|
|
|
Februāris 17., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) murkjelis | 15:56
Kādā lietainā, drūmā dienā pār Murķeļa jutekliskajām lūpām, raugoties kā miglā izzūd Viņa stāvs, izlauzās rupjš vārds - "Pajāt!!!" viņa noteica. Šai brīdī no miglas iznāca Kūmiņš un svētā sašutumā bilda: "Fui! Un vēlreiz fui! Jaunais cilvēks, paliek rupjš!" Jo domas Kūmiņam bij tādas, ka viņa Murķelis vismīļotais nekad neko tādu teicis nebūtu.
"Ēēēē....nu vispār jau to, ka "pajāt" teicu es Viņam...." /Murķelis nodūris galvu un gauži sakaunējies aizrāpo kaktā/
"Ups! Ak Tu... nehorosheje sushchestvo!" Tā Kūmiņš Murķelim teica un akmeņus sabēra stūrī, un lika tam ceļgalus atsegt un tupēt uz asajiem akmeņiem....
"Vai nevar šo vārdu, kas nejauši pār lūpām skrējis norakstīt...uz pirmdienas rēķina" /Murķelis asarām acīs žēli lūkojās Kūmiņā/
"Lai būtu" /Kūmiņš visžēlīgi māja/
"Tad es drīkstu pārstāt tupēt ar kailiem ceļiem uz asiem akmeņiem tumšajā kaktā?" /Murķelis cerīgi bilda, klusā un samtainā balsī/
"Labi - akmeņus vari aizvākt!" /Pēc apdomas brīža, pakasot zodu Kūmiņš bij teikt/
"Zadiste ..." /Murķelis apbrīnas pilns ar sajūsmu skatījās Kūmā/ "Un ilgi man būs jātup tai kaktā?" / tāds jautājums stinga uz lūpām tam atkal un atkal.../
"Kamēr es paēdīšu pusdienas, jo tad es kļūšu labsirdīga un miegaina" /Tā Kūmiņš tai atbildi deva/
Murķelis dzirdēdams tādus vārdus, pa kabatām rakāties sāka un sniedza Kūmiņam sauju ar kotletēm vienu, un čaupa čupsi ar alus garšu. Kūmiņš kārīgi rija...un sūkāja konfekti, alkani raugoties Murķī...
"Nu - nāc ārā no kakta!" / Kā pavēle tīkama skan Kūmiņa balss/
"Par vēlu .... - man jau iepatikās" / Murķelis nerātnis - valšķīgi smaidot, miedz Kūmam ar aci/
Un tā nu Murķelis tupēja kaktā un gaidīja, kad nāks Kūmiņš... Un te jau viņa traucās: melna ādas korsešvestīte ar krietnu dekoltē, gari melni zābaki uz augsta papēža, galvā formas cepure ar galvaskauskokardi un rokā... jā, rokā eleganta pātadziņa. un Murķels viņu gaidīja tērpies vieglā ņieburiņā, sasietām roķelēm, tupot uz aukstās kailās grīdas, tumšajā kaktā..
Kūmiņš eleganti aizsmēķēja brūnu cigareti garā iemutī, izpūta aromātiskus dūmus, paklapēja pa zābaku ar pātadziņu un jautāja: "Nu, kā tad būs?"
Un skatījās Murķels uz augšu Kūmiņa viltīgajās ačelēs un teica vārdus šos ļaunos "A nekā nebūs! Man šodien galva sāp!"
Tā stāsts šis bija beigties :))
Un noveles šīs nosaukums otrs varētu būt "Chto to erotjecheskoje s rezkim oblomom v konce." (c) Kūmiņš
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |