|
|
|
Februāris 16., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) murkjelis | 12:40 - Sviesc tāpat vien expromtom :))
Dziedājums:
Kā ziediņš bez saules
Tik drūms ir mans prāts
/stāv murķels bāls parka vidū, rociņas sažņaugtas, sejas izteiksme skumju pārņemta; fonā koki un puiši baltās pačkās un puantēs viegli līgojas līdz ar kokiem/
Kur remdēšu sirdi,
Ko žēlabas māc.
/ar strauju kustību tiek izrauta no krūtīm sirds. Murķels žēlabaini un jautājoši skatās uz sarkano sirdi (nu tādu kā Valentīndienas atklātnītēs). Koki un puiši sastingst gaidās jautajuma zīmes pozā/
Aiz dārza tur lejā
Dziļš ezeriņš mirdz
/viss kļūst viegli miglains. Murķeļa acis piežmiegtas. Sākas atmiņu aina. No gaisa krīt krāsaini burbuļi. Parādās jauns, daiļš murķelis - caurspīdīgā šifona kleitiņā - rokas pret dīķi pastiepis/
Tur zvērēdams spieda
Viņš mani pie sirds.
/ no dīķa izpeld puspliks vīrišķis (augšēja daļa plika!), smuks pēc vella, čirkanie, mitrie mati slīgst līdz pleciem. Pats pārklāts ar ūdens lāsītēm...lēnām pietuvojas Murķelim un piespiež to pie sirds/
Tur skūpstīja mani
Viņš viltības pilns
/Vīriets skūpsta Murķeli un saslapina viņas kleitiņu (ar ūdeni!!!) Fonā: no dīķa dzīlēm parādās nāriņas un pavēcina ar astēm...Vīriec lūr uz viņām pār Murķeļa plecu/
Tur viņa zvērestu
Aiznesa vilts.
/Vīriec norauj ūdens rozi un ar nagu uzskricelē uz lapas mūžīgas mīlestības apliecinājumu Murķelim. Tā stāv visa "bietē iekāpusi" un pārlaimīga. Un pasniedzas, lai paņemtu rozi. Šai brīdī sāk mutuļot dīķa ūdens no tā izlec Neptūns Vilts I un paķer Vīriec zvērestu... un aiznes. Nāriņas gavilē. Vīriec atviegloti nopūšas un iekāpj atpakaļ dīķi. Murķels nokrīt gar zemi dziļās žēlabās. Atmiņu aina beidzas./
Nu, strautiņ, man traucas
Uz ezeru prāts
/ Atpakaļ mūsu dienās. Murķels stāv pie dīķa - žēli dzied. Un izmisīgi raugās uz dīķa pusi. Ar rokām satvērusi galvu... it kā neļaujot smadzenēm no galvas ārā izlekt ij dīķī iekrist. Koki šūpojas stiprāk. Vīri puantēs dejo uz Murķeļa pusi/
Kur remdēšu sirdi,
Ko žēlabas māc.
/fināla aina. Murķelis ar sirdi rokās dodas uz dīķi. Puiši ar viegliem baleta soļiem piedejo klāt un teatrāli tur to, lai tā neielec. Murķelis izraujas un iesviež sirdi dīķī. Pati paliek malā ar triumfālu sejas izteiksmi. Puiši sadodas rociņās un gulbīšu dejas solī iedejo dīķī. Pēdējais kadrs. Tuvinajumā Murķeļa feiss...Ar pārbolītam acīm un izbāztu mēli/
The End :)
</font></pre>
UPD. Aizmirsu! Paldies cien. R.Paulam par mūziku un Blaumaņu Rūdim par vārdiem!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |