|
|
|
Decembris 16., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) murkjelis | 13:04
Rūķis un Murmiņu rozes
Dzejojums ziemassvētkos gaidot
Rūķītis mulsumā nolaida rokas -
"Ak kādas Murmiņas man ar jums mokas!
Mēles un pirksti jums locīties lokas...
Galīgi šķērsām jums smadzeņu krokas!
Nav nekādas jums morālās stājas.
Grēki tik čupām vien perslietā krājas.
Teikšu kā ir - jums izredzes vājas
Ziemsvētku vecīti sagaidīt mājās!
Nebūs ne eglītes, nedz arī sveču!
Nedz arī veikalos rodamu preču!
Pārāk daudz jums galvā ir veču!
Rakstiet vien tālāk šo dzīvi kā skeču!"
Murmiņas mulsušas nolaida acis:
"Rūķīti mīļais - netaisi traci!
Neesam mēs tādas un neesam mēs šādas,
Tas tik Tev no ne-ēšanas rādās!
Uzkod nu labāk kād' piparu kūku,
Vistiņu ceptu un vārītu cūku!
Ieliesim kvasu tev, ieliesim šņabi,
Tikai stāsti par mums kaut ko labu!"
Rūķis it domīgs paglauda bārdu:
"Nē, nu varu jau aizlikt es vārdu..."
Teic tas raugoties šņabīša traukā.
"Ielej, nu drusciņ, Kūmiņ, tu jaukā!"
Kluņkšis un šņabons izlakts vien' elpā -
Šņaksti un čāpsti atskan telpā.
Murķis un Roze pēc pudeles jaunas
Zem galda palien (nu nav jau tās ļaunas).
Nepagāja ne diena, ne stunda,
Kad jau rūķis augumu stumda.
Iekniebj te vienai, te otrai tas vaigā
Cik tās labas un skaistas vien klaigā.
Murmiņas saskatās, piemiedz ar aci
Un izstumda rūķi uz deju placi.
"Es gribu princi džipā, kas brauc!"
Čukst rūķim Murķis un bārdmatus jauc.
"Es gribu stūra dīvānu glaunu,
Ī(e)S(u) bagātu, skaistu un jaunu,
Pratčeta visus kopotus rakstus"
Kūmiņš kaislīgi rūķīti baksta.
"Es, rūķīt negribu daudz neko
vien Cibu, kas bieži negļuko
Un maciņu vienmēr ar latiem pilnu
Un jaunu jaku ar biezu vilnu.
Gribu zināt, ka veseli mīļie man
gribu dzirdēt,ka taureņi vēderā skan.
Gribu mīlestību kas sajauktu prātu
Un mieru, kas vienmēr tai līdzi nāktu.
Gribu būt skaista un laimīga
un nekad par to nejusties vainīga.
Un gudrības galvā lai pašas līstu
Un kunģis no alus lai nepārplīstu.
Redzi rūķīt, ko vēlos - tie nieki
Ja vien māsiņām Murmiņām turpinās prieki!!!"
Tā Rozīte, teica rūķim tik maigi,
Ka gluži vai viņam aizsvilās vaigi.
Vēl bučas no visām rūķītim tika,
Un Roze drusk mēli tam austiņā lika.
Un abstulbis sajūsmas gavilēm krūtīs -
Tas ietriecās durvju stikla rūtīs.
Publika atkal nopūšas smagi -
Kur murmiņas - tur nelīdz pat magi.
Vai nu puišiem tur sirdīs ir pīķi...
Vai atkal pagultēs līķi...
Nu beidziet - nu nebij jau šoreiz tik traki-
Tik drusciņ Rūķim no izbailēm smaki.
Un droši mēs zinam, ka dāvanas būs!
Jo rūķi ir veči! Bet veči mīl mūs!!!!
(c) Murmiņas
:D
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |