/05_hira_na.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/06_hira_ha.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/07_hira_ma.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/08_hira_ya.jpg" width="200" height="155"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/09_hira_ra.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/10_hira_wa.jpg" width="200" height="155"><br /><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/hiragana.gif"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/hiragana2.gif"><br /><h1>Katakana</h1><br /><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/01_katakana_a.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/02_katakana_ka.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/03_katakana_sa.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/04_katakana_ta.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/05_katakana_na.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/06_katakana_ha.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/07_katakana_ma.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/08_katakana_ya.jpg" width="200" height="155"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/09_katakana_ra.jpg" width="200" height="256"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/10_katakana_wa.jpg" width="200" height="155"><br /><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/katakana.gif"><img src="http://content2-foto.inbox.lv/albums0/nils_k/Japaanjuvaloda/katakanna2.gif">urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:60622009-01-16T10:51:002009-01-16T10:51:002009-01-16T02:18:33Z2009-01-16T02:18:33ZPeec deeles pasuutiijuma bishku uzrakstiishu par skaitliem.<br />Nu, taads skolnieku temats, bet ja nu kaadam veel noder.<br /><br />Taatad taa.<br />Droshi vien, daudziem ir zinaams, ka pastaav divas skaitlju sisteemas, viena ir taa, peec kuras var paarskaitiit liidz 10 priekshmetiem:<br /><br />1 ひとつ<br />2 ふたつ<br />3 みつ<br />4 よつ<br />5 いつつ<br />6 むつ<br />7 ななつ<br />8 やつ<br />9 ここのつ<br />10 とお<br /><br />shie cipari ljauj smuki atbildeet uz jautaajumu par kafijas tasiishu skaitu. Cik? Futatsu. Un nekas vairaak nav jaaizdomaa.<br /><br /><br />Otro sisteemu var nosaukt par kjiinieshu sisteemu, jo katram priekshmetu veidam ir sava skaitiishanas metode. Taa metode, faktiski, ir viens no heroglifa onyomi lasiijumiem, kursh tiek likts peec skaitlja. Piemeeram, ２人, divi cilveeki, ir ふたり, bet triis pokemoni ir ３匹, さんびき.<br />Visi, droshi vien, zin kjiinisko skaitu: いち、に、さん、し、ご、ろく、しち、はち、きゅう、じゅう. Shie skaitlji kaareiz tiek izmantoti otrajaa sisteemaa.<br />Un, taatad, par to, ko liek peec skaitlja.<br />Cilveekus skaita ar にん, plakanus, platus priekshmetus ar まい、 cilindriskus priekshmetus ar ほん, aparaatus, mashiinas un visu ko taadu ar だい, mazus zveerinjus ar ひき, reizes ar かい, mazus, apaljus priekshmetus un arii vispaari visu ko, shii ir diezgan universaala metode, ar こ. Ir veel milziigs to skaitiishanas metozhu skaits, bet atcereeties taas visas es neesmu speejiigs, shie augstaak mineetie ir ljoti izplatiiti.<br />Tiesa gan, ja neesat speejiigs atcereeties vajadziigo skaitiishanas veidu, var lietot pirmo metodi (hitotsu, futatsu..), taa ljoti glaabj ja priekshmetu skaits ir liidz 10.<br /><br />Dazhi piemeeri:<br /><br />skaitot cilveekus:<br /><br />１人 ひとり<br />２人 ふたり<br />３人 さんにん<br />４人 よんにん<br />５人 ごにん<br />６人 ろくにん<br />７人 ななにん<br />８人 はちにん<br />９人 きゅうにん<br />１０人 じゅうにん<br /><br />skaitot mazus, apaljus priekshmetus via vispaari jebko:<br /><br />１個 いっこ<br />２個 にこ<br />３個 さんこ<br />４個 よんこ<br />５個 ごこ<br />６個 ろっこ<br />７個 ななこ<br />８個 はっこ<br />９個 きゅうこ<br />１０個 じゅうこ<br /><br />Un taa taalaak. Viss, kaa redzams, ir ljoti vienkaarshi.<br />Ceru, ka kaut kas ir saprotams.<br />Labpraat atbildeeshu uz jautaajumiem.urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:58492008-06-19T20:21:002008-06-19T20:21:002008-06-19T11:23:10Z2008-06-19T11:23:10ZHerā wõ-do.<br />Sen nekas nav rakstīts komūnā, bet man arī nav daudz ideju par ko rakstīt.<br />Es būšu ļotiļotiļotiļoti pateicīgs, ja kāds apņēmīgs cibas iedzīvotājs tomēr ieraksta ko grib zināt un tad es stāstīšu daudz un dikti.<br />Pāldies!:)Izrunaurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:55502007-02-08T01:33:002007-02-08T01:33:002007-02-07T15:45:02Z2007-02-07T15:45:02ZLaikam, visiem štelles pielūkotājiem ir zināms klasisks strīds par "susī" un "sušī". Vistrakāk viņš notiek krievu valodā runājošo vidū.<br />Pēdējā laikā kaukā ļoti bieži pamanu šitādus strīdus, tāpēc gribētu pastāstīt arī savu viedokli.<br /><br />Pirmkārt, neaizmirstiet, ka japāņu valoda nav eiropešu valoda. Nē, nav. Un arī meklēt paralēles gadījumu lielākumā būtu vismaz jocīgi. Tāpēc tas strīds par "si" un "ši" izskatās vismaz bezjēdzīgs. Bezjēdzīgs, jo japāņu valodā nav ne "si", ne "ši". Un nekā pa vidu arī nav. Vienkārši jāieliek sev galvā ka eksistē tīri japāniskais "し", kā vēl viens variants. Nav jāmeklē neko tam līdzīgu. Tāpēc mans viedoklis ir tāds, ka gan "si", gan "ši" ir vienādi pareizi, jo abos gadījumos tā ir japāņu valodas attēlošana, lietojot eiropiešiem pierastās skaņas.<br /><br />Līdz ar to gribās arī atgādināt par "らりるれろ" skaņām, kas nebūt nav "rarirurero", tās ir "らりるれろ". Skan arī savādāk. Kā jau es par to stāstīju, tā tuvākā skaņa ir "d" burts angliskajā "Teddy" vārdā.<br /><br />Tepat ir jāpiemin arī "うくすつぬふむる". Jā, tādas eiropiskas "u" skaņas japāņu valodā arī, vispār nav. "～う" parasti tiek izrunāta savādāk. Nu, kkas pa starpai starp "u" un krievu "ы", bet tas ir ļoti aptuveni un vienkārši jādzird, iesaku paklausīties kādu japāņu dziesmu :)urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:51312006-10-24T16:11:002006-10-24T16:11:002006-10-24T05:12:17Z2006-10-24T05:12:17ZMan ir jautājums: vai kāds no jums, vai paziņām šogad/pagajušgad/nākamgad nodeva/nodos JLPT?urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:49922006-10-24T16:07:002006-10-24T16:07:002006-10-24T05:01:08Z2006-10-24T05:01:08ZTikko kolēģis pastāstīja ka redzēja japāņu vārdu, kas pierakstījās: "一". Jā, jā, tas pats heroglifs, kas nozīmē "viens".<br /><br />Kā jūs domājat, kā tas cilvēka vārds tiek izrunāts? Rakstiet komentos :) nu, enīvei vēlāk ielikšu apdeitu. Tas būs gana smiekīgs :D<br /><br />ah, ok, lai jūs nemocītu: to izrunā ninomae, kas burtiski nozīmē "pirms divnieka", vai "pirms diviem".urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:47042006-10-17T14:17:002006-10-17T14:17:002006-11-13T05:19:51Z2006-11-13T05:19:51ZLaiks.<br />Lai pajautātu "cik tagad ir pulkstens?", jāsaka: いまなんじですか？(ima nandži des ka?), kur:<br />ima - šobrīd<br />nan - kas<br />dži - stundas, laika skaitīšanas piedēklis<br />des - ir<br />ka - jautājuma vārds :D<br /><br />atbilžu varianti:) :<br />stundas じ(dži)(kā redzat, viss ir baigi vienkārši - skaitļi+じ）: <br /><br />０－れいじ - reidzi<br />１－いちじ - icidzi<br />２－にじ - nidzi<br />３－さんじ - sandzi<br />４－よじ - jodzi<br />５－ごじ - godzi<br />６－ろくじ - rokudzi<br />７－ しちじ - sicidzi<br />８－はちじ - hacidzi<br />９－くじ - kudzi<br />１０－じゅうじ - dzjūdzi<br />１１－じゅういちじ - dzjūicidzi<br />１２－じゅうにじ - dzjūnidzi<br /><br />AM-ごぜん - gozen<br />PM-ごご - gogo<br /><br />vienīgais ka tos AM/PM ir jāliek pirms laika.<br /><br />Minūtes ふん(fun)(tas pats, bet ir izslēgumi, tāpēc publicēju tikai pirmos 10 + izslēgumus):<br /><br />１－いっぷん - ippun<br />２－にふん - nifun<br />３－さんぶん - sanbun<br />４－よんぷん - jonpun<br />５－ごふん - gofun<br />６－ろっぷん - roppun<br />７－ななふん - nanafun<br />８－はっぷん - happun<br />９－きゅうふん - kjūfun<br />１０－じゅっぷん - zjūfun<br />２０－にじゅっぷん - nizjuppun<br />３０－さんじゅっぷん - sanzjuppun<br />４０－よんじゅっぷん - jonzjuppun<br />５０－ごじゅっぷん - gozjuppun<br />cik minūšu?－なんぷん - nanpunurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:45282006-10-17T14:12:002006-10-17T14:12:002006-10-17T03:14:04Z2006-10-17T03:14:04ZŠito te :) es lieku iekšā tikai to, kas var sagādāt zināmas grūtības, elementāras lietas stāstot tikai garām ejot. Tāpēc, cienījamie pielūkotāji, lūdzu, uzdodiet jautājumus ja nav skaidrības/esmu slikti paskaidrojis/gribās zināt ko vairāk.urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:43142006-10-06T18:43:002006-10-06T18:43:002006-10-06T07:58:03Z2006-10-06T07:58:03ZVēl vārdiņi. Tagad mēs mākam pateikt "atrodas", bet vēl nemākam pajautāt, kur kas atrodas :) To arī mācīsimies!<br /><br />Ir ļoti ērti iztēloties, ka eksistē trīs tuvības pakāpes, un priekš katras "šeit" vai "tur" ir savādāks. :)<br /><br />Pamēģiniet, lūdzu, iztēloties apli, kurā atrodaties jūs.<br />Tam apkārt vēl vienu apli, kurā atrodas jūsu runasbiedrs<br />un tas, kas būs ārpus tā apļa, kur ir runasbiedrs un arī ārpus jūsu apļa, būs trešā pakāpe.<br /><br />Tātad, tā:<br />šeit (jūsu "aplī") - ここ (koko)<br />te (jūsu runasbiedra "aplī") - そこ (soko)<br />tur (ārpus šiem abiem "apļiem") - あそこ (asoko)<br /><br />Izskatās vienkārši, vai ne?<br /><br />Tāpat ir arī ar priekšmetiem:<br /><br />šis (jūsu rokās) - この(kono)<br />tas (runasbiedra rokās) - その(sono)<br />lūk tas (guļ uz plaukta) - あの(ano)<br /><br />Ir arī identiski vārdi, kas skaitās tādi kā vēl kulturālāki (bet neitrālie tomēr ir tie "koko-soko-asoko"):<br />analoģiski:<br />šeit (jūsu "aplī") - こちら (kočira)<br />te (jūsu runasbiedra "aplī") - そちら (sočira)<br />tur (ārpus šiem abiem "apļiem") - あちら (ačira)<br /><br />Kā lai pasaka "kur"?<br />Arī ļoti vienkārši.<br />Kur - どこ (doko)<br />un kulturālāks ekvivalents:<br />Kur, kurš - どちら (dochira)<br /><br /><br />tātad:<br /><br />ここ － こちら － この<br />そこ － そちら － その<br />あの － あちら － あの<br /><br />Pāris piemēri, lai būtu saprotams kā to lietot:<br /><br />Šī soma pieder pasniedzējam - そのこばんはせんせいのです - sono koban wa sensei no des(u). Koban - soma, sensei no - pasniedzēja<br />Kur atrodas kaķis? - ねこはどこですか - neko wa doko desu ka? neko - kaķis<br />Kaķis atrodas lūk tur - ねこはあそこがいます<br />Kur atrodas Kimuras kungs? - きむらさんはどちらですかurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:39842006-09-29T17:11:002006-09-29T17:11:002006-09-29T06:28:05Z2006-09-29T06:28:05ZJā, atkārtošu to, ko avens rakstīja pie sevis Cibā :)<br />Ja jums saka ka jūs esat "dzoudzu, piemēram, japāņu valodā", neņemiet to pierē, aha?. Nē, nu, pilnīgi iespējams, ka jūs perfekti zinat japāņu valodu, bet lielākoties tā ir tāda kulurāla frāze, kuru jums pateiks, jo gaidzins kurš runā japāņu valodā ir diezgan eksotisks. :) So, sevis subjektīvais novērtējums rullē.<br />Nu, vēl, ja jau iesāku runāt par šīm lietām, protams, ka nedrīkst sevi saukt par sanu, par sevi vispār jārunā tā kā pazemīgāk par runasbiedru.<br />Kas vēl? Ja jūs lūdzat japāni kaut-ko izdarīt priekš jums un viņš saka ka tas ir sarežģīti, tas nozīmē "nē". Ja jūs uzlūdzat japāni pavadīt laiku kopā un japānis saka "tyottoo...", nesakot neko vairāk, tas arī nozīmē ka viņš nevar.daži vārdiurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:36922006-09-28T22:21:002006-09-28T22:21:002006-09-29T06:04:37Z2006-09-29T06:04:37ZDaži bāzes noteikumi tagad jums ir zināmi, tāpēc stāstu vārdus :)<br />Tātad:<br /><br />Vārds es:<br />ir vairāki "es" vārda veidi:<br />わたし(watashi) - normālais, neitrālais "es"<br />わたくし(watakushi) - oficiālāks "es"<br />わたしたち(watashitachi) - mēs<br />あたし(atashi) - sieviešu "es"<br />ぼく(boku) - šo "es" parasti lieto zēni<br />わる(waru) - vīrieša "es", var lietot vecīši<br />わし(washi) - vīrieša brutālais "es", novecojis, bet var satikt samuraju filmās, kur samurajs saka "わしは。。。" (washi wa...)<br /><br />Vārds tu:<br />あなた(anata) - neitrālais "tu"<br />きみ(kimi) - tāds neformāls "tu"<br /><br />vairāk neatceros, bet, īstenībā, arī šie divi "tu" nav jālieto ikdienā, "tu" vispār nevajag teikt, labs tonis ir runāt trešajā personā. Piemēram ja gribat zināt vai Jamada brauks uz Tokiju, jāsaka "Vai Jamadasan brauks uz Tokiju?"<br />Izslēgums ir, kad runā par savu vai svešu pasniedzēju, advokātu vai ārstu. Tad "san" vienā jālieto "Sensei".<br /><br />Daži darbības vārdi (par tiem būs plašāka lekcija kkad):<br /><br />たべます (tabemas(u))- ēst<br />のみます (nomimas(u)) - dzert<br />みます (mimas(u)) - skatīties<br />かいます (kaimas(u)) - pirkt<br />いきます (ikimas(u)) - doties (iet, braukt)<br />いいます (iimas(u)) - runāt<br /><br />Pāris īpašības vārdi (par tiem arī būs plašāka lekcija):<br />いい（よく）(ī (yoku)) - labi<br />よくない (yokunai) - slikti<br />きれいな (kireina) - skaists<br />おいしい (oishī) - garšīgs (foršs vārds, vai ne?:))<br />むずかしい (muzukashī) - sarežģīts (šitas arī smieklīgs)<br />やさしい (yasashī) - vienkāršs<br /><br />Un vēl daži vārdi, kas ir vienkārši noderīgi:<br />はじめましょう (hadzimemasjõ) - sākam<br />おわりましょう (owarimasjõ) - beidzam<br />おはようございます (ohajõ godzaimas(u)) - labrīt<br />こんにちは (konnichiwa) - labdien<br />こんばんは (konbanwa) - labvakar<br />さよなら (sayonara) - uz redzēšanos<br />ありがと (arigato) - paldies<br />どういたしまして (dõitashimashite) - laipni lūdzu, lūdzu<br />はじめまして (hadzimemashite) - to saka, kad sveicinās pirmo reiziurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:35182006-09-28T00:20:002006-09-28T00:20:002006-09-27T13:54:43Z2006-09-27T13:54:43ZAtsākušās mūsu japāņu stundas un arī es atsāku šeit rakstīt :) Paldies par komentiem!<br /><br />Tātad, tā. Šodien es pastāstīšu par to, kādi mēdz būt vārdi.<br />Iesākumā vienkāršs konspekts:<br /><br />...があります (ga arimas(u))<br />...がいます (ga imas(u))<br />...がわかります (ga wakarimas(u))<br />...がすきです (ga s(u)kides(u))<br />...がきらいです (ga kirai des(u))<br />...がじょうずです／へたです (ga dzjoudzu des(u)/heta des(u))<br /><br />Ko tas viss nozīmē?<br /><br />...atrasties<br />...atrasties (dzīvnieks vai cilvēks)<br />...saprast<br />...patikt<br />...ienīst<br />...mācēt/nemācēt<br /><br />Īstenībā, šie vārdi veido izslēgumus, ar to が. Parasti jau starp darbības vārdiem un priekšmetiem ir を.<br /><br />Tātad, tā. Piemērs (rakstu nelietojot heroglifus, tikai hiraganu un katakanu, heroglifi vēlāk):<br /><br />わたしはへやがいます (watasi wa heya ga imas(u)) - es atrodos istabā. Watashi = es, heya = istaba. Teorētiski vajadzētu būt pareizi, bet tas nav tas īstais. Par to vēlāk.<br />せんせいはラトビアごがわかります (sensei wa ratobiago ga wakarimas(u)) - pasniedzējs saprot latviešu valodu. Sensei - pasniedzējs, ratobiago - latviešu valoda.<br />ライマさんはおとこのひとがすきです (Raimasan wa otoko no hito ga s(u)ki des(u)) - Laimai patīk vīrieši. otoko - vīrietis, hito - cilvēks, otoko no hito - vīrietis, vispār :), "no" nozīmē piederību.<br />おんなのこはいぬがきらいです - (onna no ko wa inu ga kirai des(u)) meitene ienīst suņus (suni). onna - sieviete, ko - bērns, inu - suns.<br />やまださんはテニスがじょうずです - (Yamadasan wa tenis(u) ga dzjoudzu des(u)) - Jamadas kungs labi māk tenisu. tenisu - teniss<br />アネテさんはソッカーがへたです - (Anetesan wa sokkā ga heta des(u)) - Anete nemāk futbolu. sokkā - futbols.<br /><br />Vēlāk par to, kā veidot negatīvās formas, jo piemēram, nav ļoti kulturāli teikt ka Laima ienīst suņus, jāsaka ka viņai tie nepatīk, vai ne? Arī ar to atrašanos - ir šis tas korektējams. Bet šai stundai laikam pietiks.<br />Ja ir jautājumi - lūdzu, esat laipni, jautājiet.Datumiurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:33222006-09-05T15:05:002006-09-05T15:05:002006-09-05T04:06:32Z2006-09-05T04:06:32ZTagad jūs esat gudri un jums ir zināms, kā sauc nedēļas dienas. Palika tikai mēneša dienas.<br /> Īstenībā, japāņi datumus skaita nedaudz savādāk. Nē, nu tīri mums tradicionāli viņi arī māk un bieži vien to dara, bet īstenībā datums burtiski pierakstās tā: piemēram: Meidzi laikmeta ceturtā gada sestā mēneša divpadsmitā diena. Jā, jā, Japānā ir laikmeti - tos sauc par godu imperatoram un laikmets beidzas tiklīdz imperators nomirst. Nē, nu faktiski nav tā, ka nomirst un uzreiz cits laikmets, ja nekļūdos, velk laikmetu līdz gada beigām. Tas laikmets, kas ir tagad, ir sācies 1989. gadā, so, paskaitiet kāds tagad ir gads :) Tiesa gan, neatceros kā sauc Japānas imperatoru.<br /> Tātad, par mēneša dienām. Protams, tās var saukt pēc kārtas numura, bet tur ir izslēgumi. Izslēgumu ir gandrīz vai vairāk nekā normālu skaitļu.<br /> Tātad, tā, datumi:<br /> 1. ついたち<br /> 2. ふつか<br /> 3. みっか<br /> 4. よっか<br /> 5. いつか<br /> 6. むいか<br /> 7. なのか<br /> 8. ようか<br /> 9. ここのか<br /> 10. とうか<br /> 14. じゅうよっか<br /> 20. はつか<br /> 24. にじゅうよっかurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:28822006-08-23T13:21:002006-08-23T13:21:002006-08-23T02:40:08Z2006-08-23T02:40:08ZUn šodien, bērni, es jums pastāstīšu par nedēļas dienām. Japāņiem ar tām dienām ir ļoti skaisti - katrai dienai ir noteiktas lietas nosaukums, kas ir ņemts no austrumu filozofijas.<br />Tātad, tā:<br /><br />Latviskais nosaukums - Japāņu izruna - Heroglifu pieraksts - Burtiskā nozīme<br /><br />Pirmdiena - Gecujõbi - 月曜日 - Mēness diena<br />Otrdiena - Kajõbi - 火曜日 - Uguns diena<br />Trešdiena - Suijõbi - 水曜日 - Ūdens diena<br />Ceturtdiena - Mokujõbi - 木曜日 - Koka diena<br />Piektdiena - Kinjõbi - 金曜日 - Metāla (zelta) diena<br />Sestdiena - Dojõbi - 土曜日 - Zemes diena<br />Svētdiena - Ničijõbi - 日曜日 - Saules dienaurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:27942006-08-22T11:39:002006-08-22T11:39:002006-10-04T13:41:23Z2006-10-04T13:41:23ZŠodien Jums vēlos pastāstīt par ko superinteresantu - japāņu cipariem. :D<br />Skaitīt japāņi māk divos veidos, vienu tradicionāli sauc par "ķīniešu" veidu, otru par "japāņu" veidu.<br />Cipari:<br /><br />cipars - ķīnuiešu izruna - heroglifs - hiraganas pieraksts - japāņu izruna<br /><br />1 - ici - 一 - ひとつ - hitocu<br />2 - ni - 二 - ふたつ - futacu<br />3 - san - 三 - みっつ - micu<br />4 - si - 四 - よっつ - jocu<br />5 - go - 五 - いつつ - icucu<br />6 - roku - 六 - むっつ - mucu<br />7 - sici - 七 - ななっつ - nanacu<br />8 - haci - 八 - やっつ - yacu<br />9 - ku - 九 - ここのつ - kokonocu<br />10 - dzjū - 十 - とお - tõ<br /><br />ceru ka nekur neesmu kļūdījies.<br /><br />īstenībā, kad pieraksta ciparu ar heroglifu un tas ir līdz 10, tad to ir pieņemts saukt japāņu veidā, ķīniešu veidā parasti saka lielus skaitļus.<br />Kā spožs japāņu ciparu izmantošanas piemērs ir "Mitsubishi" nosaukums - 三菱 - "Trīs dimanti"Visādi vārdiurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:24932006-08-14T09:56:002006-08-14T09:56:002006-08-13T23:24:59Z2006-08-13T23:24:59ZŠodien es jums nedaudz pastāstīšu par visādiem Saniem un pārējiem Kungiem, ko liek klāt uzvārdam vai vārdam :) Īstenībā, to statusvārdiņu ir gana daudz, tāpēc es pastāstīšu tikai par dažiem no tiem, kur pats daudzmaz labi zinu un kuri tiek izmantoti plaši.<br />By default, japāņi nerunā ar nepazīstamiem cilvēkiem (tiesa gan, biju liecinieks ka tomēr runā, bet tas laikam izslēguma kārtībā), un tradicionāli, ja grib uz ielas kādam ko pajautāt, tad saka "Anõ...". Teorētiski, tam "kādam" - apkalpojošā personāla pārstāvim, piemēram, ir jāatsaucas. Senajā Japānā lai pasauktu kādu uz ielas, teica "Mosimosi", bet tagad tas paliek tikai telefonsarunās. Vēl by default, japāņiem nav pieņemts saukt viens otru uz "tu" (anata, kimi, etc.), kad saka par runasbiedru, vai nu liek "o-" vārda priekšā, tas jau nozīmē ka neiet runa par tavu mantu, vai arī saka "uzvārds-san". Tas ir pēc noklusējuma. Eksistē mīts, ka sani ir tikai vīrieši, tāpēc dažam gadījumam izkliedēšu to - sani ir visi, bez šķirošanas.<br />Bērnus, dzīvniekus vai mazas meitenītes var nosaukt par "tyan". Piemēram "Norikotyan" - Noriko meitene. "Wantyan" - šitā japāņi mēdz nosaukt svešus un arī savus suņus (burtiski - vaukšķītis).<br />Puiku var nosaukt par "-kun", bet nu tas kā pagadās, piemēram, manu pasniedzēju viņa boss mēdz joka pēc saukt par "Atyan", pie tam tas pasniedzējs nav ne maza meitene, ne bērns ne puika :)<br />Par "-sensei" sauc pasniedzējus, ārstus un advokātus. Tas ir jāiegaumē. Piemēram, manu pasniedzēju sauc par "Ivasēsensei", nekā citādi stundu laikā es viņu saukt nedrīkstu :) Tiesa gan, viņa piedāvā ārpus stundām saukt sevi par "Ivasēsan".<br />Vēl ir dažādi "-sama" un tt., bet par to pareizu lietošanu es pagaidām neesmu līdz galam pārliecināts., jo tur ir tādi interesanti varianti, tāpēc par to vēlāk.inkeiurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:22172006-08-12T14:35:002006-08-12T14:35:002006-08-12T11:35:56Z2006-08-12T11:35:56Zmale sexual organ<br /><br /><span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=morraa'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/morraa/'><b>morraa</b></a></span> tagad ieliek hieroglifu!<br /><br />.urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:19402006-08-12T13:08:002006-08-12T13:08:002006-08-12T02:18:37Z2006-08-12T02:18:37ZJa pamanījāt, "は" tiek izrunāts kā "わ". Tas ir normāli, kad tas ir atsevišķs vārds, arī dažos vēl vārdos. "は" apzīmē teikuma priekšmetu.<br />Japāņiem nav dzimtes, ir tikai divi laiki - tagadne un pagātne, vārdi nelokās. Tas padara gramatiku relatīvi vienkāršu.<br />Piederību apzīmē ar "の". Piemēram: 私の本 -（わたしのほん）- watashi no hon - mana grāmata. 私 heroglifs (わたし) nozīmē "es", 本 heroglifs（ほん）nozīmē "grāmata, sakne".<br />か teikuma galā nozīmē to, ka tas ir jautājums. Jautājuma zīmes laikam var nelikt :D<br />Atstarpju starp vārdiem nav, tām nav jēgas, kad lieto heroglifus - atsevišķus vārdus tāpat var vienkārši izdalīt. Tāpat to lieto kā "vai". Īstenībā, latviešu valodā arī "vai" arī apzīmē jautājumu un "vai" kā tādu :)<br />Vēl viens interesants vārds "です" - des(u). Šis vārds netiek tulkots pavisam tieši un tiek izmantots apmēram kā "tas ir". Piemēram: 月です （つきです）- cuki des - tas ir Mēness.<br />Vēl viena interesanta frāze ir "ですね" - des ne. Burtiski nozīmē latviešu "vai ne".urn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:17882006-08-12T12:52:002006-08-12T12:52:002006-08-12T02:08:13Z2006-08-12T02:08:13ZTagad, kad visi māk lietot alfabētus, var pamēģināt rakstīt un lasīt. Heroglifiem vēl par agru, tos vēlāk.<br /><br />Vienkārša telefonsaruna, lietoju tikai hiraganu un katakanu, bez heroglifiem:<br /><br />もしもし。ミラーです。<br />おお、ミラーさん、おはようございます。おげんきですか？<br />ええ、げんきです。きむらさん、おざわせいじのコンサートはいかがですか？<br />いつですか？<br />もくようびのばんです。<br />そうですか。もくようびのばんですね？もくようびのばんはちょっと。。。<br />ざんえんですね。<br /><br />izruna:<br /><br />Mosimosi. Mirā des.<br />Oo, Mirāsan, ohajõ godzaimas. Ogenki des ka?<br />Ee, genki des. Kimurasan, Odzavaseidzi no konsāto va ika ga des ka?<br />Icu des ka?<br />Mokujõbi no ban des.<br />Sõ des ka. Mokujõbi no ban des ne? Mokujõbi no ban va tyottõ...<br />Dzannen des ne.<br /><br />Tulkojums:<br /><br />Hallo. Tas ir Millers.<br />Oo, Millera kungs, labrīt. Kā iet? <i>(burtiski - kā ir ar jūsu Ki enerģiju?)</i><br />Jā, iet labi. <i>(burtiski: Jā, Ki enerģija:))</i>. Kimuras kungs, kā būtu ar Odzavaseidzi koncerta apmeklēšanu?<br />Kad tas būs?<br />Ceturtdienas vakarā.<br />Tā, ja? Ceturtdienas vakarā, vai ne? Ceturtdienas vakars mazliet... <i>(šitā japāņi pasaka ka viņiem ir cits ko darīt ceturtdienas vakarā - apraujot teikumu, tas ir obligāti, "nē" japāņi nesaka. Ir arī citi varianti, bet par to vēlāk.)</i><br />Žēl, vai ne.Rakstīsimurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:14762006-08-12T12:46:002006-08-12T12:46:002006-08-12T01:50:43Z2006-08-12T01:50:43ZVisbeidzot, katakana. Zilbes tās pašas kas hiraganā, izvietojums tas pats, vienīgais kas atšķiras - izskats un garumzīmes. Hiraganā, kā jau teicu, garumzīme apzīmējas ar "U" burtu vai dubultojot patskani, katakanā vienkārši liek garumzīmi "ー" pēc burta.<br />Vēlreiz atgādināšu, ka katakanu lieto, lai pierakstītu vārdus, kas nākuši Japānā no citām valodām.<br /><br />ア イ ウ エ オ<br />カ キ ク ケ コ<br />サ シ ス セ ソ<br />タ チ ツ テ ト<br />ナ ニ ヌ ネ ノ<br />ハ ヒ フ ヘ ホ<br />マ ミ ム メ モ<br />ラ リ ル レ ロ<br />ヤ ユ ヨ<br />ワ ヲ<br />ンHiraganaurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:12762006-08-11T13:03:002006-08-11T13:03:002006-08-13T22:51:45Z2006-08-13T22:51:45ZUn tagad, visbeidzot, otrā hiraganas daļa.<br />Īstenībā, tās iepriekšējās 4 rindas ver iemācīties pa pāris vakariem. Nākamās dažas rindas ir vienkāršas, tās var iemācīties tikpat ātri.<br /><br />な に ぬ ね の<br />は ひ ふ へ ほ<br />ま み む め も<br />ら り る れ ろ<br />や ゆ よ<br />わ を<br />ん<br /><br />Izruna:<br /><br />NA NI NU NE NO<br />HA HI (H)FU HE HO<br />MA MI MU ME MO<br />RA RI RU RE RO<br />YA YU YO<br />WA WO<br />N<br /><br /><br />Kā redzat, Y un W rindas nav pilnas. Kādreiz eksistēja arī WI un WE, arī attiecīgie YI un tml., bet tie vairs netiek plaši lietoti, tāpēc skaitās novecojuši un faktiski hiraganā neietilpst.<br /><br />tīri intereses pēc varu tomēr tos nopublicēt, bet vēlreiz atgādinu ka tie netiek lietoti modernajā japāņu valodā (publicēju tikai tos, kuri ir Windowsā):<br /><br />arhaiskie:<br />ゐ: YI, (WI (pēc windowsa domām vismaz))<br />ゑ: WE<br /><br />Un tagad interesantais - tabuliņa ar skanīgajām un "klusajām" skaņām un to pierakstu:<br /><br />ぱ ぴ ぷ ぺ ぴ : PA PI PU PE PO<br />ば び ぶ べ ぼ : BA BI BU BE BO<br />が ぎ ぐ げ ご : GA GI GU GE GO<br /><br />Ceru ka nevienu no šiem neesmu aizmirsis.<br /><br />Tālāk: kombinācijas. <br />Kā jau teicu, ka skaņas priekšā liek mazo "cu", tad skaņas līdzskanis dubultojas, bet mazais "cu" neizrunājas. Vienīgais izslēgums ir ar zilbēm, kas sākas ar "N" - lai dubultotu tās, "cu" nav jāliek, var vienkārši likt normālu n zilbi un pēc tās zilbi, kas satur n.<br /><br />Piemērs:<br />あさって - asatte - rītdien<br />おんなのひと - onna no hito - sieviete <i>jā, šeit man bija sanākusi drukas kļūda - jābūt dubultajam n, bet nu tas ir skaidrs no trakskripcijas, ja kas</i><br /><br />Vēl var būt kombinācijas ar "Y" rindas zilbēm, lai radītu skaņas, kas līdzīgas krievu "мя, ня, ню, нё" un tml.<br /><br />Šeit viss ir vienkārši - liekam zilbi un pēc tā mazo "Y" rindas skaņu.<br />Piemērs:<br />しゃく - syaku - kauss<br />しゃしん - syashin - (foto)bilde<br /><br />Protams, ka "Y" grupas zilbes var tikt lietotas arī savā "normālajā" variantā.<br /><br />Piemērs:<br />やくざ － yakuza - jakudza :D<br />へや － heya - istaba<br />ゆか - yuka - grīda<br /><br />Ja kas nav skaidrs vai kas ir interesanti - jautājiet :)Rakstīsimurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:9412006-08-10T17:25:002006-08-10T17:25:002006-08-10T06:39:31Z2006-08-10T06:39:31ZAlfabētus visvieglāk mācīties pa daļām, abiem alfabētiem ir stingra, skaista struktūra - burti salikti rindās, stabiņiem ir savs kopīgs patskanis. Ja nav skaidrs, tulīt būs.<br /><br />Tātad, publicēšu Hiragana 4 rindas:<br /><br /> A I U E O<br /><br />A あ い う え お<br />K か き く け こ<br />S さ し す せ そ<br />T た ち つ て と<br /><br />Kā tas skan? Šie latīņu burti tabulas malās rāda skanēšanu.<br />Skan šī tabulas daļa šādi:<br /><br />A I U E O<br />KA KI KU KE KO<br />SA SI SU SE SO<br />TA ČI CU TE TO<br /><br />Vārdu piemēri ar šiem burtiem:<br /><br />おさかな O-SA-KA-NA Zivs<br />すてき SU-TE-KI Foršs :)<br /><br />Ceru ka skaidrs. Ja nē, jautājiet.<br /><br />Kas vēl?<br />Burtiem klāt var tikt pievienoti speciālie simboli - divas mazas svītriņas un aplītis.<br />Divas mazas svītriņas nozīmē, ka zilbe ķļūst skanīgāka, aplītis - klusāka. Nu, ja tā var teikt.<br />Kā tas izskatās?<br />ず - ZU ("SU" ar divām svītriņām kļūst par "ZU")<br />ぱ - PA (skrienot uz priekšu - "HA" ar aplīti klāt ķļūst par "PA", ja būtu divas svītriņas aplīša vietā, būtu "BA")<br /><br />Piemērs : すずき - suzukiJapāņu rakstība: alfabētiurn:lj:klab.lv:atom1:nihongo:6492006-08-10T14:22:002006-08-10T14:22:002006-08-10T03:41:40Z2006-08-10T03:41:40ZKā jau Jums teicu iepriekš, japāņi lieto divus alfabētus.<br />Viens ir Hiragana, otrs ir Katakana.<br /><br />Hiragana izskatās šādi: "ひらがな"<br />Katakana izskatās šādi: "カタカナ"<br /><br />Hiragana bija izveidota primā, tā tiek uzskatīta par "sieviešu" alfabētu. Meiteņu komiksos hiragana tiek lietota arī tur, kur to varētu nedarīt, lai dotu sievišķību.<br />Hiraganu izmanto lai pierakstītu japāņu vārdus (zilbes), arī lai pierakstītu heroglifu izrunu. Piemēram, "hadzimemasjõ" - "はじめましょ" - "sākam".<br />Hiraganu ir viegli iemācīties.<br /><br />Katakana tika izveidota vēlāk un tiek uzskatīts, ka to ir izveidojis vīrietis. Tai ir stūrainas, agresīvas formas, tā ir pavisam nedaudz sarežģītāka. Katakanu lieto, lai pierakstītu ārzemju vārdus. Piemēram, vārdu "Kõhī" - "コーヒー" - Kafija.<br /><br />Japāņiem ir arī garumzīmes. Lietojot hiraganu garumzīmi parasti veido, liekot divus patskaņus pēc kārtas, katakanu lietojot, lieto "ー" simbolu, kas ir garumzīme. Garumzīmes "o" skaņām es pierakstīšu kā "õ".<br /><br />Var gadīties arī dubulti līdzskaņi. Abos alfabētos tos pieraksta, liekot mazo "tsu" pirms zilbes, kuras līdskanis tiek dubultots. Kā tas ir praksē, nedaudz vēlāk paskaidrošu, kad iemācīsities rakstīt alfabētu :)<br /><br />Kā ir ar izrunu? Izruna ir jocīga un varen skaista! :)<br /><br />Gandrīz visi alfabētu simboli sastāv no zilbēm. Viens līdskanis - viens patskanis.<br /><br />Viss tiek izrunāts tā kā rakstās, garumzīmes tiek stieptas pilnīgi kā latviešiem.<br /><br />Atšķirības no latviešu izrunas ir sekojošas:<br /><br />"n" skaņa parasti tiek izrunāta, liekot mēli augšā, sanāk tāds kā saspiests "n".<br />"wa" tiek izrunāts apmēram kā "ua", kur tas "u" ir ļoti īss.<br />"shi" - kas ir kaut kas pa vidu starp "si" un "ši". Tāds maigs "sši". Pacentieties to izrunāt.<br />"wo" - tiek izrunāts parasti kā "o".<br />"su" - ja tas atrodas vārda galā, tad "u" tiek atmests nost un saka vienkārši "s". Piemēram, vārds "desu" tiek izrunāts kā "des'"<br />"r" - japāņiem, īstenībā, nav ne riktīga "r", ne "l". "R" izrunā kā "dd" angļu vārdā "teddy". Kaut kas pa vidu starp "r" un "l" un "d".<br /><br />Lai pierakstītu visādas jocīgas skaņas, piemēram "sjõ", raksta "shi"+"mazais yo" un tt.<br />Japāņiem nav ne mazo ne lielo burtu, tā saucamie "mazie" burti ir domāti speciālu skaņu veidošanai, līdzskaņu dubultošanai (gadījumā ar "tsu" pirms zilbes).