|
murkjelis bija ielikusi versiju par savu pasi ar visiem datiem, un es tad atcerējos kādu makten vēsturisku un "krutu" faktu iz savas "baijogrāfijas".
Redzi, es savu pirmo pasi saņēmu 14 gadu vecumā, nevis, kā visiem paklausīgiem pionieriem, 16 gados. A iemesls lielisks - man bija iespēja doties uz Somiju, Alavus, skolēnu apmaiņas braucienā uz nedēļu (tas skaitījās tolaik "kruta", ņemot vērā vēl faktu, ka es nebūt nebiju teicamniece, tikai diezgan aktīva un atsaucīga darbone, kas nepalika nepamanīts skolas vadības gaiteņos). Tika apsvērta iespēja, ka mani "adoptētu" viena skolotāja-līdzbraucēja Ruta Miķelsone (viņas PSRS ārzemju pasē es tad tiktu ierakstīta kā meita; jāpiebilst, ka viņai jau bija arī pašas meita, bik jaunāka par mani). Bet tad kaut kā iegrozījās tie apstākļi (nav ne jausmas, kurš no birokrātiem un atbildīgajiem uzlika savu maigo rezolūciju par pases piešķiršanu "malaļetkai"), ka man bija pašai sava pase...
Un ar laika nobīdi paraugoties uz tām pasēm, kas man bijušas: ārzemju, padomju, LR un LR ar jauno uzvārdu - vissmukākā bilde bija tieši pirmajā pasītē :)) no subjektīvā viedokļa raugoties :))
Protams, dēls tagad mani ir apsteidzis - viņš pie pases tika 6 gadu vecumā, lai drīkstētu šķērsot tuvo ārzemju robežas :))
Jā, un kad notika PSRS pasu anulēšana un maiņa pret LR pasēm, veco pasi saņēmu ar caurumu galvā - tb, tajā bildē, kas bija pasē, man bija caurums galvā labājā puslodē... laikam tad no tā laika man sākās ŽS (skat.bio) |