Viena diena manā dzīvē

15.02.2026.

Fri, 20 Feb 2026 21:40:18 GMT

Tipiskas darbības ne tik tipiskās lokācijās.

Saņēmos un piecēlos 8os, un jāsāk, protams, ar kafiju.

Ātri rīta dušā un rīta skincare routine. Kopš te dzīvoju, daudz rūpīgāk kopju ādu un vairāk pievēršu uzmanību, ko lieku uz sejas un kāpēc.

Sapucējamies, steidzam ārā, pa ceļam uzpildot ūdens krūzi no automāta gaiteņa galā.

Tā kā steiga, tad iepriekšējā vakarā iepirkto 7-11 brokastu burito notiesāju ceļā uz pieturu.

Autobusu laikiem Google Maps nevar uzticēties, bet nonākot līdz pieturai skaidrs cik aptuveni jāgaida. Lai tiktu autobusā, tas jānostopē ar rociņu pašam.

Ceļā uz centrālo staciju. Upe, kas atdala Taibeju no Jaunās Taibejas.

Izkāpjot no autobusa, uzreiz iekšā tuneļu sistēmā. Kioski pārsvarā veras vaļā 10os. Šobrīd vēl kluss un tukšs.

Nejēgā daudz šādu mantiņ-makšķerēšanas aparātu. Te mīkstas, pūkainas garneles, jo kāpēc gan lai kāds negribētu tādas..

Iznāku no tuneļa un dodos uz stacijas austrumu pusi, kur pie nākamās autobusu pieturas sarunāts satikt draudzeni. Te izrādās izstādīts arī stacijas uzskates eksemplārs. Ar šādu neesmu braukusi..

Silti šodien..

Iekāpjam busā un dodamies 1.5h braucienā.

Izkāpjam diezgan mazapdzīvotā vietā.

Dodamies uz pirmo apskates punktu. Te uz salas visur tempļi - lielāki, mazāki, atklātāki, paslēptāki. Šis tāds vidējā tipiskā izmēra.

Atnācām un biļetes nopirkām.

Dabas brīnumi. Dabas spēks.

Skaists, dzidrs okeāns te salas ziemeļaustrumu pusē. Tā vien prasās iekāpt paplunčāties..

Kāpjam uz augšējo skatupunktu. Es jau zinu, ka tur nekas īpašs nav, bet draudzene grib. Tad jākāpj. Vispār te uz salas ir daudz kāpņu visos kalnos un pārgājienu takās, tā kā šāds celiņš ir jauks retums. Nepatīk man kāpnes x_x

Skats tālumā no augšas. Teicu, ka nekā tāda te nav..

Balodim augstāks skatupunkts. Varbūt viņam labāks skats..

Nokāpjam atpakaļ lejā, piestājam pēc kā atvēsinoša. Man mango smūtijs, jo kofeīnu vairs vēl nevajag.

Pastaigājamies starp tiem dabas brīnumiem arī mēs. Tā fosīlija tādā plaukstas izmērā, visur tur pa zemi var redzēt tādas ļaužu nostaigātas.

Atpakaļceļā uz pieturu. Kāds ļoti pacenties ar mājas dekorācijām :)

Lecam nākamajā autobusā tālāk. Šoreiz tik apmēram 30min līdz jālec būs ārā.

Kamēr jāgaida nākamais autobuss, aizejam iekost vietējos pelmenīšus. Šī pelmenīšu ķēde arī man netālu no mājās un 2 veikaliņi ikdienā pa ceļam uz darbu. Pazīstams ēdiens.

Hollywood nē, bet Keelung. Es gan nez, kā no "Dzjī" tiek pie "Kī", bet nu labi..

Nākamajā busā iekšā līdz ar citiem tūristiem. Uz stundiņu atvilkt elpu.

Gatavi Ķīniešu Jaunā gada svinībām.

Diezgan tipisks skats pa logu šeit. Apbūvēti rajoni un kalni fonā.

Izkāpām. Krasta krēslas skats.

Dodamies slavenajā ielā. Tūristu patiesībā nav tik daudz, cik iepriekšējā reizē :D 4-kājainie draugi arī līdzi.

Pa kāpnītēm uzmanīgi uz leju.

Slavenākais tējas nams, kas arī iedvesmojis "Spirited away" bath house.
Viss tas ciems iedvesmojis visu "Spirited away".

Piestājam padzert Oolong tēju. Parādīja kādā secībā kas kā jāaplej, cik ilgi jāgaida utt.
Neesmu to tēju cienītāja. Baigi velk muti, nepatīk man tā sajūta.

Bet toties skats <3

Saule noriet ap 6iem šajās dienās, un diezgan strauji satumst.

Mājupceļā pārlecam no autobusa reģionālajā vilcienā.

Stacijas Food court iekožam vakariņas. Rīsi ar ketčupu pārklāti ar olu - zināms kā Omurice - un pa virsu vēl vistiņa. Tā gan reti sausa :(

Īsa pastaiga pa naksnīgajām izrotātajām ielām pavadot draudzeni līdz viņas viesnīcai.

Lēciens autobusā uz mājām - vēl 40min jābrauc, bet jauki, ka var apsēsties.

Vakara siltā duša un skincare routine, protams.

Iekārtojos gultā ar triceratopu blakus uz nedaudz darbiņu, vakara seriālu un olimpisko hokeju.

Un tad jau laiks gulēt. Labrīt! :D

20.oktobris, Reikjavīka

Sat, 21 Oct 2017 12:21:18 GMT

Sen gribēju, beidzot izdarīju. Ne tikai tāpēc, ka interesanti, bet arī tāpēc, ka ceru, vēl kāds saņemsies un šī komūna neatstieps kājas!

7:40 no rīta, kad nozvanīja modinātājs telefonā, centos nofoķēt laiku savā rokaspulkstenī. Biju vēl samiegojusies, tāpēc neredzēju bildes kvalitāti.
Pačurāju, nomazgājos, ~~ierubīju radio~~. Nē, bojfrends vēl guļ, tāpēc es ielavos mazajā istabiņā un klusiņām iesūcu vakar vakarā uzprokrastinēto smūziju un multivitamīnu.

Brokastis ir svarīgākā ēdienreize jeb man ar smūziju nepietika, tāpēc ieēdu arī costco lēto musli ar negaršīgo mandeļu pienu.

Haha, izskatās arī negaršīgi! Tad es iztīrīju zobus, skat, lūk, šādi:

Tad es beidzot devos ceļā un, kad izgāju no mājas, man izdevās nofoķēt pulksteni, lai dokumentētu laiku, kā arī parādītu, kur es iešu. Neko daudz gan nevar saprast, bet priekšā ir stāvlaukums un studentu dzīvokļi/kopmītnes. Nedaudz tālāk arī universitāte.

Lekcija sākas 8:20, bet es ierados ap 8:15, lai apsēstos vislabākajā vietā, haha, bet var redzēt, ka nebija vajadzības steigties. Uz rīta lekciju diskrētajā matemātikā daudzi nebija varējuši ierasties.

Apsēdos pašā priekšā kā parasti, un pirmās 40 minūtes pagāja, klausoties par recursion. Tikko ierakstīju gūglē "recursion", domājot atrast šo vārdu latviešu valodā. Bet gūgle man saka "Varbūt vēlējāties sameklēt: recursion", un es piebāžu degunu pie ekrāna, bet nekādi nevaru ieraudzīt kļūdu sevis rakstītajā "recursion". Un tad es piespiežu gūgles variantu "recursion", bet nekas nemainās. Piespiežu vēlreiz un LOL google totally got me!
Enīvejz, ja tev ir lekcija 8:20, tad 9:00 tu ej stāvēt rindā pēc kafijas. Šoreiz rinda bija pavisam īsiņa:

Papildus kafijas foto ar kaffikort - nopērc kafijas kartīti 20 parastajām kafijām par 1.800 kronām un ietaupi *neatceros, cik* naudiņas! Ā, un tu vari liet to kafiju vienreizlietojamā papīra krūzītē ar plastmasas vāciņu vai parastā, hmm, mug ar Islandes universitātes logo, vai arī savā krūzītē. Tā kā klasēs ir atļauts ienest dzērienus tikai vairākkārt-lietojamos traukos, tad es nopirku to ecocup vai kā viņu sauc. Lai gan visi, gan studenti, gan pasniedzēji, iet ar savām kafijām visur, kur vien grib.

Es arī pačurāju! Un nofoķēju tualetes durvis no iekšpuses, jo, kamēr tu sēdi uz poda, tagad no 9. līdz 20.oktobrim tu vari lasīt par bezdzimuma tualetēm (haha, izklausās, ka tualetei ir dzimums). Tas ir Equality Days ietvaros. Pieejami ir tualetes teksti gan islandiski, gan angliski, esmu redzējusi pat dzejoli. Es nobildēju stāstu, kas beidzas ar "Es gribu čurāt mierā".

Otrā lekcija Computer Science notiek tur pat, nav pat jāpārsēžas. Un tagad, jūs neredzat, bet tā mācību telpa ir pilna, daži pat sēž bez galdiem aizmugurē uz papildu krēsliem. Viņi gan varētu atrast labākas vietas, kur iespraukties, bet jā, vienalga.

Šeit mēs mācāmies par to pašu recursion un ļoti ilgi apskatām Tower of Hanoi.

10 minūšu starpbrīdī apēdu kādu burkānu. Nākamās 40 minūtes bija pietiekami lēnas, lai zīmētu strīpiņas. Kursabiedrs teica, ka izskatoties, ka man ir mental disease, un piedāvāja savus antidepresantus.

Otrā lekcija beidzās 11:30 un matemātika bija jāgaida līdz 13:20, tāpēc es iekārtojos HT, lai ēstu un mācītos. Jo man patīk ēst.

Tās rīsu galetes ir ar sviestu un vegemite un, starp citu, arī uzprokrastinētas iepriekšējā vakarā.

Pirms lekcijas ap vieniem koplietošanas mikrenē uzsildīju bojfrenda gatavoto un sasaldēto sēņu risoto, izskatās atkal briesmīgi, bet bija ļoti ēdams.
Tad 13:20 sākās matemātika, kur tu sēdi un rēķini, un liec atbildes Socrative aplikācijā, un, ja kaut kas nav skaidrs, cel roku un kāds matemātikas students tūliņ būs klāt un tev visu paskaidros. Viņi ir ļoti jauki un centīgi, bet tikuntā man nepatīk neko prasīt, tāpēc tos dažus piemērus, ko nesapratu, es tā arī atstāju.
Ā, un tas notiek taaaai pašā mācību telpā.

Pēc pirmajiem pāris piemēriem man sāka nākt miegs, tāpēc bija atkal jāiet pēc kafijas. Šoreiz kafijas vietā nobildēju kāpnes uz otro stāvu:

Šīs spirālveida kāpnes ir slavenas ar to, kā viņas visiem riebjas. Pagājušonedēļ kursabiedrs man pastāstīja, ka tām kāpnēm pat esot feisbuka lapa, bet es tagad viņu nevaru atrast. Enīvejz, tu kāp pa tām kāpnēm tik neveikli un uz pakāpiena vari likt tikai vienu kāju, tāpēc izskatās, ka tu soļo or something, karoče nepatīkama pieredze. Es parasti no viņām izvairos.

Tā rēķināšana iet līdz 15:40, bet var iet prom agrāk. Man pietika plkst.15:25 un es gāju mājās.

Drusciņ var redzēt Reikjavīku tālumā un arī, cik daudz studentiem ir mašīnu. Nē, patiesībā, te nevar redzēt, cik tieši daudz to mašīnu ir, bet ir daudz.

Vēl mašīnas un studentu dzīvokļi. Es dzīvoju tai vislielākajā daudzstāvenē bildes vidū. Dzīvoju 4.stāvā, tāpēc, kad dodos UZ mājām, braucu ar liftu.

Kad te ievācāmies pirms pāris gadiem, lifts izskatījās pavisam normāls. Bet tad pirms aptuveni gada, kāds viņu aidzedzināja, un tagad pēdējā laikā visur tiek izmētāti atkritumi. HHhhhhhh, ļoti kaitinoši, sevišķi, kad kaimiņi savas misenes izliek pie durvīm, nevis aiziet līdz otram mājas galam, lai iesviestu tai kāviņsauc caurumā sienā.

Mājās mēģināju meditēt ar Headspace, jo, nu, jāatbombī tā nauda, ko par to aplikāciju samaksāju, lol. Esmu trešajā dienā Anxiety pack, bet nuuuuu ļoti grūti man iet. Šajā reizē es sāku rubīties ārā, bet reizē arī skaitīju savu elpu un ar pusaizmigušo domāšanu centos atrast formulu tai elpas skaitīšanai. Formulu skaitīšanai līdz 10, jā.

Apēdu banānu un dažus EuroShopper zemesriekstus, jo drīz došos uz science trip, un nekad nevar zināt, kad un ko tur dos ēst!
Tagad tikai jāsaprot, kā tikt līdz Islandes Meteoroloģijas centram.

Eju uz autobusu garām universitātes galvenajai ēkai. Īsākais ceļš būtu pāri lielajam zālājam, bet tur jābūt ļoti izveicīgam, lai izvairītos no zosu kakām.

Nokavējis tikai vienu minūti, ierodas mans autobuss numur viens:

Studentu autobusa kartīte derīga gadu un maksā tikai ap 50.000 kronām.

Pulkstens pieci, un esmu klāt. Tiekam sagaidīti ar svecītēm. Islandes Meteoroloģijas centrs aicināja 60 studentus ciemos, bet ieradāmies tikai 11. Tajā pašā laikā bija arī cits science trip uz kaut kādu IT firmu, kuru visi daudz labprātāk apmeklēja. But boy did they miss out! Mums bija svecītes!

Viņi nesen dabūja super computer, kas pieder Dānijai, bet ir uzstādīts Islandes Met. centra pagrabā. Dāņiem tika oficiāli prasīta atļauja, lai mūs varētu ielaist iekšā un paskatīties uz to super computer. Tuvāk par pusotru metru netikām, bet sajūta tāda svarīga, svarīga! Haha, bet nē, kruti 14 tonnas un aptuveni 25.000 laptopu jauda or something, es jau nezinu, prezentācija bija islandiski, hah.

Pēc tam, kad super computer bija apskatīts un viņam vairs nekas nedraudēja, mūs arī cienāja ar smalkām uzkodām un alu. Science tripos parasti ir daudz alkohola par brīvu, daži studenti arī tikai tāpēc viņus apmeklē. Par Islandes Met.centru bija izplatītas baumas, ka šeit nebūšot alkohola, bet to our surprise - bija! Man garšoja tas čehu alus, bet pudeli piebeigt nevarēju.

Plkst. septiņos viss beidzās, un izskatījās, ka man būs pusstundu jāgaida autobuss, bet kursabiedrs piedāvāja aizvest mani mājās, veiksmes stāsts.

Tieku mājās, uztaisu (Islandes) piparmētru tēju, atveru cibu (man noteikti vajag piedraugot vēl cilvēkus, citādi galīgi nav, ko lasīt), un pēc 5 minūtēm ir garlaicīgi. Mans bojfrends saka, ka tikai dumjiem cilvēkiem ir garlaicīgi, bet ko nu tur lai dara. Lūdzu, ievērojiet padomju savienības pret reliģiju vērstās propagandas plakātu BOGA NET. Es ieraudzīju internetos un gribēju pasūtīt, bet bojfrends aizgāja un izprintēja piecus (5in1), tāpēc tagad mums ir pieci.

Negribu bezgalīgi browsēt feisbuku, tāpēc sāku pildīt pirmo javascript mājasdarbu, kas ir visnotaļ izklaidējošs.

Iedzeru piektdienas tableti, skat, meņkas iet uz beigām, un zvana bojfrends, piedāvā iet pie draugiem spēlēt karkasoni.

Bojfrends un viņa draugs mani satikšot pa ceļam:

Sākam pļāpāt, karkasone aizmirstas, dzeram vīnu un uznāk miegs.

Vīns bija līdzi paņemts mūsējais, un te nekādu ciema kukuļu nav, ja neizdzēri, ko atnesi, tad stiep atpakaļ mājās. Un, protams, ka mēs šito vīna kasti neizdzērām.

Ļoti svarīgs foto - bojfrends grasās mani apskaut.

Noskatāmies vienu Dienvidparka sēriju ar roltonu un kitkatu.

Un beidzot var iet gulēt! Paldies par uzmanību.

Sat, 01 Jul 2017 02:23:42 GMT

Šīs vasaras, prātā paliekošākā diena (vismaz pagaidām), ir brauciens uz Ankaru.
Komūnas kontekstā uzskatu to par vienu dienu manā dzīvē.

Pie prāmja

Es vēl uz prāmja pie gleznas.

Pirmie iespaidi Turcijā.

Es un skulptūra.

Drīz vien palaimējās satikt pavadoņus, kas parādīja pilsētu un uzaicināja ciemos.

Man netrūka padomu mājas saimniekiem, kā pareizi kopt pelargonijas.

Netrūka arī jautrības. Vakars kādā Turcijas piemājas dārzā.

Mani jaunie draugi.

Abdula un es.

Atpakaļceļš. Es kruīzkuģa prestižajā interjerā.

viens vakars manā dzīvē,

Tue, 23 Aug 2016 10:51:31 GMT

jeb kā apspēlēt 9eviņgadnieku.

Parasti, lai raksturotu manus vakarus (arī pārējo dienas laiku), pietiek ar vienu šo bildi.

Taču tovakar bija mana mazā puikas pieskatīšanas vakars manās mājās, kur vienīgās rotaļlietas ir padsmit aizmirsti lego klucīši un viens īkšķa izmēra auto. Izciklējis prātā idejas laika pavadīšanai, par kurām jau skaidrs, ka tās tiks noraidītas kā garlaicīgas, nākas piekrist jau iekoptai spēlei, kur jāstaigā ar pirkstiņiem un jāimitē videospēles Sims/Age-of-Empires/Minecraft situācijas un geimplejs.

Spēle sākas ar priekšmetu vākšanu un vides izbūvi. Šī ir puikas karaļvalsts, jeb militārā nometne.

Parasti, šai līdzīgas rotaļāšanās ieilgst uz vairākām (man) gaaaaarlaicīgām stundām, tāpēc šoreiz pārņemu iniciatīvu, lai izklaidētu arī sevi un ievirzītu to mazāk militāru. Kā piemērs gudrākai karošanai, manā nometnē top pazemes bunkurs ar hakeri,

kurš uzraksta vīrusu, ar ko inficēt pretinieka datoru.

Viss jau būtu pa smalko, bet vīrusu mans personāls, izrādās, ir nogādājis un piestiprinājis tiesas ēkai, ne galvenajam datoram. My bad. Slikti paveikta spiegošana. Jāgudro jauns paņēmiens. Tas tiek atrasts “šausminoša" robota milzīgā plakātā, kas izkārts iepretim pretinieka nometnei, kalpo kā demotivators, iebiedēšanai.

Pa to laiku puika ir ticis pie “cepures, kas dzemdina karotājus".

/o mai! man tā drīzāk izskatījās pēc sēnes/

Karotāji esot šie.

Vēlāk tos papildina apgreidotie. Kā saprotu, tās jau ir elitārās vienības.

Tikmēr es, joprojām rādu pacifistisku piemēru, un sasaucu sapulci, kas lems par stratēģiju.

/Sapulces dalībnieki. No ieejas, pulksteņrādītāja virzienā: plikpauris, cilvēks meksikāņu cepurē, franču musketieris, kāds zem salmu cepures, vienīgā sieviete padomē, džekiņš ar nāģeni, karavīrs ar kasku un plinti, ārsts ar ārprātīgu frizūru un aiboļit čemodāniņu./
Ja ieskatās, zāles tālākajā galā, pa labi aiz musketiera, ir tumšs caurums sienā. Tas tika izgāzts, kad padomei nācas mukt, pretiniekam ierodoties ar, vēl pa nakti lādēto, elektrotanku.

Top skaidrs, ka te dūrei tik spēks, un man vismaz cieņas ieviešanai, vajadzētu kādus taustāmus militārus spēkus. Šī mana ideja tiek uzņemta ar prieku, un maniem kareivjiem tiek piedāvāts trenēties kopā, pretinieka nometnē.

/mani kareivji pretinieka treniņnometnē/
Tikko atklātajā stadionā, varēšot trenēties dažādos grūtības līmeņos.

- Ā, tad slinkākajiem ir tas mazākais aplis? - nospriedu.
Puika ņirdz - Nē, pašiem slinkākajiem ir tas vidū, kur vienkārši var staigāt no viena gala uz otru.

Jē, un skeitu rampa! Respect!

Sākas laipnības un apdāvināšanās. No mumsiem jumsiem kā pateicība sporta trenažieris (vēlāk arī batuts un sacīkšu riteņi).

Kā vēlāk izrādījās, laipnības nebija tā vērtas, jo par nometni beigās man uzprasīja naudu.
Kā videospēlēs, tā arī šeit ir jāpelna nauda, un kā gana pedagoģisks naudas pelnīšanas veids, tiek izvēlēts puķu kiosks.

Pēctam - bārs!...

Un tad, kad bārs jau ir izsludināts, atjēdzos par pedagoģiju.
Lai glābjot situāciju, bāram jānonāk militāristu rokās - tas tagad kalpos kā kara noslēpumu ievākšanas vieta.
Kareivji vakaros tur mēdz iedzert pa aliņam. Tad nu aizsūtīju tur savu cilvēku, tērptu civilajā, kurš iedraudzējās ar vietējiem, un dāsni visiem sauca dzērienus. Kareivji arvien vairāk reiba un sāka lielīties, izpļāpājot arī kara noslēpumus.
Taču, kā izrādījās, pļāpīgie kareivji nebija zinājuši pašus jaunākos plānus, un mans spiegs atgriezās ar dezinformāciju.

Spēle tā kā sāk buksēt, un atsvaidzināšanai noriskēju izspēlēt trumpi. Robots no plakāta materializējās, vairākus ēkas stāvus augstā, monolītā golemā, kas pārvietojās ļoti lēni stampājot, priekšmetiem uz segas palecoties. Spēlē pagaidām nav neviena, tik masīva priekšmeta, kas tam varētu stāties pretī.

Puikam tas bija sava veida “ezītis miglā". Acīs bija lasāma psihedēlija. Brīdi izskatījās, ka viņš ir patiesi izmisis, drudžaini meklē risinājumu, un tad apķēries iekliedzās, ka golemam var (mēģināt) atslēgt strāvu. Vai viņš darbojas uz strāvu, nezinu, bet piekritu uzreiz, jo redzēju, - līdz psīches traumai nav tālu. Golems, palicis bez strāvas, sastinga.

Tomēr pozīciju maigai stiprināšanai, top cilvēka uztveri ietekmējošs raidītājs,

kas padod signālu tālāk uz apraides torni, kas novietots starp nometnēm, raida vaibu, lai pretinieks mūs uzskata par savējiem.

Pretdarbība pēc šī, vairs nav iespējama principā, jo visa nometne, arī plānotāji un stratēģi, atrodas pastāvīgi sūtītā draudzēšanās signāla ietekmē. Finito & Victoria!, vai Šahs’n’Mats, kā jums labāk patīk.

Atdevis bērnu viņa mammai, notraušu sviedrus.
Vēl jāsabildē poligons,

jāpaklukn pie kompja, un vakars būs beidzies.

Bardaks no gultas nobīdīts uz grīdas. Pagriežos pret sienu.

Arlabunakti, ciba!

16. janvāris Tartu

Sat, 17 Jan 2015 13:47:16 GMT

2 gadus, 2 mēnešus un 2 dienas pēc mana iepriekšējā ziņojuma nolēmu veikt vēl vienu pētījumu par vienu parastu dienu manā dzīvē. Lūk.

Plkst. 0.40. Nakts, nosacīts bezmiegs. Veicu piezīmes par nepadarītajiem darbiem, klausos mūziku.

Plkst. 8.00. Stundu pēc pirmā modinātāja esmu pamodies. Lai gan ik rītu man telefons strīmo LR1, tomēr rītos zombija stāvoklī laika ziņām uzmanību nepievēršu (tāpat par 100 km nepareizas). Ātrāk tomēr palūrēt pa guļamistabas logu, tūlītējas laika ziņas: acīmredzot snieg.

Plkst. 8.09. Meitai drēbes jāizvēlas, eh. Citās reizēs pati pieņem šādus lēmumus, šoreiz palūdza mani, lai es iedodu "to pašu, ko vakar". (Kurš to var atcerēties?)

Plkst. 8.11. Pie ledusskapja durvīm satieku kaķi. Kartupeļus neēd.

Plkst. 8.13. Pie televizora atrodu meitu. Rīta multenes, poniji un kaut kas tur vēl.

Plkst. 8.19. Ātrās brokastis meitai.

Plkst. 8.46. Ceļš uz dārziņu. Ja pirms 2,5 gadiem mums bija ikrīta ceļojums 6,5 km vienā virzienā, tad tagad tie ir 200 metri. Fotografēts pie mūsmājas pagalma vārtiem, tālākajai piecstāvenei pretī jau ir bērnudārzs. Much nice. So wow. (Lai viss neliktos tik rožaini, tuvākā piecstāvene ir sociālā māja ar nereti sastopamiem antisociāliem iemītniekiem.)

Plkst. 8.51. Ēdienkarte dārziņā šai nedēļai, konkrēti šai piektdienai. Brokastīs prosas putra ar sviestu un "skolas" piens, pusdienās zirņu zupa, rudzu maize, karameļu ķīselis, ievārījums, launagā kukurūzas pārslas (Corn Flakes ar cukuru), piens. Katru dienu plkst. 10: vitamīnu pauze (dārzeņi, augļi).

Plkst. 9.04. Dārziņa ieeja, izskatās, ka jaunus karogus piekāruši, vecie bija tādi noplukuši. Vispār šī bija ekstrēmi vēla ierašanās dārziņā, parasti esam par pusstundu ātrāk.

Plkst. 9.17. Mana darbavieta, mājas ofiss. Uz vadiem neskatieties (bet jau paskatījāties, ja?), šis man tāds pagaidu dators, kuru nevar uzlikt uz dokingstacijas.

Plkst. 9.17. Un turpat blakus otra darba vieta, krāsns menedžmenta departaments, ziemas sezonā tikpat kā reāls darbs. Darbā nepieciešamās fizikas (un ekonomijas) zināšanas vēl joprojām neesmu pilnībā atkodis, bet rezultāts ir daudz labāks kā iepriekšējā ziemā — gan fizikas ziņā (ir siltāks mājās), gan ekonomijas ziņā (vidējās mēneša izmaksas arī ir zemākas).

Plkst. 9.44. Pusotrās brokastis, kafija ar iebiezināto pienu un vakardienas bulciņu (viena no retajām, kas attāli atgādina normālu latviešu bulku).

Plkst. 10.53. Ж... поднял, место потерял.

Plkst. 10.53. Skats pa darbavietas logu.

Plkst. 13.44. Dodos pusdienu pārtraukumā, uz ielas cūka ne laikapstākļi.

Plkst. 13.52. Dienas piedāvājums pa 4 € vietējā ēdnīcā. Latviešu valodā to laikam sauc par falšo zaķi, igauņi gan ēdienkartē ierakstījuši garlaicīgi aprakstoši, täidetud hakkliharull jeb pildīts maltās gaļas rullis; vispār garšīgi.

Plkst. 13.54. Ēdnīca un trīs igauņi.

Plkst. 15.56. Darbu pie datora grūti ilustrēt, e-pasti, Skype čati, Skype sarunas, pa retai reizei telefona sarunas. Ilustratīvs ir tikai kaķis, ar kuru nemitīgi jācīnās par vietu pie galda.

Plkst. 16.57. Bet nu var arī to ilustrēt, piemēram, šādi. It kā darbalaika beigas (un mūsu komandā šis gads ir sācies ar über striktu nepārstrādāšanās režīmu), bet vēl tik daudz jāizdara... Uz bērnudārzu šodien neeju, auklīte pieteikusies pati izņemt bērnu un aizvest pie sevis. (Lieliska auklīte, ļoti paveicies man.)

Plkst. 19.51. Sēžos savā kosmosa kuģī un dodos iepirkties. Pa radio skan piektdienas vakaram tipiska uzmundrinoša deju mūzika.

Plkst. 20.05. Esmu ieradies šopinga mekā, lielākajā iepirkšanās centrā Dienvidigaunijā (bet nu kurš ta cels kaut ko lielāku kādā citā mazpilsētā, purvā vai mežā). (Pēc laika atzīmēm var novērot arī, ka nepilnu 15 minūšu laikā esmu nokļuvis otrā pilsētas galā. Bet pie pilsētas izmēriem esmu jau sen pieradis, nav ne vainas.) Ap šo brīdi esmu arī izlēmis, ka bārgājienā uz vecpilsētu nedošos, tā vietā vai nu pastrādāšu, vai iedzeršu kādu vīnu, vai arī... bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Vispār vajadzēja pafočēt piektdienas vakara iepirkšanās drudzi, zvirbuļus pie pārtikas veikala griestiem (interesanti, kur viņi kakā?) vai hokejistu treniņu lielveikala centrā esošajā slidotavā, bet es biju veikalā sagrābies saldētus produktus un steidzos atpakaļ, lai ātrāk nogādātu tos saldētavā.

Plkst. 21.08. Daži mazāk zināmi igauņu ~~lamuvārdi~~ ekspresīvi izteicieni: jama! raisk! Auklīte raksta, ka bērnam temperatūra, diskutējam, vai var doties nākamajai dienai ieplānotajā braucienā uz "Leduslaikmeta" ledus šovu Tallinā. Nospriežam, ka vērosim situāciju nakts gaitā un provizoriski bērns tomēr dodas uz ilgi gaidīto izrādi, silti saģērbjoties. Bet vispār — neraža!

Plkst. 21.21. Krāsns atkal iekurināta, šitais degs, tad var arī pievērsties vakariņām. Krāsns kurināšanas process nereti rosina iztēli par dzīvi pagājušajos gadsimtos un gadu tūkstošos.

Plkst. 21.30. Vakariņās taisīšu zupu. Recepte ietver burciņu pusgatavas zupas no netālu esošās pārtikas rūpnīcas, plus skābētus gurķus no turpatienes.

Plkst. 21.33. Kamēr top vakariņas, apspriežos ar sevi, kuru vīnu vērt vaļā. Bet pirms vēl esmu to atvēris, neveiksmīgi uzkožu uz vārīga zoba, un vīna vietā iešauju ibumetīnu. Te nu bija parasta darbadiena.

Plkst. 22.23. Vakariņas gatavas! Ļoti vēlu gan, pat aizdomājos, ka tādā dabiskā veidā esmu pieradinājies vakaros daudz neēst, bet šai vakarā neplānoju agri iet gulēt, un — ja gribas ēst, tad jāēd vien ir. Turklāt nekāda drīza gulēšana tāpat neiznāca — vēlāk nakts gaitā (ārpus kadra, jo kurš tad kaut ko tādu fotografē) vēl devos naksnīgā braucienā pa uzdzīvnieku pildīto pilsētu, lai aptiekā iegādātos pretdrudža zāles bērnam. Kā jau teicu — te nu bija parasta darbadiena.

Dublis 14.09.13.

Sat, 29 Mar 2014 15:41:45 GMT

Sakarā ar telefona šaizēm & slinkumu, bildes tikai tgd tiek publiskotas.

Sanāks vairāk kā reklāma, bet domāju, ka ļoti pozitīvā nozīmē.

Cerams, kādu ieintriģēs iesaistīties vai piedalīties turpmāk! :)

Viena no un pati galvenā diena orgojot Dubli:

Rīts sākas ~8ņos un mostamies no ļoti oriģināla & iedarbīga modinātāja - motorzāģa,

kurš gan netika bildēts, jo čalis neriskēja kāpt pie mums augšā ar visu rūcošo instrumentu

Bez tā nu nekādi pat pāķos

Rāpjamies lejā

Satiekam tikpat samiegojušos biedrus

Galvenā telpa, kurā pēc ~pusstundas notiks pēdējā sapulce pirms sačiem

Jau iepriekš sadalītie posteņi & sapulču sākumu laiki

Priecājamies par saulīti & dodamies tālāk

Virtuve, kurā gan paši ēdām gan dalībniekus barojām

Om-nom-nom! Paldies Latvijas mežiem, kuri atbalsta visus mūsu pasākumus.

Kā arī apgādāja ar koka & papīra traukiem, kurus pēc tam var vnk sadedzināt.

Skatuves cilv dodas pa savām darīšanām, bet mēs uz mītni

Vēlreiz izejam cauri visiem punktiem & pārliecinamies, ka neesam neko aizmirsuši

Mūsu punktā pāris zariņu pietrūka, tāpēc steidzām šo lietu labot

Čila zona + mazs ieskats Jauno Vanagu (organizācija, kas rīko šādas sacensības) vēsturē

Miga. Darbu daudz un katrs brauca uz cik ilgu laiku varēja. Es tur apm. nedēļu nodzīvojos :)

Bez Pidara (tīģerīša vārds) nu nekur :) Tā kā līdz startam laiks vēl ir, paķeram makus & uz vietējo vienīgo bodi.

Ar kāpnēm šaize, bet savilcēji ir fantastisks izgudrojums

Ceļu norādes, kas vēl nav savā vietā

Ja nemaldos ~3km līdz bodei, kas runājoties nemanījās

Iedēvējām ciematiņu par Craptown

Vietējā māksla. Joprojām apšaubu, ka tā ir domāta naba :D

Mūsu punkts ir pēdējais, tāpēc kavējam laiku gulšņājot & lasot random žurnālus

Pirmie starti. Personīgi viena no mīļākajām komandām!

2 dienu rakšana, bet bija tā vērts, lai redzētu daudz šādus skatus :D

Daudziem pēc punkta iziešanas ļoti gribējās apskauties ar tiesnešiem un orgiem :D

Pa vidam tiekam pie medaļu slīpēšanas, lai pēc tam uz tām varētu iededzināt tekstus

Jaunums, kas vēl nav ieguvis popularitāti. Ja dalībniekiem nebija kur atstāt mazo, kamēr skrēja trasi, tad šī ir īstā vieta :)

Badā neviens neturēja & pat klāt pienesa

Visjaunākā komanda

Tā kā komandas aiznesa teju pusi no dubļiem, nācās papildināt

Vnk jauks skats :D

Viena no pirtiņām

Komanda, kura pēc finišēšanas atgriezās pačillot :)

Tuvojoties vakaram uz skatuves arvien lielāka rosība

Vakariņu laiks

Kumosiņš atklāja nakts pasākumu

Šai meitenītei tieši todien bija dzimšanas diena, ar ko visi viņu skaļi apsveicām

Vairs neatceros kā sauca, bet bija jautri

Improvizācijas teātris arī parūpējās par lielu devu smieklu

Nosalušie varēja sildīties pie milzīga ugunskura. Ar šo bildi mans pasākums beidzās, jo alus bija ļoti gards un miegs nāca.

Pārējie līdz pašam rītam notusēja :)

Tā ka tiešām iesaku piedalīties. Nožēlot nebūs ko :)

Слава Україні!

Sun, 26 Jan 2014 20:27:01 GMT

Jau desmito dienu trīs letiņu jaunieši (es, ieraksts & pashizgaazeejs) uzturās Ukrainas plašajās ārēs, bet ne jau speciāli nākuši kašķi meklēt un pa muti dabūt, lai gan joku, ka spiegojam, netrūkst. Laiks, kā jau visi zināt, stipri interesants, tā nu jums neliels fotoatskats uz manu un manas māsas dienu. Piedodiet, ja gaidījāt vairāk asiņu un Molotova kokteiļu. Apraksti arī tādi skopi, ne?

Mostamies Romni pilsētiņā, 200 km uz austrumiem no galvaspilsētas.

Hosta māte pārbaroja - priekšā esot garš brauciens

Pieturā nav silti

Tāpēc tējiņa veikalā

Ceļā uz Kijevu

Kijevas avtovokzal

Jādodas uz Maidānu satikt CS hostus. Metro Teatraļna.

Laipni lūgti Maidānā

Siltumā pie jauniešiem un kaķa maisā

neparedzēti garš 18. janvāris

Sun, 19 Jan 2014 18:45:40 GMT

~9:28
ar zināmām mokām mostos. ar modinātāju.

atveru žalūzijas.

pats, pats pirmais darbs no rīta ir iedot sunītim smirdeli, kuru viņa siekalām šķīstot, stiepj ārā nograuzt.

dušiņa

kamēr mazgājos, sunītis laimīgs nograuzis smirdeli un ienācis atpakaļ iekšā

darbs nr2 - ar pšikalku appūst micēliju. gaidu, kad izaugs austersēnes

dažs nevar uzmosties bez kafijas, es bez etiķūdens (puskrūze auksta ūdens, puskrūze silta, 2 karotes ābolu etiķis un liela karote medus)

brokastis

puslitrs sulas katram

~12:00
paņemu sulu čužus un, pa Eiropas naudu uzrakto ielu, brienu ārā uz lielo ielu, uz kuras pēdējā laikā nākas atstāt mašīnu

mašīna auksta un sasalusi.

atbraucu uz stalli, ieberu sulu čužus spainī un eju pie sava zirdziņa.

zirdziņš priecīgs ēd

kāds cits tikmēr, uz aplokā aizsalušas lāmas, slido.

zirdziņš satiek savu otrās pakāpes brālēnu

ejam kolektīvā pastaigā pa Botānisko dārzu.

pēc pastaigas mazliet pedikīra.

zirdziņš savā mājiņā

Tu tiešām jau brauc prom?

~15:00
nāku mājās, vīrs taisa jumtiņu virs ārdurvīm

uzsildām vakardien gatavotos vegan dārzeņu podiņus. garšo brīnešķīgi

~16:23
līdz stacijai ir 10 min ar kājām, bet tā kā ir auksts, esmu izstaigājusies, slinka, pieēdusies, tad vīrs aizved ar auto.

Rīga, lūdzu

Uz pirma ceļa pienak vilciens Daaaugavils - Rīīīga

Galastacija Rīga, lūdzu, atbrīvojiet vagonus. Neaizmirstiet vilcienā savas personīgās mantas.

~17:05
darbs

mans "kabinets" (pareizāk sakot, mans kakts).

eju augšā

Oņegina dekorācijas aizmugure
lielāko daļu no saviem pamatdarba pienākumiem šim vakaram esmu izdarījusi jau trešdien, tāpēc tik tā pagrozos un paskatos vai kādam ko no manis nevajag.

17:45
eju uz garderbobes haltūru tirgot programmiņas

izrāde sākusies, notiek dirnēšana dīvānā

mazliet fizkultūras - badmintons JRT stilā

~21:25
tūlīt sāksies mēteļu dalīšana

~21:50
visi darbi padarīti. satiekamies ar vīru TB, kur muzicē Židrūns. drausmīgi piebāzsts. vīrs saņemas un iespraucas zālē, es palieku gaitenī pļāpāt ar sennesatiktu pilsētas biedru

koncerts beidzies, mūziķi krāmējas nost.

~23:00 sēžam, sildam auto, gaidam, kad pilsētasbiedrs izpīpēsies un kāps mašīnā.

pa ceļam nolemju ieaicināt sen nesatikto biedru uz tēju. viņš neatsakās.kam nu tēja, kam nu kas cits.

~3:30
aizpļāpājāmies.
viesis izvadīts, atliek tikai nomazgāt traukus un iet gulēt

Nedaudz citādāka darbadiena

Wed, 30 Oct 2013 20:52:06 GMT

Zvana modinātājs. Šausmīgi negribas celties, ārā tumšs un slapjš. Pavaļājos vēl kādas minūtes 20 un tad aizvelkos līdz vannas istabai.

Rīta procedūra. Joprojām šausmīgi gribas gulēt.

Jau jāsāk ģērbties un krāsoties, bet kāds vēl var dusēt visu stundu. Atstāju gaismu vannas istabā un pustumsā ģērbjos.

Sataisījusies, sapakojusies - gatava glābt pasauli! Pašportrets liftā.

Pēc 7 min gājiena esmu klāt (cik tomēr ir labi strādāt pie pašām mājām)

Man par pārsteigumu neesmu pirmā. Mans šveiciešu kolēģis mani ir apsteidzis. Aptuveni tā izskatās mans nekārtīgais darba galds.

Izlasu ēpastus. Laiks rīta tējai.

Nedaudz pastrādāju, tad brokastoju. Saulīte jau uzaususi.

Atkal pastrādāju. Jau laiks pusdienām. Mikroviļņu krāsnī uzsildu savu chicken stir fry un pievienoju sweet&sour mērci. Izskatās dīvaini, bet garšo tīri labi.

Palikušas vien pāris stundas. Turpinu blenzt abos monitoros. (drošības apsvērumu dēļ nedrīkstu rādīt pilnu bildīti - tur visādas nepazīstamas programmas un ekseļi).

Jau plkst. 2, laikapstākļi paspēja sabojāties. Lejā gaida mans jaunēklis, sēžos mašīnā un aiziet uz...

...lidostu. Tālāk seko tradicionālais čekins un "novelkam jostu-kabatas tukšas".

Izgājām cauri čekinam. Laika vēl daudz, nolēmām kaut ko uzkost. Lidosta jau gatava Ziemassvētkiem.

Gaidām. Debesis atkal noskaidrojās.

Vēl joprojām gaidām.

Tālāk seko divu stundu nīkšana debesīs un esam jau klāt.

Skrienam uz metro, pēc tam meklējam taksi (aizmirsu nofotografēt, jo biju pārāk sastresojusies). Esam beidzot klāt.

Aizejam uz tuvāko bodi nopirkt kaut ko ēdamu.

Pēc tam es eju dušā un laimīgi atlūztu gultā (un manam telefonam nosēžas baterija).

Viena diena

Wed, 18 Sep 2013 22:15:28 GMT

Guļu līdz pēdīgam mirklim, tāpēc rīts ir steidzīgs un elpu atvelku tikai stacijā Amsterdam Zuid, kur gaidu savu dienišķo vilcienu:

Sešas minūtes, ko pavadu ceļā, dirnu kādā no šiem krēsliem:

Izejot no stacijas, uzreiz ieraugu savu darba ēku:

Četras dienas nedēļā dodos cauri šim portālam:

un nonāku kabinetā, kuru dalu ar savu priekšnieci un vēl vienu kolēģi. Šorīt, tāpat kā citus rītus, aiz loga bija noparkots lidojošais šķīvītis (Ajax/Biljmer arēna):

Pēc tam kādas 8h blenžu šajā monitorā, uz kura, pārsvarā, ir redzams ekselis:

Plkst. 12:00 eju ar kolēģēm pusdienās. Kādreiz mani šausmināja viņu sviestmaižu pusdienkultūra, bet beidzot esmu samierinājusies ar likteni. Frikadele, karnemelk (paniņas) un neiztrūkstošās ikdienišķās 2 olas. Neko jēdzīgāku mūsu bufetē īsti dabūt arī nevar (kartupeļi/rīsi ar karbonādi vai uz vietas vārīta zupa - par to var pat nesapņot).

Pēc tam es atkal zibinu cauri šūnām ekselī, darbalaika uzskaites sistēmā, bet, kad apnīk, ieeju savā CouchSurfing atbildēt uz pieprasījumiem:

17:50 izeju no darba, lai paspētu uz vilcienu, kurā pakratīties 6 minūtes atpakaļ līdz mājām:

Apmēram 7-9 minūšu gājienā līdz mājām, vienmēr papriecājos par šo skatu:

Gandrīz jau klāt:

Home sweet home!

Pārģērbjos, ielieku mazgāties drēbes:

Padirnu kādu brīdi pie datora un tad eju līdz veikalam. Pa ceļam aiznesu sašķirotos atkritumus uz stikla, papīra un plastmasas konteineriem:

Pēc kādas pusstundas esmu atpakaļ mājās ar vakariņām

Noskatos Suits. Kniebjos (sorry, aizmirsu nofotografēt).
Visbeidzot, labā garastāvoklī, nopērku biļeti vienā virzienā:

Viss, dodos gulēt - 00:15.

otrdiena, 27. augusts

Sat, 31 Aug 2013 08:09:29 GMT

rīts sākas ar kafijas pagatavošanu

brokastīs kafija un dārzeņu maisījums

gludinu kreklu

skujos

darba dienai gatavs

dzimtais autobuss, kāpju iekšā

tālāk ceļš ar kājām

un sākam strādāt

[pēc pāris h, kas pavadītas pie datora] dodos pie klienta

ārā dikti karsts, jo ipaši, ja esi žaketē

gaidu autobusu

meklēju klientu

klients veiksmīgi atrasts, nu dodos atpakaļ uz centru

tas es

mēģinu sevi saskatīt spoguļattēlā

nu arī autobuss

pusdienu vietā

ģērbjos sporta nodarbībai

pēc nodarbības sevi apbalvoju ar kārumu

ceļš uz mājām, tikai autobuss nule kā aizgājis

tāpēc eju ar kājām

bet tomēr izmantoju iespēju pabraukt

ļoti sagribējās arbūzu

esmu izslāpis, dzeru ūdeni

labi, ka vakariņas jau gaida

aizpildu kaut kādu tns tabulu par radio klausīšanās ieradumiem

vēl nedaudz jāpastrādā

iepērku proviantu

izkaru drēbes

vakara izklaide - spēle

un pirmsmiega lasāmviela

mammas diena

Sat, 08 Jun 2013 06:38:39 GMT

Mana diena ir mamma v 2.0 versija

Rīts sākas ar saucienu

Paēdis cilvēks - apmierināts cilvēks - gluži kā viņa brālis un tēvs

Tikmēr es jau ceļos - nakts darbiņi savākti

Kaķim paika iebērta

Lielākais saulstariņš arī augšā - kad mēs brauksim pļaut zāli...

Rīta kafijas - done

Manējā dzeras Bakuganu un cibas/cāļa fonā

Tīrie trauki ārā / netīrie iekšā

jaunākais turpina čučēt tēta vietā

Ielieku arī veļu

Nomazgāt muti, iztīrīt zobus, saķemmēties

apkopt dienai jaunāko

pabarot

Nu kad mēs brauksim pļaut zāāāāli...

Kamēr savāc pēdējās vedamās mantas, jaunākais nolikts sporta zālē

Laikrādītāji sola lietu - visi!!

Mēs BEIDZOT gatavi startēt - tētīts jau kursē ar mantām uz mašīnu

Traktors mūsu stāvvietā - beidzot aizber trubu maiņas bedri (un kā zīme turpmākam ceļam, kurš vietām labojas, vietām maina asfaltu un vietām padziļina grāvjus)

Mūsu kāriņš jau gaida

Visi sakāpuši

Nodeva Juglas Statoilam un McDonaldam

Mums par to - Laimīgu ceļu :)

Pagrieziens uz Cēsīm no Valmieras šosejas - tulīt jau būsim

Esam klāt!!

Lielākie atrod izklaides paši

mazākos interesē tik paika un miegs

Kam sauļošanās krēsls, kam pļāvējs

pļavas malā atradās rabarberi - būs kūka (kaut kad)

Darbs dara darītāju

Spainis manā vietā paēd zāli

Tomēr vienmēr patīkamāk darbā vērot citus :P

Durvjupriekša ar nopļauta (un pienenes daļa izravētas)

Laiks taisīt pusdienas

citiem siesta

citiem pašdarbības piecminūte

Uz pusdienām visi veči ir pamodušies

Man - otrā maiņa, toties kas par skatu pa logu!!

zāle pa tam laikam pļaujas

līdz mums apnīk un pakojamies mājās

jaunākais atkal guļ

gatavi braukt

zāli gandrīz nopļāvām (palika viens nenozīmīgs stūrītis)

Raganā jāgaida zaļais

Vīri visi guļ

Juglā arī zaļais jāgaida

Stāvvietā gan nekas nav jāgaida

Kaimiņmājas iemītnieki turpina savus delicate žāvēt starp mājām

Mājās atkal ēdam

Čurā visi, bet pods smird tikai man

un miskaste ar

veļa izmazgājusies

bet ēst gribas vairāk kā strādāt

vakarā viss pa vecam - bērnam multenes, man ziņas

un sapnis par miegu šķiet tik tuvu

vēl mazliet un ir visas iespējas

nu mazleit, jo Robis atkal augšā + vēl jāpārģērbjas pidžammā

un jāizkar veļa

Saule jau taisās uz rietu

es vēl pabeidzu Royal Pains sēriju, Robis asistē

un tad jau iegs un ēšana/pampermaiņa

Būtībā jau ir nākamais rīts, tik vien es rītu skaitu no celšanās brīža, tāpēc starp 5.30 un 7.00 ir LIELA atšķirība :)

Mon, 20 May 2013 20:06:17 GMT

Liekas, ka esmu gatava parādīt vienu no savām dienām.
Viss gana vienkārši - diena ir darba diena un noskaņojums labs :)
Bildēts ar telefonu, jo to tak visvieglāk visur paņemt līdzi.

Labrīt! Rīta duša, slapji mati un nedaudz krāsojuma uz sejas...

Brokastis... daļa no tā, kas palicis. Es paēdu kārtīgi, jo nedaru to ļoti bieži.

Skats pa aizaugušo un vēl, diemžēl, nenomazgāto logu.

Pēc stundas garā, bet nofiksētā ceļa esmu Rīgā. Tramvajs te tā, starp citu, ar to mājās netiktu.

Darbā ar kavēšanos, bet tik un tā ātrāk par kolēģiem.

Savācu atslēgas un dodos uz kabinetu ieslēgt datoru.

Aha, te arī viņš.

Tam seko kafijas dzeršana ar dažiem kolēģiem... un cepumu testēšana. Man likās par saldu (ar iebiezināto pienu).

Aktīvs darbs - līgumi, rēķini un apliecības.

Apliecību drukāšana. Pašu printeris nav tik jaudīgs.

Tā kā šoreiz uzmeta arī salona printeris, bija jāiet pēc jaunām lapām, kuras tas monstrs bija ierāvis.

Gājiens cauri Vecrīgai...

Klāt esam. Atdodu iesniegumus un tad var doties pie grāmatvedes.

Vēl tik veikalā, lai tiktu pie plānāka krekliņa...

Garāmskrienot - dabas baudīšana.

Ap stūri arī grāmatvedes birojs.

Atpakaļceļā, pēc ūdens pudeles, jo kaltē pamatīgi. Ārā bija ap 30.

Atpakaļ birojā un pusdienas.

Nedaudz mācības...

Vēl tika pastrādāts un jau var posties mājup.

Gar Stacijas laukumu...

Uz autoostu. Tālāk sekoja stundu garš brauciens, kuru pavadīju miegā.

Puikas mājās izklaidējas.

Bet man atpūta...

Mazākajam ikvakara multeņu deva.

Tālāk vīrieša krekla gludināšana... briesmīga nodarbošanās.

Visbeidzot, ciemiņbērna likšana gulēt un iespēja arī pašiem iet gulēt...

Ļoti izklaidējoša mana ikdiena nav. Tādēļ labi, ka ir arī neparastas dienas, kuras uzrodas kā pārsteigums :)

mana diena

Tue, 07 May 2013 20:09:20 GMT

es biju sabildējusi vienu garlaicīgu, bet tipisku darba dienu. tomēr nolēmu likt bildes no šīs dienas. Pirmdiena, bank holiday, mans ceļš no Wedel uz Hamburg. tālāk Hamburg -> London Heathrow. tad Heathrow -> home. (warning - dažās bildēs redzams kaķis!)
(bildēts ar telefonu, tāpēc kvalitāte apšaubāma)

tas pie pamošanās.. pučītes, saprotiet.

sapakojusies

jau ceļā, tā ir mana biļete, lai nokļūtu no Wedel līdz Hamburgas lidostai.

S Bahn ceļā uz Hamburg

skats no viena S bahn uz otru S bahn

manas jaunās kurpītes ar rozītēm (joprojām s bahnī sēžu)

brauciens cauri mežam starp Wedel un Hamburg

Achtung! (tur noteikti bija kaut kas interesants uzrakstīts, bet es vairs neatceros)

Hamburgas lidosta

veikals lidostā

Lufthansa man iedeva pastu ar dārzeņiem, glāzi dzirkstošā vīna un glāzi ūdens (jā, izrādās, ka normālas aviokompānijas nepieprasa papildus naudu par saprotamām ērtībām). kindle gan mana.

London Heathrow lidosta

the Tube, gaidu vilcienu

lasīšana vilcienā

IT čemodāns, saprotiet

mani sagaida mājās (kaķis un housemate)

kaķis ielecis manā gultā un gaida, kad tiks paglaudīts

ieslēdzu kompi un paskatīšos kaut ko

snaudiens

vēlāk piecēlos un dzeram manis atvesto vācu riesling

(pēc vīna dzeršanas aizgāju gulēt, bija ne līdz telefonam aizsniegties)

Sun, 03 Mar 2013 08:18:09 GMT

Tad nu šis būs foto-atskats uz diezgan vienkāršu, bet skaistu un dzidru sestdienu. Pieļauju, ka daudziem tas atsauks atmiņā studiju laikus, kad biežākai vizināšanai starp vairākām mājām bija gandrīz vai rituāla nozīme. Maršruts: Valmiera-Cēsis-Priekuļi

Labs rīts. Pulkstenis rāda apmēram devīto stundu, bet laiskoties īpaši nav ļauts.

Ikrīta skats apkārt. Šoreiz istabas biedreņu nav.

Pa logu šādi, jau vien vērā ņemams izdevušās dienas veiksmes faktors

Rituāli un atgādinājumi

Laika čakarēties diži nav, pāris rīta darbi pirms došanās uz māju

Nezinu, cik vēl bieži man mūžā tā gadīsies, bet šajā dzīves posmā mans kaimiņš ir baznīca

Valmieras džeki

Kā jau sestdienas rītā, patukšs un kluss, vajadzīgās grāmatas diemžēl nedabūju, bet no hard feelings

Skats no Rimčika

Pa ceļam atpakaļ uz kojām iekāpu lokālajā erdēā, vīriešu krekli tur diezgan apskaužami, tad nu, lūk, šis ir mans divlatu guvums

Komunikācija

Pat ierados stacijā diezgan laicīgi

30 minūšu izpriecas

Galamērķī

Pēc nelielas tikšanās un gandrīz jau kāpšanas busā uz mājām, man zvana un saka, ka nekā nebūs, tomēr mazliet jādodas uz Loka ielu sejas satikt

Sejas sauļojas istabā, iegrūž ķepās dzintara alu

Šis jau Priekuļos. Kāds kā vienmēr nezina, kur likties ar savu prieku, mamma man un māsai atlasījusi..khmm.. nedaudz literatūras

Dienas deva. Klāt nāca biezpiens ar lokiem, viss garšīgi un labē.

Pastētmaize, māsa un kaķa instinkti

Acīmredzamās semkas

Akadēmiskā pauze. Tieši tik normāli.

Pēdējā pastaiga. Āra dzidrums gan ir nomainījies pret kārtīgu sniegputeni, kas iemūžināts netika.

Noslēgumā - Bergmana "Fanny och Alexander" un gulēt.

Sun, 24 Feb 2013 01:36:01 GMT

Visiem dienas kaa dienas..

straadaaju taadaa industrijaa, kur ir gan no riitiem, gan vakaros, gan naktiis, gan briivdienaas, gan sveetkudienaas utt. jaastraada. ieskats 21/02 - 22/02, jeb nakts mainja no ceturtdienas uz piektdienu. darbiibas lokaacija - Al Ain, ieksh tiem Emiraatiem. Vieta - Al Ain Rotana Hotel. Departaments - Front Office (recepcijas menedzhere, naktiis- viesniicas menedzhere).

Nakts mainjas ir sagriezushas manu ikdienu kaajaam gaisaa, taadeelj mans riits saakas ap astonjiem - devinjiem vakaraa (pardon, pamoshanaas laiku aizmirsu iemuuzhinaat). gulju uz griidas (paralona matracha), jo gultu veel neesmu iegaadaajusi, skapja, kaa redzams, arii man nav..bet visu paarsit tizlais biidaam-logs, kuru namaz i necenshos aiztikt un eerto palodzi izmantoju kaa plauktu.

naakamais - dushen gee'en, kaa jau normaalos "riitos" piedienas. re ku var manu roozaa briinumtelefonu redzeet. jaasaka, ka roozaa nav iisti mana kraasa, bet figuree manaa dziivee, goda vaards, kaut kaadu diivainu sagadiishanos peec :)

brokastiis apelsiinu sulas glaaze, jo citam nekam nav garastaavoklja "taadaa agrumaa".. shkjiltavas HOME, jo muusmaajaas vienmeer vinjas zuud, vienmeer kaads vinjas stiepj peec paciemoshanaas prom. needed to be labled :D no trim HOME shkjiltavaam divu meeneshu laikaa maajaas ir palikushas tik shiis te vienas. taatad, arii leibli neliidz..

kad pulkstens jau shitik, jaasaak biidiit uz darba pusi. mainja saakas 11os vakaraa.

visa kaujas gataviibaa... (to UNO [uz palodzes] igaunjos peernvasar par 11 jevrikiem iegaadaaju, kad roadtrip'aa bijaam ar braali, mana atvaljinaajuma ietvaros. bet taa arii neesam veel speeleejushi...sheit cilveeki uz galda speeleem dikti pasiivi, nevienam cirks, richurrachs vai monopols pat maajaas nav)

...pa naksniigo ielinju dodos uz lielo ielu mekleet taksi..

daaaaaaarbs...galvenaa ieeja. tur, starp visiem karogiem, buutu jaabuut arii ES karogam, bet...ak, vai! laundry departaments panjeema uz izmazgaashanu un konkreeti sabojaaja. zila vietaa nu ir lillaa! un taadu karinaat publikas acij neatljaavaam (shejienieshiem gan shkjita, ka starpiibas jau nekaadas, zvaigznes ta' taapat dzeltenas!)

"jaunais" spaarns un otraa ieeja

paargjeerbjamies, sametam lorinjus skapiitii...

...un gatavs darbam!

pirmaa pietura - room service. mans normaalais darbadienas saakuma kafijas tilpums - 0.5 l (gribeetos jau to fosteri labaak, bet..jaagaida briivdienas)

izejot lobijaa, pie viesu liftiem ir smuka glezna, iedaavaata no viena vieteejaa maakslinieka (aizmirsuvaardu). man absoluuti nepatiik gleznas atrashanaas vieta, bet manas domas shajaa jautaajumaa nevienu neiteresee..

pirmais darbs - paarbaudu un parakstu visus auditus, pirms nodoshanas finanshu departamentam. re - arii Agnesiga's plaanotaajs kadraa ticis :)

laika zinjaa aiznjem apmeeram no 11iem liidz kaadiem 1iem naktii.

tad var iziet nelielaa apgaitinjaa. koridoros beernu un ne-beernu ziimeejumi par zaljo teemu; aaraa, pie viena no baariem, puisis gatavo ogles uudenspiipeem...

..un tochinjas lietoshanas noteikumi; un bardaks pie formu izsniegshanas lodzinja, kur naktii neviena nav, taadeelj paliks taa liidz riitam

taa, ap kaadiem trijiem naktii iesleedzas eestgriba. viss room service nakts menu jau ir krustu shkjeersu izeesta, neko negribas. taapeec nolemju par labu svaiguminjam - burkaani un zemenes, paraleeli tiek drukaatas visaadas atskaites un saakti likt kopaa reporti un aizvadiitaas dienas analiize. (bilzhu nav, jo booooooriiiiiing) pa vidam veel fire alarm iebljaujas, ap kaadiem 4iem, nekas nopirtns, mazgaatuvee par daudz tvaiku un duumu detektors iedarbojaas. galvenais, laiciigi to sireenu aptureet - tur taalumaa bildee koleegjis pie sireenu panelja.

ciba taim! pulkstens apmeeram 5 no riita, kad notiek "rooling of business day" (jaa, viesniicaas ar pusnakti jauna diena neiestaajas, taa iestaajas ap 5 riitaa), sisteemaa darboties nedriikst, kameer nakts auditors nepazinjos, ka ir ok. iistais laiks internetiem.

ap pus seshiem uzsaaku atskaishu nobeigshanu, kad sisteema jau paarnesta jaunajaa dienaa (atkal boooooriiiing). lieku kopaa budzheta un actual achieved ciparus utt., printeeju atskaishu kaudzes un suutu prom koleegjiem. ljoti svariigi apskatiit laika prognozi tuvaakajai nedeeljai (riiga, neskaud!), kaa arii nosuutiit lielmiestaa atrodoshajam sales ofisam nepiecieshamaas atskaites. tajaa ofisaa visas sekretaares ir filipiinietes; re, kaada vecaakiem uz vaardu doshanu izdoma!

ap pus devinjiem nu ir viss cauri, esmu gatava doties maajaas, kad atcereejos, ka shodien tachu "walk for a cause" (gaajiens pret veezi, taa teikt, saucamais walkathon), ko organizee muusu viesniica sadarbiibaa ar vieteejo sarkano krustu un citaam iestaadeem. jau tresho gadu peec kaartas. biljetes cena latos ir aptuveni 1.50 Ls un visa naudinja tiek noziedota beernu, kas ciinaas ar veezi, aarsteejamiestaadei. visi, kas iegaadaaja biljetes, tika pie tematiskaa kreklinja un kepoona (par pusotru latu!). es nopirku kaadas seshas biljetes un panjeemu tikai kepoonu (to pashu tikai taapeec, ka maazhojoties un piemeerot, meikaps palika uz iekshmalas). pagroziijos pasaakuma saakuma daljaa tik, nogurums njem virsroku.

gotta luv my direktors! vinjam laikam mazliet piemirsaas pasaakuma buutiiba, un shis ar piipi zobos dikti paardeva biljetes un daliija t-kreklus :D

peecaak laiks uz maajaam doties, pulkstens apmeeram 9 no riita. izlemju iet kaajaam (apmeeram 10-15 minuushu gaajiens normaalaa soliitii). celjsh ved garaam cietoksnim, arii veikalaa nepiecieshams sho to iegaadaat

oj, bet shitais siers ir taaaaaads nommnommnomm, ka vajadzeetu tam ar likumu aizliegt veikalaa garaam iet nepanjemot!

no veikala liidz maajaam tik kaadas 5 minuutes ko iet, bet maisi spiezh pie zemes, taapeec ielecu taksii un par piecaam vieteejaam naudinjaam tiku maajaas.

pa celjam, gandriiz pie pashas maajas viena viss-kas-nepiecieshams lavochka, bet tur cenas uzskruuveetas, taadeelj tur neeju. ja nu vieniigi retu reizi peec cigareteem (shai zemee veel nav cigareteem viena fikseeta summa, taadeelj variee, akariibaa, kur peerk. visleetaak, protams, lielveikalos un pa blokiem). taalaak jau nogriezham no lielaas ielas uz manu mazo ielinju (the 24th street saucaas) - labajaa pusee treshaa maaja ir maneejaa (uzreiz aiz taas baltaas)

maajaas ierodos ap 9.45 (no riita)

iesleedzot datoru, desktops atgaadina, ka vajadzeetu pavingrot (nee, ne shodien...)

virtuvee izkraujam iepirkumus, pasakam laburiitu kapteinim morganam - visuzticiigaakajam sarunbiedram, un sasveicinamies ar zelta telinju, kursh pagaajushajaa atvaljinaajumaa atceljoja kopaa ar mani, lai tiktu pielietots kukuruuz-karamelju ruletes pagatavoshanaa, bet ne laika, ne speeka, ne iedvesmas...kaa rezultaataa vairaak kaa pusgada laikaa pa vienai, pa vienai taas konchinjas apeedas...

fiksas "vakarinjas" ap desmitiem riitaa - marokaanju stila salaati (protams, pirkti gatavaa veidaa) un activia. man garsho, kaa kopaa garsho :) foonaa seriaals (vienkaarshi kautkaadam troksnim, jo nepatiik klusums). ap pusdivpadsmitiem sakaarojas glaaze kapteinja ar koolu, ko arii sev neliedzu, paraleeli lasot draudzenes uz zsveetkiem atsuutiito, no indijas celjojusho graamatu

un kad pulkstens jau uz kaartiigu pusdienslaiku velk, tad beidzot jaamet visam miers un jaaiet chucheet. bez guljammaskas nespeeju vairs paguleet, jo aizkaru nav pie logiem. shodien izdomaaju, ka guleeshu viesistabaa uz diivaana (citreiz taa daru, jaa. man tur atsevishkji spilveni un sega tieshi shaadaam veelmeem, lai nav jaastiepj no guljamistabas). labu nakti :)

Viena diena Lanzarotē

Mon, 14 Jan 2013 19:25:53 GMT

Rīts sākas ar kafijas vārīšanu un jokainu pienu

Viens iepakojums izbeidzies, jāņem nākamais

Izeju uz terases uzpīpot, uzkafijot un sasveicināties ar pirmo kaimiņu suni...

Un tad ar otro...

Savācam sērfa dēļus un ielādējam mašīnā

Pa ceļam ieskrienam kafejnīcā pēc sviestmaizes, gaidot aplūkojam pie sienas izvietotas flīzītes ar visādiem teicieniem (Vīrietim ir trīs ienaidnieki: sievasmāte, svaine un sieva.)

Dodamies ceļā, lai meklētu pludmales un vislabākos dienas viļņus

Ierodamies Lanzarotes rietumkrastā

Atrodam grafiti

Piesēžam pludmalē, lai pavērotu viļņus un izlemtu, iet vai neiet ūdenī...

Paejam nedaudz tālāk, kur divi sērferi jau ir viļņos

Secinām, ka vieta, kur vilni ķertu, ir traki tuvu pie krasta un būs pārāk grūti. Dodamies tālāk, pa ceļam pētot informatīvos materiālus...

un aplūkojot kazu barus...

Laikapstākļi ir īpatnēji, šur tur baigie mākoņi, kas ātri izklīst un sarodas no jauna...

Un ielejā jābrauc ilgi un dikti, jo ir daudz šauru serpentīnu, toties ir burvīgs skats uz plašumiem visapkārt

Atrodam norādi uz vienu no salas skatpunktiem un izdomājam apmest nelielu līkumu un uzmest tam aci

Laiks kafijai

Dodamies tālāk, cauri lavas laukiem. Mazliet atgādina Mordoru

Atrodam ar baltiem akmeņiem iezīmētu ceļu, noteikti jānoskaidro, uz kurieni tas ved, nekādu norāžu nav

Izrādās, ka pa zemes ceļu var nokļūt pamestā pilsētā, kur nav ikurāt nekā, vien pamestas ēkas

Turpat netālu ir pludmale, kur sērfo vienīgi vietējie profiņi, jo tā ir izteikti bīstama, viļņi ir lieli un vietējiem nepatīk, ka viņu "spotā" maisās svešinieki. Brīdi vienkārši vērojam...

Satupuši rindā, gaida lielo vilni

uuuun vilnis ir klāt un viens sērferis pabeidz braucienu, uzlidojot gaisā

Vienam palaimējies noķert smuku trubu

Viens gatavojas iet ūdenī, gaida, kad uz brīdi noplaks lielie viļņi, lai drošāk

Malā tikmēr gaida kāda ģimene...

Mēs izlemjam doties tālāk.

Pa ceļam atrodam vietu, kur varētu piestāt un paēst. Turklāt tur ir kaķi, spēcīgs arguments.

Tomēr iestādei ir siesta, meklējam nākamo un veiksmīgi atrodam. Ēdienkaršu parasto nav, toties katram viesim tiek pienesta lielā tāfele:)

Kā nu bez Kanāriju salām tipiskajām mojo mērcēm

Našķi

Atgriežamies izejpunktā — Famarā. Citi tikmēr sildās saulē...

Playa de Famara

Šeit gandrīz vienmēr ir patīkami, vidēja izmēra viļņi, līdz ar to samērā daudz citu sērfot gribētāju...

Vīrs ar pleznām un sērfskolas instruktors, kas vaktē savus audzēkņus

Blakus sērfa skolai ievadnodarbība

Nu ir pareizais bēguma/paisuma moments, dodos arī pati okeānā, tik pirms tam jāsagatavojas.
Jāievasko dēlis, lai pēdas neslīd...

Jāpārbauda, kā izdevies

Jāapliek kājas saite

Un tad aidā jūriņā uz pāris stundām, no kurām bilžu nav, jo nav ūdensizturīgas kameras.

Neilgi pēc iziešanas mainījušās krāsas

Smilšaini, apsviluši un traki izbadējušies, jūtamies pelnījuši jūras mošķus vakariņās

Un aukstu alu

Tikmēr krāsas kļuvušas pavisam krāšņas

Dodamies mājup. Pirmais darbiņš - jāizskalo hidras, lai sālsūdens nesamaitā

Esmu mazliet samocījusi balsta pēdu, tāpēc muskuļziede par skādi nenāks

Pēc karstas un ilgas dušas izeju uz terases uzpīpot

Un vēl mazliet paskatīties krāsu maiņu

Tālāk seko dziļš un salds miegs:)

Trešdiena, 26.12.12.

Sun, 30 Dec 2012 15:15:45 GMT

Kādā siltā otro Ziemassvētku rītā mēs ar Simamuru nolēmām doties palūkot, kā Fjokla dzīvo Latgales mežu namiņā.

Nodzērušies brokastu kafijas un nopīpājuši rīta cigaretes, devāmies uz vilcienu

un kāpām tajā iekšā.

Rīga un tās pulksteņi palika tālu aiz muguras,

kamēr mēs priecājāmies par skatu uz tiltu pār Šprē, nē, Ogres upi

un nospriedām, ka laiks sākt pikniku,

ko arī darījām

un darījām

un darījām,

līdz bijām priecīga reibuma pilni

un tumšie meži aiz loga mums neko nespēja padarīt,

tāpat kā tumšie meži aiz otra loga.

Pastkartes no Polijas

mijās ar laukiem

vai citām apdzīvotām vietām,

līdz izkāpām Rēzeknē,

kas par sevi ir cienījamās domās.

Aplūkojām diskobārus,

bronzā kaltus monumentus,

modernas tūrbāzes,

sakrālas celtnes

un inženierfakultātes balkona rotājumus,

līdz atradām pīles.

"Hičkoks!" kliedza Simamura un pareizi darīja.

Es pa to laiku atradu Tatjanu un Vadimu, kas bija vijuši likteņus kopā, uzticoties skaitlim 12.

Mēs devāmies meklēt Zeimuļmāju pie pilskalna, un to ātri atradām vīdam tālumā,

tādēļ steidzāmies turpu.

Tur bij tik jauki,

ka apsēdāmies atvilkt elpu,

ko arī darījām.

Nu pilni uzmanības aplūkojām būvi, kas izrādījās gaužām glīta un mijkrēslī krāsojās dažādos toņos.

Mēs no prieka pa nepareizo pusi uzrāpāmies pilskalnā,

kas krēslā mazliet atgādināja Mēness virsmu.

Pilni prieka un piedzīvojuma mēs tur nostājāmies,

un tad kāpām lejā uz Rēzekni, kur atradām mazāk caurvēja un dažādas savdabas ielas.

Atradām arī autoostu, bet bija vēl agrs,

tādēļ gājām sildīties uz kafejnīcu,

kur lasījām ēdienkarti dzejā

un ēdām baraviku zupu no Latgales mežiem,

tad sasiluši cēlāmies iet,

kur aukstums, sniegs un Ceļš.

Kāpām Ezernieku autobusā, braucām, gulējām un cerējām, ka Fjokla mūs apturēs un izcels, ja nu pieturu noguļam,

bet nenogulējām, izkāpām, bučojām Fjoklu, ļāvāmies, lai viņas lākturis mūs ved mājup un siltup,

nonācām, kur silts un gaišs un mājasmāte no prieka uzreiz jāapdāvina,

un tad tā līksmi lej skābeņu zupu,

un mēs dzīrojam kā tikai laukos to prot,

kad visa ir gana,

un līksmība un smiekli slēpjas visur, kur pagriezies,

un tā var vakarēt mūžīgi,

ja pietiek, ko malkot

vai izgaismot.

Dažreiz pasaulē smieklīgākie teksti atrodas visnegaidītākajās vietās.

Bet tad izsusē trauki un jātaisās ceļā pie Juzika prasīt, vai nav kāda uzlējuma pudele aizķērusies,

bet ja cigaretes sabirst tējā, tās uz pavarda var gluži labi izžāvēt.

Ekspedīcijā "Juziks" tiek uzmodināta Juzika kundze, kas atdāvā Rīgas viesiem pudeli sava kāzu šampanieša,

ko tad arī raujam vaļā, vispirms ar spēku, tad viltību,

kamēr Fjokla kliedz, lai nešauj uz viņu,

bet viss top atvērts un saliets un dzirkstošs,

tāpēc jādejo vēl,

līdz jāliek malā rotas un dzērieni

un jātaisās mierā,

siltumā un kopībā.

(No rīta topu modināta ar kotletēm gultā. Dzirdu, kā saimniece, saņemot virtuvē bļodu atpakaļ, raižpilni prasa - "Nu? Ieņēma?" Un tā vēl divas dienas smieklos un siltumā, bet tas jau vairs šai komūnā nesatilpst.)

Fri, 21 Dec 2012 17:34:01 GMT

Rīts, kā parasti iesākās labi. Novērtēju skatus aiz loga, tad viens portrets.

Un tad uz 333 trasi - uz Drošas braukšanas skolu. Jau sen gribēju uzzināt, kas tad tas īsti ir un ko tur māca. Šodien, par cik tas bija korporatīvais pasākums, tiku vismaz pie apjausmas, kas un kā. Ziemā tā ir efektīga bremzēšana, šķēršļu apbraukšana pie dažādiem ātrumiem uz slidena ceļa, sānslides un visādas citas noderīgas lietas. Vārcsakot, man ir mērķis - Drošas braukšanas kursi gan vasaras, gan ziemas, jo braukt vajag un braukt man patīk.

Slaloms dažādos ātrumos, bremzēšana, šķēršļa apbraukšana dažādos ātrumos, iebraukšana asā līkumā.

Pirmā kupena

Tagad es.

Un atkal kādam kupena. Man bija viena mazmazītiņa kupeniņa, no kuras pati tiku laukā.

Turpinājumā nododam rācijas un laiks tējai.

Pats viņš - autobraucējs Haralds Šlēgelmilhs. Esot bijis / ir mazu solīti no braukšanas lielajās formulās. http://lv.wikipedia.org/wiki/Haralds_%C5%A0l%C4%93gelmilhs

Siltas sarunas.

Laikam jau neiztrūkstošs ziemīgajos pasākumos.

Un tad H.Šlēgelmilhs vizināja ar šo balto daiļavu. Brauca gan visu laiku ar sāniņu.

Un tad baltā daiļava izbeidzās. Esot bijusi arī uguņošana zem motora pārsega.

Tad paņēmu kūkas un atbraucu mājās.

Sun, 16 Dec 2012 21:26:33 GMT

Sākumā gribēju iemūžināt interesanto darbdienu, kad bija jābrauc uz Igauniju šo to apskatīt dabā un pafotografēt. Paskatoties bildes, secināju, ka ir sanācis desmitiem meža skatu, kas neatšķiras viens no otra, bet visādas nacionālās īpatnības nav tikušas kadrā. Tāpēc iemūžināju tipisku svētdienu pirmsziemassvētku laikā (9. decembris), kas pamatā tika pavadīta virtuvē, izmēģinot dažādas receptes.

Piedienīgs celšanās laiks sestdienai

Pirmais darbs katru rītu ir nevis personīgā higiēna, bet pabužināt puncīti Murim, kurš steidzas ieņemt vietu uz vannasistabas paklājiņa

Izmazgāju matus, pēc tam vannasistabā ielaužas arī Rudulis

Pa ceļam uz virtuvi kaķi jāizlaiž uz lodžijas, lai var paskatīties, kas pasaulē jauns

Abi starptautiskie novērotāji savā postenī

Pirms ēst brokastis, tiek veikti priekšdarbi kulinārajiem eksperimentiem, tai skaitā rauga mīklas bulciņām, kam jāieplāno ilgāks laiks

Sildās piens un uz plīts nonāk nakti nostāvējušais apelsīnu ievārījums, kas 2,5 h jāvāra

Ar brendiju jāapsmidzina Ziemassvētku kēkss un jānoliek plauktā

Beidzot var pagatavot sev brokastis, top amerikāņu stila pankūkas

Ne stunda nepagāja kopš pamošanās, kad beidzot var ķerties pie brokastīm

Kas par rūķīšiem piekrāvuši izlietni? Tikko taču vēl bija tukša! Jāķeras pie mazgāšanas

Pēc tam tiek samīcīta rauga mīkla un nolikta uzrūgšanai

Jāauj kājas un jādodas šo to nopirkt; kā nu bez asistentiem!

Pa ceļam izmetam miskasti

Vispirms tirgū pēc dārzeņiem

Pēc tam būvniecības veikalā pēc burciņām ievārījumam

Dzīvesbriedis tikmēr ir aizgājis uz stadionu paskriet; šķindot burciņām iepirkumu maisā, aizeju pretim

Pa ceļam var novērot pirmā stāva balkonus; tā kā vairs nav vasara un puķu laiks, tad pievēršu uzmanību dažādiem citiem objektiem

Virtuvē izkrāmējam "nomedīto"

Mīkla uzrūgusi, laiks ķerties pie bulciņu taisīšanas

Viena panna krāsnī, otra porcija saldētavā. Pievērsiet uzmanību viena vannabī izpalīga ķepai!

Tikmēr beidzot ievārījums sasniedzis vajadzīgo konsistenci un sapildīts burciņās

Traukus kāds ir nomazgājis, bet pa vietām salicis gan nav, ļaujot krāvumam bīstami tuvoties dabīgā nogruvuma leņķim

Par godu dzīvesbriedim, kurš nelieto miltu produktus, pakonsultējos ar iecienīto pavārgrāmatu par šokolādes biskvīta ruleti

Ātri tiek uztaisīta mīkla no olām un kausētas šokolādes

Kaut kad pa šo laiku arī bulciņas izcepušās

Kamēr es plosos pa virtuvi, tikmēr kungi gulšņā pie televizora

Pienācis laiks taisīt arī normālu ēdienu, būs jēra gaļas sautējums ar pupiņām

Jāsatin rulete, kas īsti negrib padoties šādai procedūrai. Ap šo brīdi arī saprotu, ka vispār darāmā ir bijis pārāk daudz, neviens man nepalīdz un pamatoti, jo pati jau uzprasījos uz grūtībām. Aizeju istabā drusku pagulēt.

Ilgi nesanāk, jo Muris neatlaidīgi atgādina, ka ir nedēļas nogale un viņam pienākas ķemmēšanās (ja notiktu pēc Mura prāta, viņu ķemmētu katru dienu, jo kaķītim tas ļoti patīk)

Rudulis par ķemmēšanos nav tādā sajūsmā, bet tiek noķerts priekšnamā un ļaujas procedūrai

Vēl iztīru kaķu kastīti (atļāvos iztikt bez fotomateriāliem) un laiks pēcpusdienas kafijai un Cibai

Muris izmanto izdevību un iekārtojas klēpī

Ilgi Mura prieki neturpinās, jo ņemu putekļusūcēju, kas ir abu strīpaino lielākais bieds

Muris nobēdzinās cepuru plauktā, un paliek tur visu mājas tīrīšanas laiku

Iekrītu dīvānā un paskatos, kā pa virtuvi rosās profesionāļi ("Cake Boss")

Muris pievienojas dīvānā sēdētāju frakcijai

Laiks vakariņām!

Beidzot varētu atslābt, bet miera nav, gribas pie logiem pielīmēt sniegpārsliņas, tāpēc uzvāru klīsteri

Interjēra izdaiļojums

Dažiem ir vēl otrās vakariņas ar dārzeņu biezzupu

Es beidzot iekārtojos dīvānā ar grāmatu

Rudulis tikmēr iekārtojas novērošanas postenī (tā viņš nereti guļ, pārkāris galvu pār malu, un viegli krāc)

Pulkstens jau pāri desmitiem, jāsakārto soma nākamajai dienai (šo nekad neizlaižu, jo agri no rīta funkcionēju tikai daļēji, tāpēc mūžīgi kaut ko aizmirstu paņemt)

Zvēruļi arī tādi miegaini

Jau pusdivpadsmit, ielienu gultā ar grāmatu. Diena, kurā gandrīz neizgāju no virtuves, ir galā!

sestdiena, 8. decembris, devāmies pretim austrumiem

Wed, 12 Dec 2012 18:06:31 GMT

Kādu dienu trollītis Mumins apjauš, ka Muminu ielejā notiek kaut kas dīvains – viss ir kļuvis pelēks. Ne tikai debesis un upe, bet arī koki, zeme, un pat Muminu māja! Trollītis Mumins dodas pie gudrā Muskrata, lai noskaidrotu, vai viņš zina, kas notiek. Muskrats paziņo, ka tā parasti notiek pirms zeme sastopas ar briesmīgo likteni, kas nāk no debesīm...

Taču nē! Tā kā bij` zināms, ka 14.12. Gaiziņkalna skatutornim būs liels blīkšķis, nolēmām vēl pēdējo reizi uzmest tam aci un nolikt bērnības vieglo dienu atmiņas.

Maršruts Rīga - Ikšķile - Tīnūži - Glāžšķūnis - Lēdmane - Bekas - Ķeipene - Ērgļi - Vestiena - Gaiziņkalns - Odziena - "Liepkalni" pie Pļaviņām - Rīga.

Nekad nefotogrāfējiet modinātāju darbībā. Diez kas nav un prieka nekāda.

Skats no kreisā sāna.

Laimīgs cibiņš ir nupat pamodināts un gaismā izvilkts cibiņš, yo!

Nepieciešams nodrošināt HD.

Daļa ekipējuma. Brokastis nebūs, jo nav ko tik agri stūķēt māgā.

Sezonas iecienītākās pogas automobīlī.

Fiksēts, varam doties pakaļ biedriem!

Biedri pa vienam nāk ārā no rajona dzīvojamā nama.

Un bez gaisa riepās laikam necik tālu netiks.

Tiek iemūžināts aizmugurējā beņķa šarms. Nē, mums nebija auksti - tikai nebija lielas jēgas tuntulēt nost virskārtu tamdēļ, ka salīdzinoši daudz laika pavadījām kaut kur brienot.

Pirmo reizi ienāk gaisma, šis esot bijis saules halo. Plkst. 9:40, braucot ārā no Salaspils.

Tiek pielabots jumts.

Redzamība lielākoties bija šāda. Topošā Maskavas šoseja.

Ceļu apkope kaut kur pie Glāžšķūņa.

Tiek apzināts Lēdmanē notiekošais.

No Lēdmanes uz Bekām - pirmais slēpnis mūžā atrasts!

Bija doma apskatīt ko vairāk no bijušās Ērgļu dzelzceļa līnijas un, iespējams, nobraukt arī kādu posmu pa to [gluži kā Pauls Timrots :D], bet laikapstākļi ne tuvu nebija tie pateicīgie un arī diennakts gaišo stundu skaits visai ierobežots, tāpēc sīkāku izziņu atlikām citai ekspotīcijai. Bet pie Ķeipenes stacijas bijām.

Pirmais sliežu ceļš. Vilciens neatbrauca.

Pasta tornis turpat. Ā, jā, stacijas ēkā esot izveidots muzejs kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam.

Briežkalns Ērgļos - nepabeigta slēpotāju trase. Biedrs dodas meklēt slēpni.

Un rāpjas augšā.

Tikmēr zaķpastalas pievēršas sasalušā pacēlāja iemūžināšanai. Plkst. 12:31.

Un lejā arī šļūc zaķpastaliski.

Ap šo brīdi manāms nosalums kājās un tukšajā vēderā, bet, mudīgi braucot cauri Ērgļiem un Vestienu, netiek manīta neviena piemīlīga ēstuve, tāpēc tiek pieņemts lēmums doties līdz galamērķim - Gaiziņkalnam. Tāds celiņš tur.

Svaigēšana.

Augšup, augšup.. izklīst migla! :)

Un savu vaigu parāda arī viņš.

Kārtējais aizsalušais pacēlājs. Turpat.

Ja jau, tad jau - arī šejienes slēpnis uziets.

Zem egles. Egle nav tā vienkārši apsnigusi. Vispirms tā ir sasalusi un tikai tad ar sniegu klāta.

Te arī pārējie turienes kociņi, arī sasaluši un klusi. Pēc brīža viens sazvārojās un nolūza.

Sagadīšanās pēc bija iespēja pakāpties tornī.

Šis ir kādus 3 stāvus pirms augšas. Teorētiski te bija jābūt peizāžai ar ezeru. :)

Tālāk nekāpām, jo bail takš un sniegs nogludinājis pakāpienus.

Plkst. 14:27.

Caumuri, kuros ievietos sprāgstvielas.

Tālāk devāmies uz Odzienu, pili apraudzīt. Ar drošību uz ceļiem viss okēj. Un tumsa nāk.

Re, arī viņa. Vienā galā caurbirusi, otrā - ar aizkariem.

Iekšiene.

Grifindora tornis.

Devāmies A6 šosejas virzienā un "Liepkalnos" arī tikām pie silta ēdiena. Soļanka, 1,5Ls, biedris tās garšu nodēvēja par ceļmalas zupas garšu. Funkciju pildīja, bet labi, ka balzams vēl palicis. :) Plkst. 16:18.

Plkst. 18:27, Rīga. Nepieciešamība noskalot spēkratu.

Plkst. 20:14, mājasss, siltās mājassss!!! Notiek bilžu maiņa.

Plkst. 23:01, nolēmu, ka jānoskatās Bārnabijs, bet neko daudz no sērijas neatceros, jo dīvānā bija siltijaukimīksti, un miegam liegties nedrīkst.

Aizmigšanas bildes gan nav. :)

Pardon, ja vertikālie attēli savu izmēru dēļ liek raukt degunu - neko nevaru līdzēt, jo 680 pikseļu platums ievērots. :)

Paldiesparuzmanīb`!

mana diena - mietpilsoņa brīvdiena

Mon, 10 Dec 2012 09:10:58 GMT

manas brīvienas parasti nepieder man, bet tas pagaidām, kamēr bērni mazi.
brīdinājums Nr.1: attēlos būs redzami dzīvnieki (1 kaķis un 1 putns) un cilvēki (2 bērni, sētniece un vīrieša kājas)
brīdinājums Nr.2: atēlu būs DAUDZ.
brīdinājums Nr.3: fotografēts ar īstu fotoaparātu:)p
kauss un vimpelis tam, kas šo spēs apskatīt līdz galam!

mans parastais brīvdienu modinātājs ir ūsas sejā, šādas te:

ceļamies un secinām, ka pa nakti arī ir krietni snidzis...

...par ko liecina arī sētnieces Ziedītes steidzīgā gaita, nesot veselas 2 sniega lāpstas

svempjamies augšā un brokastojam ar putru, kamēr mana steidzīgā kafija parasti neglābjami kaut kur atdziest un beigās tiek izlieta
(pievērsiet uzmanību, ko rokā tur lielākais bērns:(

tikmēr uz manas lodžijas melnie meža strazdi ietur brokastīs mežavīna ogas

pa to laiku debesīs parādās pirmā brīvdienas saulīte, jāsaka, ka samērā spokaina

izkaram žāvēties no rīta vešmašīnā iemesto veļu, kaķis uzskata, ka tā ir speciāli viņam organizēta rīta izprieca

tālāk jābrauc uz pilsētu rezervēt bērnu ballīti, tāpēc jāsapoš ne tikai iekšējais, bet ārējais skaistums (kaķis mums ir suns, piedalās it visā un it visur ir klāt)

kāpjam mašīnā, dodamies uz Rīgu; saule pa to laiku nometusi spokainās ēnas un visā spožumā apspīd ziemas pasaku

galamērķis sasniegts, kur arī viss tiek sarunāts un iemaksātas nodevas

dodamies mājup, pa ceļam iebraucam vietējā lielveikalā pēc dažiem svarīgiem pirkumiem.
pirmais ir pērlītes un citi sīkumi manam kulona un brošas projektam.

pārdevējs aizdomīgi pajautā par fotografēšanas iemeslu un es vaļsirdīgi atbildu, ka es dokumentēju savu dienu. atbilde tiek pieņemta.

otrais pirkums piparkūku mīkla un mazābērna izvēlēts našķis

ierodos mājās un palaižu bērnus piemājas kalniņa ziemas priekos, sākumā vajag nedaudz paasistēt un izteikt sajūsmu par slaidajiem nobraucieniem uz deguna

vēl nedaudz iesēcam par dabu,

un tad jādodas gatavot fiksas un vienkāršas lauku pusdienas, kamēr bērni nošļūc kalnu pliku.

ēdienkartē: vārīti kartupeļi, aukstā gaļa (arī pašvārīta) un biešu salāti,šādi te:

galds raibs un gandrīz klāts, var saukt bērnus mājās.

pabaroju arī kaķīti

domājot par nosalušām rokām un kājām, uzleju zāļu tēju

pēc pusdienām palaižu bērnus laukā otrajā ziemas prieku tūrē

nomazgāju traukus, izsūcu priekšnamu

šis nu ir tikai mans laiks, tāpēc izkrāmēju savu pirkumu no pērļuveikala, salīdzinu ar aksesuāršalli-jostu, vai ir īstās krāsas

pārbaudu zīda krāsu stāvokli un izrādās, ka man nav melnās zīda kontūrkrāsas, tāpēc cakošana jāatliek uz citu dienu

ja jau tā, tad varu mierīgi apsēsties un iedzert savu nesteidzīgo tēju.
pulkstenis rāda ziemas pēcpusdienu.
pa logu var redzēt, ko dara bērni.

izskatās, ka bērni paliks ārā vēl ilgi, uz palīgiem piparkūku cepšanā nav, ko cerēt, tāpēc ķeros mīklai klāt pati

izcepu vien pāris plātes, jo uznāk slinkums, tiek sasaukti un mājās pārrodas divi sniegacilvēki

lielo sniegacilvēku norīkojam pildīt mājasdarbus, mazais pieprasa uzēst

apskatos un parakstu skolnieka dienasgrāmatu, pēc 1 minūtes uz dienasgrāmatas tiek uzlikts spalvains dibens, kurš jāpadzen prom

padzītais spalvainais dibens ielien iepakojumā

kas nestrādā, tam nebūs ēst, - norīkoju mazobērnu slaucīt traukus un kārtot istabu, kamēr lielais mācās.

bērnu istaba pirms kārtošanas

un pēc:

(balvā par kārtošanu tiek izdīkta pusstunda Chuggingtown Games uz PC)

jādomā par vakariņām, katlā tiek iemests zupas kauls un roka izlemj par labu zirņu zupai vulgaris, kura nav ēsta vai 100 gadus

pavisam negaidīti man piedāvā iedzert, nu ko, kamdēļ gan ne?

kaķītis tikmēr saldi nosnaužas cepuru un cimdu kastē

PC spēļu laiks beidzies, jāorganizē aktīvā atpūta, citādi visa māja būs apgriezta kājām gaisā

pienācis laiks servēt zirņu zupu, kura vēl ir verdoša, tāpēc nākas izklaidēt gaidošos vakariņotājus ar pasaku lasīšanu

pēc vakariņām piesēžos apšūt šalljostai maliņas, kad mazaisbērns pieprasa siermaizes

pēc šūšanas nolemju nedaudz piesēst viesistabā uz dīvāna, kad lielbērns pēkšņi ierosina spēlēt "luksoforu"

luksofors ne manu, ne citas tautas atbalstu nerod, un es nozūdu guļamistabā nedaudz palasīt

atceros, ka šovakar bērnu gultās jāmaina veļa, nedaudz pagludinu

un tad jau nogurums tā kā nedaudz gāž no kājām, iedodam bērniem un sev vitamīnus un ejam gulēt

FINIŠS.
P.S. patiesībā jau diena ar šo vis vēl nebeidzās, bet tas nav paredzēts publiskai apskatei;)

05/12/2012 A→B→C un atpakaļ

Thu, 06 Dec 2012 12:17:06 GMT

Diena sākās ar piecelšanos 7:05 un dušu. Pirms dušas bilžu nav, jo tādā rīta agrumā (man tas ir agri, jā) vieglāk būtu sazināties ar pāvestu kā ar manām smadzenēm.

Tālāk seko ieritināšanās atpakaļ gultā, lai sasildītos un kārtīgi pamostos, izmantojot interneta maģisko spēku un laptopa sildošo dzesēšanas elementu.

Ikdienas klusā daba ar dīvainu zibspuldzi, netīru spoguli, tualetes papīru un make-up kratīšanas rituālu (Dior tonālais, melna acu līnija no Lancome un YSL palete (tā gan netika kratīta)).

Kamēr krāsojos dušā ielien lēkājošais vienkājis.

Brokastis — paštaisīts kebabs/tortilla (nazis izliekas par turētāju, lai brīnums neattinas vaļā kamēr fotogrāfēju), pašceptas kanēļmaizītes (zem dvieļiem ir vēl un vēl), kā arī C vitamīns kafijas vietā.

Šīsdienas apģērbs. Lakats ar saulespuķēm, blakus tām esošās mežģīnes ir biezās (80 den) hold-ups, jo ārā pavēss, svārki, caurspīdīga melna blūze ar aizsienamu lenti, kurai virsū būs uzsprausta broša un apakšā apakšveļas kleitiņa (?). Protams, vēl ir zābaki un mētelis, bet tas nav tik svarīgi.

Durvis ar jauno rokturi, aizstājot nule nozagto misiņa vintage retro utt. rokturi. Vairs nezags, šito nodot par smuku naudiņu nevar.

Skats no ielas gala un saulīte!

Šorīt lietoju sabiedrisko autobusu, nevis sabiedrisko vilcienu. Šo vajadzību nožēloju, jo šis ļoti velkas un tur vaļā durvis vēl kādus 20m pēc pieturas. Klusi lamājos.

Seko gaidīšana autoostā, lai pārsēstos tālāk. Šajā daļā ir silts, taču pārējā autoosta auksta kā ārs. Atmetu domu doties uz blakus esošo tirdziņu, jo siltums ir svarīgāks.

Smuks, silts autobuss ar lieliskiem sēdekļiem. Mūzika ieslēgta un čučēt!

Izkāpjot no autobusa iemaldos vietējā China Town. Apkārt lieliski smaržo, visi ir aziāti un zīmes ir ķīniski. Sajūsmā aizmirstu fotogrāfēt.

Jau ar nodomu iemaldos vietējā Ziemassvētu tirdziņā Pilsētas Domes laukumā (nu, gluži kā Latvijā). Knapi turos, lai nesāktu lēkāt apkārt kā mazs bērns (te un te kā tas izskatās no interneta).

Šāda konstrukcija ir uz vienas ēkas jumtiņa, kurā ir visi svētie kristus dzimšanas tēli, kuri grozās un mainās pa stāviem tiklīdz vējš uzpūš tam propellerim, kā arī skan melodija. Vējš pūš visu laiku un ir ļoti skaisti.

Šādi izdekorēta galvenā Domes ieeja.

Svētku un lielo cilvēka pūļu dēļ Domes iekštelpās drīkst grozīties tikai pa pirmo stāvu, kurā pārdod visādas interesantas lietas:

Tālāk seko gājiens tur, kur patiešām vēlējos nonākt pilsētas vizītes laikā. Blakus šai stikla iepirkšanās mekai…

Bibliotēka (abas bildes zagtas no interneta, jo telefons atteicās konspektēt šo lieliskumu)!

Jā, jā, jūs nepārskatījāties. Te un bibliotēka. Knapi turos lai nesāktu laimē kliegt kā tad, kad pirmo reizi negaidīti ieraudzīju Milānas Domu. Beigu beigās ielienu klusā stūrī palēkāt no sajūsmas un padejot dīvaino prieka deju. Mirdzošām actiņām skatos kā šeit strādā cilvēki, sēž pie saviem laptopiem un grāmatām kā normālā bibliotēkā. Jo tā ir normāla bibliotēka. Funkcionējoša. Silta. SKAISTA. Gribu apmesties te uz dzīvi. Joprojām cenšos nespiegt.

Tālāk seko īstais iemesls šim braucienam — slepenas darba darīšanas saistībā ar šo telpu.

EDIT (aizmirsu):Vēl ir laiks starp darba lietu beigām un autobusu, tāpēc aizeju uz šo izstādi.

Atpakaļceļa uzgaidāmā telpa. Autobusu maršruts līdz mājām pilnīgi tas pats. Nepaspēju mūziku ieslēgt, aizmiegu, parastajā sabiedriskajā atkal durvju problēma, neko nefotogrāfēju, sildos un cīnos ar miegu.

Piemājas mazajā veikaliņā dīvaina leņķa un novietojuma eglīte (tā zilā lampiņu masa). Pasmaidu.

Mājās mani sagaida maltās gaļas mērce un rīsi, aizmirstu nofotogrāfēt. Liels nogurums, dodos migā.

Viena diena, viena. 26. novembris

Fri, 30 Nov 2012 10:07:00 GMT

Ieskats multifunkcionāla indivīda vidēji parastā ikdienā.
Nav dokumentāla timestampa, bet šī diena sākās ar modinātāja zvanu īsi pēc 7 no rīta.
Pirmais darbs - sasegt un iečubināt Mājas Pavēlnieci. Viņa ir pūce, iet gulēt ļoti vēlu un ceļas ap 10 no rīta, kad es jau sen esmu prom.

America runs on Dunkin' (c), but I run on Lavazza @ 7:30am.

"Brokastis, duša, biksīšu ieliktnītis, pārinstalēju Windows" nē, bet neliela mīcīšanās, kas it kā ir vērsta uz to, lai tiktu laukā no mājas un paņemtu līdzi minimumu visām nepieciešamām lietām, lai vakarā nokļūtu turp, kur vajadzētu. Tas ietver pārbraucienu, pārlidojumu, čakaru ar naidīgas lielvaras imigrāciju un citas jaukas lietas. Īsāk sakot, ap 8:30 es mēroju ceļu uz darba vietu. Lūk, tā izskatās pavisam parasts krustojums pavisam neparastā pilsētā:

Spēkrata informatīvais panelis vēsta, ka nepieciešams papildināt degvielas krājumu:

To tad arī realizējam, ielejot orientējoši 63 litrus teicamā 98 markas nesvinotā benzīna, jo neko citu ūberauto negrib lietot:

Kamēr 63 litri līst, es aplaižu acis apkārtnei un konstatēju, ka tuvojas Ziemassvētki. To man laipni atgādina Statoil piedāvājums:

Tālāk ceļš neizbēgami ved pāri tiltam, kuram vietējie devuši mīlīgo iesauku Aivara Ribas

Nevaru jums parādīt kā izskatās formālā iečekošanās uzņēmuma teritorijā. Bet te es ap 8:40 esmu birojā un mēģinu iemācīties saķemmēt matus:

Tad jāpārģērbjas darba drēbēs, jo man paredzēta neliela pastaiga pa tehnoloģisko zonu:

Todien es nevarēju īsti nobildēt kā tas izskatās, jo bija dikti mitrs un miglains, tāpēc piedāvāju jau šodienas attēlu:

Apmēram 35 minūšu pastaiga beidzas, var pārģērbties atpakaļ ofisa iemītnieka tērpā un apčubināt oranžēriju:

Izvēlos nākamo 40 minūšu muzikālo noformējumu, konkrētam mirklim visvairāk piemērots bija Centr Ciklona:

Seko daudz visa kā tāda, kas nevienam pilnīgi neko interesantu neizteiks, proti, darba duna ar nelielām nervozām pīppauzēm, dzelzceļa estakādes projektēšanas sapulci, Rotork tipa elektrisko pievadu un aktuatoru tehnisko detaļu izdiskutēšana, precīzu šīs nedēļas atlikušo dienu plānu sabīde, rēķini, diskusijas ar piegādātājiem, birokrātija, formalitātes, līdz 13:45 es nobloķēju darbstaciju un ceļos kājās:

Pa logu tobrīd vērojams šāds skats:

Uz galda paliek postaža:

Paēdu mazus salātiņus un dodos atpakaļ pie spēkrata, lai mērotu 200 kilometrus līdz nākamajam dienas atskaites punktam. Izbraucot no teritorijas, ceļu aizšķērso sastāvs ar tukšām amonjaka cisternām. Pulkstens rāda 14:07.

Šī ir viena no tām dienām, kad saulītei ir aizmirsies uzlēkt.

Precīzi 2 stundas pēc izbraukšanas brīža, 16:07, esmu te, lai veiktu nelielu valūtas maiņas darījumu:

Izmetu nelielu loku pa lielveikalu, lai konstatētu, ka man nepatīk pilnīgi nekas. Atturos no zvana laikabiedrei, lai to visu pavēstītu, jo paliek bail, ka viņa mani nodēvēs par no masām atrāvušos nūģi, kas ieslīgusi savā provinces pašpietiekamībā. Diskutēju ar sevi, vai tā būtu, vai nebūtu, vai labāk ir komunicēt un eventuāli būt nesaprastai, vai paturēt visu pie sevis. Izvēlos pēdējo. Tā es daru apmēram pēdējos 2 gadus. Ir vieglāk.

Apmēram 17:00 pametu spēkratu ilgtermiņa autonovietnē. Savācu mantas, sēru sirdi turpinot ar sevi diskutēt, vai turp, kur es došos, mani glābs šī spožā žaketīte, vai tomēr ne. Tur galā, es zinu, visi staigā armānijos un zelta roļikos, apmeklē plastoķirurgus un kabatās nēsā daudztūkštoš naudiņas skaidrā, ja nu kas gadās. Bet man, tātad, aizlienēts šis:

Pēc 3 minūtēm, 17:03, sasniedzu nākamo šīs dienas jūdžakmeni/jūdžvietu:

Seko viss tas, kas šādās reizēs mēdz sekot. Kad iestājas pirmā šodien vaļīgā pauze, atklāju, ka, iespējams, jau gadiem RIX Int'l mums piedāvā iespēju skaisti uzsmēķēt E termināļa A, B, D izlidošanas rajonā:

No terases nobildēju šo aviobūves izcilību, pēdējo tehnikas vārdu, ar kuru būs jālido. Ne šo konkrēto, bet tieši tāda modeļa. Tas ir no kājām notriecošais aviācijas flagmanis, jebkura pasažiera sapnis De Havilland/Bombardier Dash Q8-400 NextGen sērijas, teiksim, lidaparāts, sarunas karstumā to tā varētu nodēvēt.

Seko džintoniks, vēl viens dūms, un laikrāži vēsta, ka ir 18:10, brīdis, kad jādodas uz D3 vārteju, lai ieņemtu vietas pieminētajā diskomfortablajā agregātā. Agregāts nokavē ierašanos vārtejā, es ne. Tāpēc man jāgaida, un laika īsināšanai es nolemju atmest šausmīgo skopumu un pa 5 latiem un 40 santīmiem iegādājos 200ml izpildījuma Rīgas Šampanieša pudelīti un to nekavējoši izlietoju. Tad es atceros, ka vienīgā šodienas pārtikas uzņemšana bija salātiņi 13:45 vismaz 200 km attālumā, un piepērku klāt trīsstūreni sviestmaizi ar bekonu. Tad De Havillands tomēr jūtas nespējīgs uzņemt pasažierus un ar 30 minūšu nokavēšanos 19:10 mēs izlidojam ar Boeing 757-300 sērijas lidaparātu.
Un tad mēs esam galā. Citā laika zonā, kas par 2 stundām atšķiras no Rīgas laika.

Seko robežkontroles, kultūršoki un vājprātīgs brauciens ar taksometru. Galapunktā vadītājs bez šaubām vēlas izspiest no manis 1500 RUR dispečera pavadzīmē norādīto 1000 RUR vietā. Pēc negaras diskusijas ar dažiem cenzējamiem vārdiem es pametu transporta līdzekli samaksājusi akurāt 1000 RUR.
Iekšā izskatās šādi:

Izstāvu pagaru rindu čekinā, saņemu atslēgu uz miera istabu un dodos uz to.

Varētu beidzot atplīst. Bet tad tomēr ierunājas gremošanas orgāni, paskaidrojot, ka vieni salātiņi un viena sviestmaize, apslacīta ar šampanieti un džinu, nav diez kāda medusmaize. Tāpēc saņemos un dodos lejup investigēt pārtikas uzņemšanas iespējas. Tādas atrodas. Pa 1135 RUR es nobaudu grillētu lasi ar rīsiem un 2 glāzes vīna. Vieta apmēram šāda:

Un tad es uzsmēķēju un dziestu...

Visi attēli ir bliezti ar draņķa telefonkameru un tiem nav veikts nekāds post-production (izņemot samazināšanu, lai iekļautos atļautajos 680 punktos platumā), tādējādi to kvalitāte vietām ir vairāk kā nožēlojama. Bez tam lielais vairums ir uzņemts braucot pie stūres, skrienot un arī mazliet nervozās pīppauzēs.

Bet mūsu dzīves jau arī nav nekāds mākslas foto, tās tieši tādas ir: mazliet izsmērētas, izpūrušas, samezglotas un notikumu pilnas.

Garā diena IDAS jeb mazs ieskats debatētāju pasaulē

Tue, 20 Nov 2012 23:56:35 GMT

Viena diena starptautiskajā debašu akadēmijā 'IDA Slovenia'

Rīts sākas viesnīcā. Pieceļos pirmais, duša brīva. Gultās domubiedri no Polijas un Maķedonijas

Šīs dienas plāns - 3 lekcijas, 1 praktiskā nodarbība, 2 debates un - baseina ballīte pa vidam

Meitenes no Ukrainas piešķir dienas plānam kontekstu

Brokastis, kā jau pienākas, bez maksas

Organizatīvā tikšanās 8.45

Dānijas un ASV debatētāji

Portugāles komanda puspilnā sastāvā

Lieliskie turnīra organizētāji - šobrīd vadošais debašu kustības attīstītājs pasaulē un sieviete, kuras dēļ Slovēnijā ir, iespējams, lielākais debatētāju blīvums pasaulē (ar no tā izrietošajām sekām izglītības un politiskajā sistēmā)

Pirmā lekcija - infromācijas iegūšana, izmantošana debatēs un dzīvē (īsumā - lasiet the economist, slate, vēstures grāmatas un skatieties AlJazeera)

Ieskats pierakstos (pamatā gan ierakstu diktafonā)

Praktiskā nodarbība - kā debatēt par Tamilu kustības atbalstīšanu/neatbalstīšanu Šrilankā un citām lietām, par kurām bieži vien neko daudz nezinām

Diezgan grūta izvēle - ko no izvēles lekcijām atmest

Viena no lietām, ko nokavēt nedrīkst (var pat izmest no akadēmijas) - rezolūcijas paziņošana treniņdebatei ('Motion announced')

"Šī valdība ieviesīs nodokli produktiem, balstoties uz to ekoloģiskās pēdas nospiedumu". 20 minūtes, lai sagatavotu runu. Mēs ar maķedoniešu komandas biedreni esam opozīcijā (pret nodokli)

Valdības pusē Uzbekistānas un ASV komandas. Tiesnesis no ASV.

Tā kā esam viesnīcā, ar podestiem improvizējam. Diemžēl debatēs fotogrāfēt nav īsti laika, tāpēc tikai pirmais runātājs iemūžināts

Studēju vides zinātni, tāpēc ar savu runu burtiski iznīcinu ekoloģiskās pēdas ideju, kā to redz valdība, labākā runa pagaidām. Pusdienas

Meitenes no Krievijas sastāda kompāniju

Kopā ar maķedoniešu draugiem izmantojam vienīgo brīvo stundu dienā, lai aizstaigātu līdz veikalam

Juliāna (Jūlija) alpi pie viesnīcas

Vietējais veikaliņš

Viss, kas vajadzīgs papildinājumam (ūdeni pirku tikai pudeles pēc)

Ungāru meitenes brīvajā laikā mēģina noķert nez kāpēc ļoti švako viesnīcas wi-fi

Pirmais izvēles temats - 'Cyber warfare'. Lektors strāda ASV gaisa spēkos un piedalās kiberaizsardzības veidošanā (arī debašu treneris ASV Air Force academy)

Otrais - par to, kā stratēģiski izmantot tās 20 minūtes pirms debates

Beidzot - pool party. Meitenes no jaunākās valsts Eiropā (kura tā ir?)

Ukrainas un Serbijas jaunieši, kas, cerams, uzbūvēs šo valstu nākotni

Vakariņas (pēc baseina, protams, nevis pirms)

Un 'saldajam' - vēl viena treniņdebate - "Šī valdība atļaus cietumniekiem audzināt savus bērnus cietumā".
Sagadījās ļoti piemērota istaba (viesnīcā grūti sagatavot telpas 120 cilvēkiem, kas sadalīti debašu grupās pa 8). Tiesnesis ieņēmā visērtāko vietu.

Beidzot arī bilde ar manu maķedoniešu komandas biedreni Marijannu. Viņa stāsta, kā mēs plānojam celt atsevišķu cietumu cietumniekiem ar bērniem un kā tas palīdzēs viņiem atgriezties sabiedrībā. Ļoti slikta debate.

Opozīcijā amerikāņi no Kolorādo. Veiksmīgi pierādīja veco labo viedokli, ka mums cietumnieki jāuztver kā garīgi nepilnvērtīgi (Shame on us)

Vēlāk programmā bija paredzētas salsas nodarbības interesentiem, bet es pēc šīs dienas vairs nebiju to skaitā - nolēmu beidzot izgulēties, kā nekā vesela nedēļa akadēmijas priekšā.

Noslēgumā amerikāņi, portugāļi un francūži atbild uz jautājumu vai Tev vajadzētu pievienoties debašu kustībai savā studiju laikā

Atvainojos par reklamēšanos, bet tā nu tomēr ir ļoti nozīmīga un neatņemama debatētāju, tostarp mana iezīme - vienmēr censties piesaistīt debatēm vairāk cilvēku. Mēs visi 120 šeit ticam, ka balstoties uz brīvprātīgu iniciatīvu, ar minimālu hierarhiju un mācot patstāvīgu domāšanu pasauli var padarīt labāku (piemēram, vēl nesen aizliegtā Serbijas debašu kustība jau ir pamatīgi izmainījusi šīs valsts jauniešus). Jautājiet, ja interesē.

Bet nu gan pēdējais laiks iet gulēt, pēc 7 stundām viss tādā pašā intensitātē sāksies no jauna.