urn:lj:klab.lv:atom1:kabinetsSC kabinetsAr gaišu skatu uz LV politikuAr gaišu skatu uz LV politikunorrka@gmail.comAr gaišu skatu uz LV politiku2010-02-06T06:26:07Z2010-02-06T06:26:07ZVienaldzībaurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:439692010-02-06T06:27:002010-02-06T06:27:002010-02-06T06:26:07Z2010-02-06T06:26:07ZLatvijā ir apolitiski iedzīvotāji, jo Latvijas politiķi ir garlaicīgi un neinteresanti. Iedzīvotāju apolitiskuma dēļ Latvija ir nonākusi tur, kur tā ir, jo valsts vadītājus vai vienkārši politiķus, kuriem nav nekādas autoritātes parasto iedzīvotāju vidū, neviens vērā neņems, lai arī cik saprātīgas lietas tie izdomātu stāstīt.<br /><br />Tam, ka politiķi tautas acīs ir neko īpaši nesaprotoši (ja neskaita, protams, personisko iedzīvošanos), ir arī tālāk ejošs efekts – cilvēki neinteresējas par valstī notiekošo, neieklausās ārpus partijām esošajos ekspertos, tādejādi tiem ir ļoti lielas problēmas noformulēt savu viedokli.<br /><br />Politiskās partijas (starp citu, Latvijas kā parlamentāras republikas galvenais politiskais elements) pašos pamatos dalās veselos trīs blokos – labējās, kreisās vai centriskās. Tas ir ļoti brutāls sadalījums, par kuru normāli katram cilvēkam vajadzētu būt viedoklim – kas viņam ir vairāk pieņemams. Es neesmu redzējis nekādus pētījumus par šo tēmu, taču es pieņemu, ka cilvēkiem Latvijā lielākoties nav ne jausmas par patiesajām atšķirībām starp labēju un kreisu politiku.<br /><br />Ar šādu politiski neaktīvu sabiedrību ir elementāri manipulēt un tieši šāda sabiedrība ir tā, kādu politiķi vēlas redzēt un tieši šādu sabiedrību viņi šobrīd arī redz. Bija ļoti interesanti redzēt, kā motociklisti pēkšņi atjēdzās, ka ir pienācis laiks iet protestēt. Viens mans paziņa, kas uz vēlēšanām nekad nav labprātīgi gājis, kam principā viss ir vienalga, kamēr viņam tieši neņem nost, aizmetās uz motociklistu piketu pie Saeimas, jo acīmredzot viņa pacietības mērs bija pilns un valsts tieši tajā brīdī pārkāpa sarkano līniju attiecībā pret viņu.<br /><br />Šādu situāciju ir izveidojuši paši politiķi, kas Latvijā 98% gadījumu vispār neprot uzstāties cilvēku priekšā, atbildēt jēgpilni uz jautājumiem, kas tiem tiek uzdoti. Viss viņiem ir viena liela formalitāte un sakarīga viedokļa izteikšana ir nepārvarama problēma (Solvita Āboltiņa nesen atgriezās no kaut kādas Eiropas partiju sanāksmes un kā galveno secinājumu pateica, ka „šobrīd nepieciešama atbildīga un uz vērtībām vērsta politika”). Politiskā darbība lielākoties atgādina cīņu vārdā nenosauktas nomenklatūras iekšienē, kas reizi četros gados iznāk uz ielas, lai pēc tam ielīstu savā midzenī un vārītos savā sulā tālāk.<br /><br />Kad es nesen aizsūtīju uz Saeimu vēstuli, jautājot par deputāta Nikolaja Kabanova azartspēļu spēlēšanu sēdes laikā un kas viņam par to būs, man tika atbildēts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Vitālija Orlova vārdā ar tipisku valsts iestādes atbildi, kur tostarp tika pateikts: „Komisija informē, ka saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 6.pantu deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka vēlētājiem ir tiesības izdarīt secinājumus par deputātu darbu un savu<br />novērtējumu paust nākamajās Saeimas vēlēšanās.” Deputāts ir atbildīgs pats, bet Jūs varat paust attieksmi reizi četros gados.<br /><br />Šogad saskaņā ar Vitālija Orlova demokrātijas izpratni ir tā retā iespēja man iet un paust attieksmi pret Nikolaju Kabanovu. Tās būs jau kārtējās vēlēšanas, kas notiks pēc nesaprotamiem izvēles kritērijiem, nesaprotamu vēlētāju aktivitāti un tikpat nesaprotamu partiju aģitāciju „viņi zog, mēs nē” līmenī. Joks ir tāds, ka arī pēc šīm vēlēšanām valstī nekas nemainīsies un nav pat nekādas starpības, kas tiks ievēlēts. Nekas nemainīsies, ja cilvēki, kas ievēl parlamentu, neizmainīsies un nesāks piepeši veidot savu viedokli, vai vismaz kāda viedoklī ieklausīties.<br /><br />Jebkurai partijai ir ērta tāda sabiedrība, kāda tagad ir. Linda Mūrniece, piemēram, nāk no Jaunā laika, kas it kā ir tāds kā pretmets „oligarhu kontrolētajām partijām, kurām nekas nav svēts”, taču par ko īsti bija runa viņas bērnu vešanas ar dienesta auto jautājumā, viņa īsti nemaz nesaprata. Viņai taču ir mašīna un tā mašīna viņu ved uz darbu (tas jau pats par sevi ir absurds), tad kāpēc viņa nevar arī savus bērnus aizvest uz skolu. Tāda nu ir tā izpratne par valsts naudas tēriņiem privātos jautājumos.<br /><br />Loģiski varētu tagad rasties jautājums. Ko darīt? Kopumā neko te nevar izdarīt, vien skatīties vēsturē un saprast, ka agri vai vēlu izmaiņas notiks, ka vienmēr pienāk brīdis, kad cilvēki sāk domāt līdzi notiekošajam un izdarīt secinājumus.<br /><br />Šobrīd, protams, var ļoti cerēt, ka Latvijā tomēr parādīsies kaut kādi spilgti cilvēki, kas varētu iet un ar putām uz lūpām iestāties par kaut kādu politikas kursu un, pats galvenais, pavilkt līdzi sev bariņu cilvēku, kas apvienotos partijās ar vismaz 10-20 tūkstošiem biedru. Vēl vairāk vajadzētu cerēt, ka šādi cilvēki parādītos vairāki uzreiz ar atšķirīgiem politiskajiem, ekonomiskajiem un vēl visādiem uzskatiem.<br /><br />Iespējams, ir nepieciešams mainīt valsts himnu un pārējos simbolus, veikt pamatīgu „rebrendinga” kampaņu uzspridzinot Saeimu, Ministru kabinetu un Rīgas pili, to vietā uzceļot kaut ko jaunu, kas neatgādinātu vecās celtnes.<br /><br />Vēl varētu katram TV kanālam, kas raida pa visu Latviju vajag uzlikt par pienākumu vismaz pāris stundas rītā un vakarā rādīt ziņas un politiskas diskusijas. Politiķiem uzlikt par pienākumu tajās uzstāties, bet skatītājiem neatstāt izvēles iespējas.<br /><br />Nopietni runājot situācija ir diezgan bezcerīga. Vispārējā debilizācija jau ir notikusi un atliek tikai gaidīt politiskos vai sociālos armagedonus, kas liks vienreiz par kaut ko sākt cilvēkiem domāt. Vai arī steidzami pielāgot politisko sistēmu ne tik saprātīgai sabiedrībai un pāriet uz prezidentālu republiku, lai vismaz būtu tikai viens cilvēks, ko visās nelaimēs vainot.urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:436812008-05-26T11:36:002008-05-26T11:36:002008-05-26T08:37:06Z2008-05-26T08:37:06ZLatvijas valsts pārvaldes radošie video brīnumi tagad vienkopus <a href="http://www.youtube.com/user/latviavideo">http://www.youtube.com/user/latviav<wbr />ideo</a>.urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:433662008-04-25T14:20:002008-04-25T14:20:002008-04-25T11:21:32Z2008-04-25T11:21:32ZValdība izlūdzas Saeimas uzticību un sagaida visas sabiedrības pabalstu, lai Latvijā valdītu iecietība, kārtība un vienība.<br />(No valdības deklarācijas 1928.gadā)Kalvīša vaļsirdībaurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:430562008-03-18T12:09:002008-03-18T12:09:002008-03-18T10:10:07Z2008-03-18T10:10:07Z<small>NRA, 18.03.2008.</small><br /><br />Kalvītis atlaidis jostu un parunājies ar studentiem brīvi un nepiespiesti.<br /><br />"Ainārs Šlesers ir enerģiju izstarojoša, staigājoša atombumba, tā ka uz viņa uzsprāgs vēl ne tik vien viena valdība". <br /><br />"Protams, manas cerības nebija, ka JL aizskries no valdības, kurā paliekot būtu stabili uzvarējuši vēlēšanās. Tad, kad viņi paši izgāja ārā, nevis man viņus nācās izmest no valdības, es laikam biju laimīgākais cilvēks. Šādu mirkļu dēļ ir vērts būt politikā. Politika nav pacelt algas, politika nav atrast slimnīcām investīcijas – tā ir obligātā nepieciešamība, bet politika ir spēlēties ar saviem konkurentiem."<br /><br />"Tas bija vienīgais elegantais veids, kā atbrīvoties no valdības, kura nav vēlama. Ciniski, jā, bet tāda ir politika. Mums nebija īsti vēlmes iet uz pašvaldību vēlēšanām, kur TP bija jāuzvar, ar tik klibu, tik nepopulāru valdību, kāda bija Emša valdība."<br /><br />"Es šausmīgi negribēju pats iet par Valsts prezidentu, tāpēc man nācās meklēt citu. Man bija balsis, es varēju kļūt, bet tas nav bizness tādā ziņā, ka prezidents jau nerisina nekādus saimnieciskus jautājumus, neko nebūvē, neko neceļ, faktiski nekādas lemšanas viņam nav. Valsts prezidents, ņemot vērā, ka viņš veic reprezentācijas funkcijas, ir piemērots 60, 55 gados. Tad forši var braukāt apkārt un sagaidīt pensiju."<br /><br /><small><a href="http://www.nra.lv/index.php?rid=78024">NRA</a> <a name="cutid1"></a><br />Kalvītis vaļsirdīgs ar politikas studentiem, Agnese Margeviča, 2008.03.18<br /><br />Izteikums "Ainārs Šlesers ir enerģiju izstarojoša, staigājoša atombumba, tā ka uz viņa uzsprāgs vēl ne tik vien viena valdība", šķiet, ir spilgtākais no ekspremjera un Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša daudzajiem domugraudiem, kurus viņš pirmdien bārstīja topošo politologu priekšā Latvijas Universitātē. Atraisīts, atvērts daudziem, arī kritiskiem, jautājumiem un atklātāks, nekā šāda ranga politiķi publiski mēdz atļauties, A. Kalvītis 2. un 3. kursa studentiem pavēra priekškaru arī uz dažu politisko notikumu patiesajām aizkulisēm.<br /><br />Piemēram, kā, baidoties no Jaunā laika (JL) uzvaras nākamajās vēlēšanās, TP izspēlējusi "šaha partiju", lai JL kritiku no TP pavērstu pret LPP, sev negaidīti panākot JL aiziešanu, ko sabiedrība uztvērusi negatīvi – kā izvairīšanos no problēmu risināšanas – un 9. Saeimas vēlēšanās JL sodot. "Protams, manas cerības nebija, ka JL aizskries no valdības, kurā paliekot būtu stabili uzvarējuši vēlēšanās. Tad, kad viņi paši izgāja ārā, nevis man viņus nācās izmest no valdības, es laikam biju laimīgākais cilvēks. Šādu mirkļu dēļ ir vērts būt politikā. Politika nav pacelt algas, politika nav atrast slimnīcām investīcijas – tā ir obligātā nepieciešamība, bet politika ir spēlēties ar saviem konkurentiem."<br /><br />Tāpat A. Kalvītis atzina, ka Induļa Emša (ZZS) valdības gāšana, TP nenobalsojot par pašu finanšu ministra izstrādāto budžetu, bijusi pragmatiski izskaitļota. "Tas bija vienīgais elegantais veids, kā atbrīvoties no valdības, kura nav vēlama. Ciniski, jā, bet tāda ir politika. Mums nebija īsti vēlmes iet uz pašvaldību vēlēšanām, kur TP bija jāuzvar, ar tik klibu, tik nepopulāru valdību, kāda bija Emša valdība."<br /><br />Savukārt uz jautājumu, kāpēc par Valsts prezidentu tika izvēlēts virzīt tieši ķirurgu Valdi Zatleru, ekspremjers atbildēja: "Es šausmīgi negribēju pats iet par Valsts prezidentu, tāpēc man nācās meklēt citu. Man bija balsis, es varēju kļūt, bet tas nav bizness tādā ziņā, ka prezidents jau nerisina nekādus saimnieciskus jautājumus, neko nebūvē, neko neceļ, faktiski nekādas lemšanas viņam nav. Valsts prezidents, ņemot vērā, ka viņš veic reprezentācijas funkcijas, ir piemērots 60, 55 gados. Tad forši var braukāt apkārt un sagaidīt pensiju."<br /><br />Arī par valdības vadītāju trešo reizi A. Kalvītis nevēloties kļūt, jo, "lai varētu uzņemties tādu atbildību, tev jābūt pilnam ar idejām, pilnam ar enerģiju, pilnam ar apņēmību kaut kādas lietas darīt savādāk, nekā to dara tagadējie politiķi, bet teikt, ka man nepatīk tas, ko Godmanis dara, es nevaru, un tad kāda man ir jēga iet par premjeru, ja es neko citu nevaru piedāvāt, ko Godmanis piedāvā?". "Patiesībā es uzskatu, ka Godmaņa vienīgā problēma ir, ka viņš pazaudē politisko fokusu, viņš par dziļu ņem visas lietas – viņš kaut ko sāk, iet, iet, iet, tad sāk iet citur un līdz ar to daudzas lietas neizdara līdz galam."<br /><br />Ne Andris Šķēle, ne Aivars Lembergs, ne A. Šlesers, bet tikai un vienīgi pats A. Kalvītis esot bijis visu lēmumu pieņēmējs, studentiem atbildēja ekspremjers. "Es vienmēr esmu gribējis strādāt tikai ar stipriem cilvēkiem, un, ja man kaut ko spēj ieteikt Šķēle (un viņš noteikti daudz ko spēj), tad es labprāt ar viņu runāju. Bet lēmumus pieņem tikai viens vadītājs, citādāk tā mašīna nebrauks.</small>Stājas rindāurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:428342008-03-07T10:40:002008-03-07T10:40:002008-03-07T08:38:31Z2008-03-07T08:38:31Z<a href="http://www.patiesi.lv/2008/03/07/isuma-255/">Patiesi.lv</a>: Pēc tam, kad par Latvijas Ministru prezidentu pēc vairāk nekā 14 gadu pārtraukuma atkārtoti kļuvis Ivars Godmanis, savai otrajai maiņai pilnībā gatavs ir arī Valdis Birkavs. Pēc neoficiālām ziņām, atgriezties valdības vadībā pēc Birkava ir nobriedis arī Māris Gailis. Vairums aptaujāto politiķu gan bija atturīgi, vērtējot Andra Šķēles iespējas izmantot savu vietu, kas varas rindā ieņemta pirms 12 gadiem. ▼urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:426682008-02-01T13:59:002008-02-01T13:59:002008-02-01T11:57:45Z2008-02-01T11:57:45Zpatiesi, 01 February 2008 @ 10:41 am<br /><a href="http://www.patiesi.lv/2008/02/01/isuma-223/">Īsumā</a><br /><br /><br />Partijas «Jaunais laiks» dibinātājs Einars Repše paudis neviltotu neizpratni, kapēc vakar no partijas aizgājušie deputāti un pašvaldību vadītāji nav viņu pasaukuši sev līdz. ▼makšķernieki pret zvejniekiemurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:424902008-01-18T22:53:002008-01-18T22:53:002008-01-18T20:56:17Z2008-01-18T20:56:17ZRīga, 18.janv., LETA. Biedrība «Latvijas Makšķernieku asociācija» nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) ar aicinājumu noraidīt Latvijas zvejniecības profesionālo organizāciju izteikto pieprasījumu par vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) demisiju.<br /><br />LETA jau ziņoja, ka Latvijas zvejnieku profesionālās organizācijas pieprasījušas vides ministra demisiju saistībā ar Vides ministrijas iesniegtajiem un Saeimā pieņemtajiem grozījumiem «Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa» 80. pantā, kas stājas spēkā šī gada 23. janvārī un paredz bargākus sodus par zvejas noteikumu pārkāpšanu.<br /><br />Latvijas zvejnieku profesionālās organizācijas uzskata, ka pieņemtie grozījumi vistiešākajā veidā apdraudot profesionālos zvejniekus un viņu uzņēmējdarbību.<br /><br />«Uzskatām, ka minētais pieprasījums par vides ministra demisiju ir nepamatots un savā ziņā arī komisks, jo minētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā par sodu apmēru palielināšanu saistībā ar zveju attiecas uz pārkāpējiem, nevis uz godīgiem zvejniekiem, kuri ievēro zvejniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Tātad šie sodi ir vērsti pret nelikumīgu zivju ieguvi, kas Latvijā gadu gadiem tiek īstenota ļoti ievērojamos apjomos,» teikts «Latvijas Makšķernieku asociācijas» vēstulē Ministru prezidentam.<br /><br /><br />--<br />Tā teikt, gadsimtiem ilgā cīņa starp makšķerniekiem un zvejniekiem beidzot nākusi gaismā.Segliņš vārdus iz pirkstiem izrāva.urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:422222007-12-13T10:40:002007-12-13T10:40:002007-12-13T08:42:59Z2007-12-13T08:42:59ZAtnācu no rīta uz darbu un gribēju ierakstīt, ka cien. prezidenta kungs za****al ar savu neizlēmību. Tak bija slinkums rakstīt. Tagadiņ skatos vdienā, ka ne man vienam tāda sajūta.Par sviestuurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:417322007-12-12T16:10:002007-12-12T16:10:002007-12-12T14:09:06Z2007-12-12T14:09:06ZZalāns: "Latvijas politiķi ir sagājuši sviestā."<br /><br />Segliņš: "Nepolitisks premjers ir "sviests pilnīgs"."Zalānkungs Dienaiurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:416802007-12-12T13:21:002007-12-12T13:21:002007-12-12T11:33:20Z2007-12-12T11:33:20Z<small>Diena, 13.12.2007.</small><br /><br />"Šobrīd tas televizors konkrēti manā istabā… no viņa nāk tas, ko es savā istabā negribu laist."<br /><br />"Par oligarhiem. Acīmredzot kaut kā ir pieņemts tas pasaulē kopumā, ka viņi ir. Protams, ietekmēt var likumīgi, ietekmēt var nelikumīgi, nu, tās ir detaļas…"<br /><br />"Visi iedomājas — ja no Tautas partijas, tad būs «Kalvītis divi», tikai cits portrets pie sienas karāsies. Es esmu pret šādu nostādni. Jo, ja kādam liekas, ka te ir kaut kāds teātris, kur abonementi ir nopirkti jau gadiem uz priekšu, es atsakos tādā gadījumā no jebkāda veida diskusijas."<br /><br />"-Jūs iesiet trešdien pie Dombura uz diskusiju? -Nē. -Pārējie Ministru prezidenta amata kandidāti ies. -Neiešu. Tāpēc ka… varbūt ka tas, kādā veidā tas, kas tiek pārmests politiķiem, ir šobrīd tas, ar ko operē, nodarbojas Dombura kungs. Es esmu gatavs iet uz diskusiju kaut kādā brīdī — tad, kad tā būs diskusija. Ja tā ir diskusija ar šova elementiem, kur piedalās ētera personības, notiek balsošana, tiek diriģēts, kas jādara, kas nav jādara, ja raidījuma vadītājs aizmuguriski nepārprotami ar mīmiku un žestiem pauž, ka viņš… nu, sauksim to — nepiekrīt attiecīgajam diskutantam, es atsakos."<br /><br /><small><a href="http://www.vdiena.lv/lat/politics/focus/_dodot_kaut_ko_labu_pozitiivu">Diena</a> <a name="cutid1"></a><br />FOKUSS. Kandidāts. Dodot kaut ko labu, pozitīvu <br />Trešdiena, 12. decembris (2007) 01:55<br /><br />Tautas partijas premjera amata kandidāts Edgars Zalāns intervijā laikraksta Diena galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei, komentētāju nodaļas vadītājam Paulam Raudsepam un reportierei Zanei Zālītei-Kļaviņai<br /><br />Jūs esat teicis: es stāvu ļoti tālu no lielās politikas un notikumiem valstī, es nelasu avīzes, lai neizlasītu informāciju, kas rada negatīvas emocijas, neskatos Kas notiek Latvijā un neļauju tajā piedalīties tiem, ko uzskatu par cilvēkiem. Kāpēc lai Valsts prezidents aicinātu šādu cilvēku veidot valdību?<br /><br />Es domāju, ka kādreiz ir jāpasaka kāds asāks vārds, lai saprastu, ko tu patiesībā gribi pateikt.<br /><br />Kas tad bija patiesība?<br /><br />Patiesībā… Es esmu to teicis un arī turpināšu teikt, es domāju par to, kāda ir mūsu sabiedrība šobrīd un kādas tai ir iespējas tomēr iziet no ļoti liela uzticības deficīta. Es runāju gan par Saeimu, gan par valdību, gan arī patiesībā par uzticību vienam pret otru. Mēs esam visi kaut kādā mērā roku pielikuši, mēs visi esam atbildīgi. Protams, tos, ko mēs redzam uz lielās politikas skatuves, mums liekas, ka viņiem ir lielāka atbildība, un viņiem ir vairāk atbildības. Patiesībā tikpat atbildīgi ir — es tā vienkāršoti teikšu — mediji, protams, es domāju visu to telpu informatīvo, kurā mēs dzīvojam, un īstenībā katrs pats ir atbildīgs par to, ko viņš dara. Un tas, uz ko es cenšos vērst uzmanību, ir tas, ka ir kaut kāda tāda ļoti liela negatīvas rutīnas sajūta kopumā visā tajā, ko es redzu un dzirdu. Tas ir vispār kopumā informācijas telpā, es nevēršos ne pret ko konkrētu. Man liekas, to var mainīt, kaut kādā veidā dodot kaut ko labu, kaut ko pozitīvu.<br /><br />No politiķiem ir ļoti atkarīgs, lai viņi būtu spējīgi domāt… labi, neviens nemainās, mēs zinām to — bet domāšanas veidu vajag vairāk mainīt pozitīvā virzienā, vairāk strādāt par, nevis pret. To politiķi var. Tas kaut kādā veidā var atspoguļoties arī tajos cilvēkos, kas raksta par politiķiem, nu, tur intervē viņus visādi, un galu galā tajā, ko viņi saka. Tas, kas ar maniem vārdiem bija domāts, nu, protams, nu.. jūs taču saprotat, es pa diagonāli pārskatu visas avīzes. Nu, ne visas, bet tās, kas kaut kādā brīdī ir manā rīcībā, bet tas nenozīmē, ka es tās visas izlasu no sākuma līdz beigām. Protams. Mēs visi sākumā lasām virsrakstus, pēc tam pārējo.<br /><br />Mēs negribējām, lai jūs atskaitāties par to, ko jūs lasāt vai nelasāt, bet šis iezīmē cilvēka portretu, kurš mēģina analizēt problēmas …<br /><br />Es ļoti gribu analizēt.<br /><br />…par kurām neko negrib dzirdēt, kurš…<br /><br />Nepiekrītu.<br /><br />…kurš iebilst pret diskusijām…<br /><br />Neiebilstu!<br /><br />Jūs esat teicis, ka neiesiet un aicināsiet cilvēkus neiet uz populārāko televīzijas diskusiju…<br /><br />Es vakar biju uz diskusiju radio, un man nebija nekādu problēmu!<br /><br />…uz lielāko televīzijas diskusiju Kas notiek Latvijā?<br /><br />Es domāju, ka raidījums Kas notiek Latvijā? ļoti precīzi atspoguļo to, kas sabiedrībai vajadzīgs. Nekur nav rakstīts, ka es nekad neesmu skatījies Kas notiek Latvijā?<br /><br />Jūs teicāt, ka neskatāties.<br /><br />Neskatos! Es neskatījos. Nu kā — ir pagātne, tagadne un nākotne.<br /><br />Tātad ar to, ka jūs tagad neskatāties, bija jāsaprot, ka jūs neskatāties šajā brīdī, kad mēs jūs intervējam?<br /><br />Nu nevajag jau pārfrāzēt. Bija laiks, kad es skatījos Kas notiek Latvijā?. Man likās, ka šī patiesības noskaidrošana… ka strīdos dzimst patiesība. Kaut kā likās, ka tā tiešām ir diskusija. Šobrīd manī jau diezgan ilgu laiku ir sajūta, ka tas, kas tiek pārmests politiķiem — augstprātība, lepnība, neieklausīšanās viedokļos — ir tas, kādā veidā šis raidījums tiek vadīts. Es tomēr gribu redzēt rezultātu. Jebkurš var teikt, ak viņš godīgs, negodīgs, balts, melns un tā tālāk, vērtē visus pēc darbiem. Ko mēs esam spējīgi iedot tai videi, tai sabiedrībai. Šobrīd tas televizors konkrēti manā istabā… no viņa nāk tas, ko es savā istabā negribu laist. Es neredzu pozitīvu rezultātu, jo sabiedrībai šobrīd ir vajadzīga vienošanās. Un vienošanās nevar būt tikai starp politiķiem. Sabiedrībai ir vajadzīga kopēja vienošanās. Mēs palielinām krīzi, runājot par viņu, mēs palielinām inflāciju daļēji, arī runājot par viņu, utt. Es ticu, ka vairāk pozitīvā un vairāk vienošanās… Man patika, ko Roberts Ķīlis ierakstīja Impulsā [Dienas biznesa pielikums-red.], viņš jau runāja par to uzticību, kas ir analizēta, tur ir redzams skaidri un gaiši pēc aptaujām, ka te jau nav runa par uzticību, ka tauta neuzticas Saeimai un valdībai, tauta neuzticas viens otram! Es esmu pret šādu pozīciju, es uzskatu, ka politiķiem, arī tiem, kas viņus interpretē, ir jādara viss, lai mēs vairāk uzticētos viens otram.<br /><br />Viens veids, kā demokrātijās cilvēki tiek pie risinājumiem — tos meklē diskusijās. Veids, kā nenobriedušās demokrātijās nokļūst pie risinājuma — tos atrod dažādās vietās, piemēram, zoodārzos, vai atrodot kandidātus augstiem amatiem cilvēkus, kuriem nav iepriekšējas pieredzes politikā. Ko jūs liekat šī demokrātijas pamatprincipa vietā, ka cilvēki tikai diskutējot un strīdoties atrod labākos risinājumus?<br /><br />Es pārnesīšu šo diskusiju uz to, ar ko tagad esmu aizņemts pēdējās dienas. Manuprāt, diskusijas valdībā vai tajā līmenī, ko mēs saprotam ar valdību, ir reāli pietrūkušas. Ir jau, protams, svarīgi pēc tam šos viedokļus tur, televizorā, kā to var redzēt, bet tāpēc es esmu ierosinājis.. Jūs domājat, ka tas ir manis kā kaut kāda tur nesaprotoša lauķa uzstādījums — likvidēt koalīcijas padomi? Nē, es uzskatu, ka koalīcijas padome ir bijis ļoti vienkāršots filtrs viedokļu saskaņošanai. Es uzskatu, ka vajadzīga cita diskusija valdībā, un šī diskusija … Es vēl drusku atkāpšos malā. Angļu valodā ir divi vārdi — politics un policy. Abi nozīmē kaut ko citu. Latviski diemžēl ir viens vārds — politika. Tad, kad mēs runājām par ekonomiskām kategorijām, tad ir politika, un tad ir politika. Tas, kas pietrūkst Latvijai, ir šis policy. Tā politiskā domāšana. Var jau visu reducēt uz likumu izmaiņām, uz vēl kaut ko… A kas diskutēs, kad sāksies diskusija par to, kā tad pagriezt tos latviešus, kas tagad pagriezuši Latvijai muguru, ar seju pret Latviju? Tos, kas dzīvo Īrijā, Anglijā? Protams, viens ir makroekonomiskās lietas, kuru dēļ varbūt neatgriezīsies vēl ilgi, bet otrs ir psihoemocionālais faktots. Neatkarīgi no tā, kādā līmenī es būtu, es strādāšu ar pilnu atdevi, lai tie cilvēki, kas te dzīvo, mīlētu savu valsti.<br /><br />Jūs atkārtoti runājat par to, ka cilvēki nesaprot, ka viņiem ir jābūt laimīgiem. Vai tas nesasaucas ar to, ko esat mācījies Līderisma akadēmijā? Ir aprakstīts, ka tur programma notiek pēc shēmas, ka cilvēku vispirms pazemo, bet pēc tam pasaka — jūs būsiet laimīgi, un tad viņi staigā apkārt ar smaidu sejā, vienalga, kas arī nenotiek. Tas ir modelis, ko jūs piedāvājat?<br /><br />Līderisma akadēmija man nav ne jāreklamē, ne jā-nereklamē. Ir programma, kura man personīgi bija interesanta tajā dzīves posmā, kas man bija pavasarī. Viss. Neko es nepiedāvāju. Es teicu, ka ir attieksme politiķiem, un tā var būt pozitīva un var būt negatīva. Mēs zinām, ka amerikāņi smaidot stāsta arī par savām lielām bēdām. Mēs par to brīnījāmies padomju laikos — kāpēc viņi smaida visu laiku? Tas, ko es piedāvāju, ir vispirms sākt ar mums pašiem. Tas esmu es, tie esat jūs, tie ir cilvēki, ar kuriem, iespējams, būs jāveido koalīcija. Es gribu, lai mēs esam spējīgi radīt nevis laimīgu, bet pozitīvu piedāvājumu, redzot lietas ilgtermiņā. Viens saka vienkārši — laimīgs, cits saka — labklājība, cits — dzīves kvalitāte. Mēs to bieži vien noreducējam uz to, kas mums ir kabatā. Es nepiekrītu, jo ir vēl otrs stāsts — vai man ir laimīga ģimene, vai man ir māja, kur dzīvot, vai es rīt varēšu iet uz darbu, un Latvijas katrs politiķis ir atbildīgs, kā mēs dzīvosim ne tikai šodien.<br /><br />Atbildot uz jautājumu, kāpēc sabiedrība ir sašķelta, jūs atbildību noveļat uz pašu sabiedrību, ka tā nav pietiekami pozitīvi noskaņota. Jāatgādina, ka šī sašķeltība pēdējā gada laikā radusies gan drošības likumu, gan Valsts prezidenta slēptās izraudzīšanās dēļ, kā arī tāpēc, ka notika mēģinājumi atcelt Alekseju Loskutovu no KNAB vadītāja amata — tie bija konkrēti darbi, uz kuriem reaģēja.<br /><br />Šie darbi katalizē procesu, kas jau visu laiku bija sabiedrībā. Es neatbalstu šādu politiku.<br /><br />Kā jūs būtu darījis?<br /><br />Es sabiedrībā redzu trīs galvenās grupas — šīs valsts iedzīvotājs kā tāds, politiķis un mediji. Trīs grupas. Tad, kad gāja šie drošības likumi, es necentos tam sekot, jāsaka godīgi. Es arī nesapratu! Valstī ir 13 izziņas iestādes, kuras noklausās, nenoklausās, katra rīkojas pēc viņiem vien saprotamiem principiem. Pieļauju, ka jābūt kaut kādai citai situācijai. Kāpēc tas notika tādā veidā… Kā es būtu darījis, ja es būtu Kalvītis? Es droši vien vispirms būtu panācis vienošanos ar prezidentu. Īstenībā pietrūkst tādu trīs atslēgas cilvēku vienošanās. Ir lietas, kur ir trijatā jāvienojas prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un premjeram. Publiski jāvienojas. Es varbūt esmu ideālists, jo es daudzas lietas nesaprotu… bet no malas es neredzu problēmu vienoties.<br /><br />Viens ir jautājums par drošības dienestu pakļautību, bet otrs — par deputātu tiesībām viņu pilnvarotām personām iepazīties ar slepeno informāciju, realizējot oligarhu intereses. Tas bija pamats prezidentes iebildēm. Un ko jūs domājat par oligarhiem kopumā, par viņu interesēm Latvijas politikā?<br /><br />Es domāju, ka pie diskusijas par drošības likumiem mēs vēl atgriezīsimies. Normālā, atklātā ceļā diskutēsim. Mani priekšlikumi? Man nav šobrīd priekšlikumu. Es domāju, ka tur ir vērts pakonsultēties, tas ir lauks, kurā es nejūtos tik spēcīgs, man tur nav ko noliegt. Tā nav mana tēma. Ne visas tēmas ir jāsaprot.<br /><br />Par oligarhiem. Acīmredzot kaut kā ir pieņemts tas pasaulē kopumā, ka viņi ir. Protams, ietekmēt var likumīgi, ietekmēt var nelikumīgi, nu, tās ir detaļas…<br /><br />Tās ir detaļas — ietekmē likumīgi vai nelikumīgi?<br /><br />Mēs nenoliedzam, ka — likumīgi vai nelikumīgi — pasaulē notiek procesi, kuros tiek ietekmēta politika atkarībā no attiecīgās valsts tiesiskajiem un demokrātijas uzstādījumiem. Latvijā, es domāju, šobrīd ir pārāk vienkāršota izpratne. Ja jūs man turpināsiet jautāt par Šķēli, droši vien, es domāju, ak viņš nav vienīgais oligarhs. Es pieļauju, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kurus ne jūs, ne es pat pēc uzvārdiem nepazīstam, bet kuriem ir ļoti daudz naudas, konkrētas intereses…<br /><br />Kas, jūsuprāt, ir oligarhs?<br /><br />Par oligarhiem mēs sākam runāt tikai tajā brīdī, kad viņi kaut kādā veidā sāk ietekmēt lēmumus, kas ir nevis tieši saistīti ar viņu biznesu, bet no likuma viedokļa. Es nepiekrītu, ka ir tikai divi vai trīs cilvēki, kas cenšas ietekmēt politiku. Ir pietiekami daudz šādu cilvēku.<br /><br />Latvijā to sarunu līmenī, kas pašlaik notiek starp iespējamajiem koalīcijas partneriem, manuprāt, tas, kas attiecas uz tiesiskumu, diskusija notiek ļoti labi. Jā, varbūt tas ir piespiests no malas, varbūt par to nebūtu runājuši, bet tiek runāts gan par partiju finansēšanu no budžeta, tur gan ir medaļas otra puse, vai sabiedrība tam piekrīt, bet tur ir labs uzstādījums, iespējams, ar rezultātu… par Satversmes grozīšanu.<br /><br />Manuprāt, mēs daudz ko gribam par ātru un uzreiz. Tas, manuprāt, iepriekšējai valdībai, lietas pietiekami neizrunājot atbildīgos līmeņos un sasteigti tās risinot, nu īstenībā noveda pie viņas gala!<br /><br />Vai jūs Kalvīša vietā koalīcijas padomē būtu sēdējis pie viena galda ar smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu?<br /><br />Es nezinu. Droši vien, ka man būtu… Es, pirmkārt, vispār neesmu sēdējis koalīcijas padomē un ceru, ka tās turpmāk nebūs. Bet. Ja man jāvērtē Lembergs… Es biju visu laiku pilsētas mērs, viņš ir man kaimiņpilsētas mērs. Šajā jomā es pilnīgi skaidri varu teikt, ka viņš ir veiksmīgas pilsētas veiksmīgs mērs. Jūsu jautājums… Droši vien, ja jūs intervētu zemnieku laukos…<br /><br />Mēs neintervējam zemnieku, mēs intervējam premjera amata kandidātu.<br /><br />Vai apsūdzība jau ir noziegums, tas, manuprāt, ir tiesu jautājums. Es nevaru ne aizstāvēt Lembergu, ne būt pret, tas ir simtprocentīgi tiesas kompetencē. Latvijas valstī izsakoties augstos politiskos līmeņos, no politiska krēsla par atsevišķiem tiesiskiem jautājumiem, ir nācies nedaudz par to maksāt. Laventa gadījums, u.tml. Līdz brīdim, kamēr cilvēks nav notiesāts…<br /><br />Jūs uzskatāt, ka visi, kas nav cietumā, var būt amatos?<br /><br />Nē, nu kāpēc jūs uzreiz tā.<br /><br />Lembergs, sēžot pie koalīcijas galda, jau bija apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos. Jūs varējāt ar apsūdzību iepazīsties, tas vis bija publiskots. Vai jums nešķiet, ka tas ir viens no aspektiem, kas ir veicinājis neuzticības krīzi?<br /><br />Mēs zinām, ka viņš bija apsūdzēts vēl vienā lietā…<br /><br />Mēs runājam par smagiem noziegumiem — naudas legalizēšanu, par kukuļošanu.<br /><br />Kamēr cilvēks nav notiesāts… Tajā gadījumā viņš tika attaisnots. Nu kā, noziegums ir noziegums, kāda atšķirība, smags vai nesmags. Tad arī tā otra procesa ietvaros vajadzēja nesēdēt ar viņu pie viena galda? Nu kā tad īsti ir?<br /><br />Vai tas nebija viens no sabiedrības neuzticības veicinātājiem faktoriem?<br /><br />Kaut kādā mērā droši vien. Jūsu viedoklis ir tāds, kāds viņš ir. Jūs to paužat sabiedrībai. Sabiedrība, izlasot jūsu avīzi, konstatē — jā, tiešām, tas ir ļoti slikti. Sabiedrība pati par to nemaz neaizdomātos, vai Lembergs tur vispār sēž, vai viņš vispār ir kādos noziegumos apsūdzēts vai nē. Lembergs nav vienkārši apsūdzēts pa ielu ejošs cilvēks. Viņš ir politiķis. Un tas ir tas, kas nedaudz to lietu tomēr pagriež savādāk. Bet es, pirmkārt, neesmu Kalvītis. Es pieņemu, ja būtu tāda situācija, man būtu par ko domāt, bet es tādā situācijā negribu nonākt.<br /><br />Mūsu politiskajā vidē tas var notikt.<br /><br />Ja kāds grib runāt par uzticības atjaunošanu kopumā, un tajā skaitā politiķiem un institūcijām kopumā, kas te ir, es esmu gatavs prasīt partijām deleģēt tos cilvēkus, par kuriem tās nešaubās. Labi, tā bija koalīcijas padome, bet kā veidojas situācija partijā? Viņi piedalās vēlēšanās, deleģē savu cilvēku… Jautājums, vai tas ir tikai Kalvīša morāles jautājums vai tas ir deleģējošās partijas jautājums. Es prasīšu deleģēt tos, par kuriem nešaubās. Lai premjeru nestādītu tādā situācijā, ka man ir jādomā, vai man ir ar viņu jāsēž pie viena galda vai nav. Visi iedomājas — ja no Tautas partijas, tad būs «Kalvītis divi», tikai cits portrets pie sienas karāsies. Es esmu pret šādu nostādni. Jo, ja kādam liekas, ka te ir kaut kāds teātris, kur abonementi ir nopirkti jau gadiem uz priekšu, es atsakos tādā gadījumā no jebkāda veida diskusijas.<br /><br />Kā vērtējat, ka Zaļo un zemnieku savienība nav atteikusies no Lemberga kā no sava premjera amata kandidāta?<br /><br />Negatīvi.<br /><br />Vai uzskatāt, ka mēriem, kuri sēž cietumā vai mājas arestā, ir jāsaglabā amati?<br /><br />Ir deputāta mandāts un ir amats. Ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu, un es ceru, ka diskusija ļoti neiestrēgs, un es arī atbalstu šo priekšlikumu — trīs mēnešus tu neesi, protams, ka amatu nevar saglabāt.<br /><br />Kā jūs kā potenciālais Ministru prezidents risināsiet KNAB neatkarības jautājumu?<br /><br />Jebkurai iestādei un it īpaši KNAB nedrīkst regulēt to, ko viņa dara, bet jebkura iestāde ir jāpārrauga kāda konkrēta likuma ietvaros — vai tas ir valsts pārvaldes likums, vai īpašs likums — esmu par to, ka, kādā veidā ar budžeta līdzekļiem šī iestāde strādā un, lai izprastu arī administratīvās lietas, ka tad KNAB tomēr izpildvara pārrauga. Es nesaku, ka premjeram tas ir jādara, to var mierīgi darīt arī Tieslietu ministrija. Tā ir tehniska pārraudzība. KNAB ir neatkarīgs, jautājums ir par to, kā uzraudzīt biroja kā iestādes darbību. Mums ir daudz neatkarīgu institūciju.<br /><br />Vai jāmaina kārtība kā apstiprina KNAB vadītāju?<br /><br />Ir vērts par tām lietām atklāti un ne vienā dienā vai nedēļā diskutēt. Es gribu šajā diskusijā piedalīties. Bet kāda problēma? Amatā apstiprina Saeima. Par atcelšanu? Pretruna ir valsts pārvaldes un KNAB speciālajā likumā. Tā ir juridiska rakstura pretruna, un jebkurš būtu laimīgs, ja mēs varētu spekulācijas noņemt.<br /><br />Tas, ka jūs nevarat nosaukt konkrētu risinājumu, arī var vairot spekulācijas.<br /><br />Nu jā, bet šim jautājumam esmu gatavs pieķerties jebkurā brīdī, līdzko man būs pilnvaras. Un tā pieķeršanās forma man būs tā, ko es teicu — diskusija. Tai jābūt redzamai, atklātai. Tā tomēr ir vienošanās tipa diskusija, jābūt rezultātam, lai neskaidrību nebūtu.<br /><br />Kam tajā jāpiedalās?<br /><br />Pirmkārt, tai jābūt Saeimā. Saeimā lielākoties visas diskusijas ir pieejamas arī presei. No tā vispār nav ko baidīties. Ir lietas, kas saistītas ar valsts noslēpumu. Bet vajadzētu jautājumu neievirzīt šajā gultnē, jo vairāk ir filosofiska uzstādījuma diskusija — par vārdu «neatkarība», ko tas patiesībā nozīmē.<br /><br />Tā nav tikai filosofija, jo, gan drošības likumus grozot, gan runājot par KNAB vadītāja tālāko likteni, abas reizes netika ņemta vērā būtisks viedoklis — prokuratūras viedoklis. Prokuratūra iebilda gan drošības likumu grozījumu sakarā, gan attiecībā uz Loskutova atstādināšanu.<br /><br />Es esmu par prokuratūras viedokļa ņemšanu vērā, man nav problēmas! Protams, ka es konsultētos!<br /><br />Prokuratūra kā kompetenta iestāde tiesiskas valsts nostiprināšanā jau ilgāku laiku pastāv uz grozījumiem, kas paredzētu iespēju atbrīvot no soda smagos noziegumos iesaistītu personu, ja tā liecinājusi par smagu noziegumu organizētāju. Šis priekšlikums nevirzās uz priekšu un tiek diezgan apzināti bremzēti jau kuro mēnesi jūsu partijas biedra Segliņa vadībā. Kā jūs vērtējat šo priekšlikumu?<br /><br />Es neatbalstu pilnīgu atbrīvošanu no soda, bet soda mazināšanu — jā, protams.<br /><br />Jūs teicāt, ka ņemtu vērā prokuratūras viedokli, bet prokuratūra piedāvā atbrīvot no soda.<br /><br />Jautājums, vai viedoklis vienmēr ir vienpusējs. Jūs domājat, man vajadzētu ar Maizīša kungu padiskutēt par šo jautājumu? Ja kāds ir apzadzis manu māju…tad viņš ir pilnīgi jāatbrīvo?<br /><br />Dažādās noziedznieku lomās ar tādu prieku iejūtas dažādi politiķi — Segliņš, Godmanis un tagad jūs to darāt. Pārsteidz, ka jūs sevi neiedomājaties sabiedrības lomā. Grozījums radās Itālijā — tad, kad tiesa netika galā ar mafiju. Kad to ieviesa, uz tiesas sola nonāca 40 mafijas locekļi — tikai tāpēc, ka bija viens ziņotājs, kuru pilnībā atbrīvoja no atbildības. Ja jūs domātu no sabiedrības viedokļa, tad jūs saprastu, ka sabiedrībai ir izdevīgi, ka visa organizētā grupa sēž uz apsūdzēto sola, bet viens ir atbrīvots.<br /><br />Pirmkārt, jāvērtē nozieguma smagums, vai tā tiešām ir grupa… Nu, ja kāds grib apgalvot, ka šajā valstī darbojas mafija, tas jau iegūst vispār citu nokrāsu… Protams, par to jārunā, bet vienkāršu noziegumu gadījumos ir runa par soda samazināšanu! Esmu par to, ka sods tiek samazināts. Piekrītu, ko jūs par Itāliju teicāt, bet par to vēl jādiskutē, tas sabiedrībā pašlaik tiek pasniegts ļoti vienkāršoti!<br /><br />Minējāt, ka prasīsiet partijām nosaukt tos ministru kandidātus, uz kuriem tās paļaujas. Diezgan skaidrs, ka Latvijas Pirmā partija liks priekšā Šlesera kungu. Taču Valsts prezidents 18.novembra uzrunā teica — ir jātiek galā ar korupcijas sērgu, nedrīkst būt tā, ka mums ir dārgākie tilti, ceļi un pat ceļazīmes. Par ceļiem un ceļazīmēm atbild Šlesera kungs. Vai uzskatāt, ka Šlesera kungs ir derīgs satiksmes ministra amata kandidāts?<br /><br />Par to, ko teica prezidents, droši vien viņš zin, kāpēc viņš tā teica. Tie nav mani vārdi. Mums ir dārgi ceļi, būvniecība utt. To nosaka tas, ka mums nav atvērts tirgus. Es runāju par publisko sektoru. Tāpēc mēs arī pārmaksājam. Ja runājam par Šlesera kungu, tad atgādināšu to, ko jau teicu — esmu pret pozīciju, ka tiek izpirktas biļetes vai abonementi uz nākamo valdību. Aicināšu katru partiju saprast, ka jādeleģē ne tikai ministri, bet, ka viņiem jāatjauno uzticība sabiedrībai. Mēģināšu diskutēt, jo problēma diemžēl ir iepriekšējo valdību izveidē un darbībā — ir veidota no uzstādījuma, ka katrs var diktēt, ka pie jebkura koalīcijas partnera nepatīkama lēmuma var pacelt cepuri un teikt — es eju prom. Jūs interesē tiesiskums, bet mani interesē reģionu attīstība. Mani satrauc, ka reģionu karte cieš tieši no tā, ka zaļie zemnieki pateica — mēs nebalsosim, ja nebūs vismaz astoņas teritorijas! Bija skaidrs uzstādījums, ka man kā ministram jāpanāk, ka tiek atbalstīta ne tikai karte, bet arī turpmākā likumu pakete novadu reformas pabeigšanai. Ja man pie pašreizējās valdības shēmas tiek pateikts pilnīgi skaidri, ka turpmāk nebūs vairs nekādas vienošanās, ja netiks nogrozītas konkrētas teritorijas! Ar to es gribu teikt, ka pašreizējā uzbūve nedod profesionālu, bet politisku uzstādījumu, kā ir jārīkojas. Kāpēc es to pieņemu? Es saprotu, karte nav ideāla, gadu gaitā tas izkristalizēsies, bet šobrīd ir jāpasaka, ka mēs novelkam svītru un ejam tālāk. Bet ir ļoti daudz šādu lietu, kur politiski uzstādījumi traucē pieņemt valstiski svarīgus lēmumus.<br /><br />Bet ko jūs darīsiet, ja zaļie zemnieki jums atkal piedāvās par zemkopības ministru Rozi, bet par izglītības ministri — Rivžu?<br /><br />Būs ļoti liela problēma, jo mēs nevarēsim izvairīties no tā, ka mēs skatīsimies, kā attiecīgais ministrs ir vadījis darbu ministrijā. Domāju, ka Izglītības ministrija ir zelta atslēdziņa ilgtermiņa nākotnei, bet Ekonomikas ministrija — īstermiņa nākotnei. Kurš ir teicis, ka šī ministrija ir tieši zemniekiem? Koalīcijas partneriem nevajag domāt, ka ir sadalīts tā, kā bija. Es katrai partijai varētu teikt tā — piedāvājiet man divus ministrus: izglītības un ekonomikas! Bet kā tad citādi atgriezt sabiedrības uzticību valdībai?<br /><br />Ja pēc pusgada izrādīsies, ka izraudzītie cilvēki nav labi profesionāļi, jūs varēsiet viņus atlaist?<br /><br />Jā, un es pateikšu, kāpēc. Jāatgriežas pie koalīcijas līguma. Tā ir garantija sliktstrādātājiem un mazdarītājiem. Es atvainojos. Daudz svarīgāka ir valdības deklarācija, kas ir patiesais instruments. Pašlaik valdības deklarācija ir pārvērtusies par A3 vai A4 formāta kaut ko, kur ar mokām var saprast, kas tur vispār ir domāts. Jāiet tālāk. Ja pēc sešiem mēnešiem nav izdarīts, es ņemu deklarāciju un saku — vai nu dodiet man citu cilvēku, vai tad beidzam vispār šo stāstu!<br /><br />Kādā intervijā esat teicis, ka darīsiet visu, lai valdībā būtu Jaunais laiks. Kāpēc jums tas ir tik svarīgi?<br /><br />Jaunais laiks ir svarīgs, jo nevajadzētu meklēt iemeslus, kāpēc sašaurināt to loku, no kura var izvēlēties profesionāļus. No otras puses — ir tā, ka Jaunais laiks ir opozīcija, kuras varēja nebūt. Ja ir kāda lieta, kur mēs izstrīdamies, teiksim, piecu partiju lokā, tad neiziet diskusija Saeimā. Diskusija būs vienmēr, bet nu tad diskutējam ar īsto opozīciju — ar Saskaņas centru un visiem pārējiem.<br /><br />Jaunais laiks vairākkārt ir norādījis, ka piecu partiju koalīcijai būs vairāk balsu, nekā lēmuma pieņemšanai nepieciešams, tāpēc jebkurā brīdī varēs ignorēt vienas partijas viedokli — ja nebūs koalīcijas padomes, kur vienosies par to, kā koalīcija lems.<br /><br />Arī šobrīd taču nav garantijas, ka visi lems vienādi, piemēram, tēvzemieši. Koalīcijas līgums ir falšs aizvietotājs. Kāpēc man Kuldīgas domē nebija koalīcijas līguma? Domājat, Meinards Mētelis vai Modris Fokerots mīl Zalānu? Vajag palasīt pirmsvēlēšanu laika avīzes, ko viņi tur par mani ir sarakstījuši! Bet mēs apsēžamies pie viena galda, viņiem ir savs viedoklis, bet tad, kad jāpieņem konkrēts lēmums, tad tikai diskutējot, tikai izejot cauri! Protams, pašvaldība ir salīdzinoši vienkāršs modelis, bet, ja mērķis ir vienoties, tad agri vai vēlu var vienoties.<br /><br />Par jūsu kandidatūru nobalsoja visi Tautas partijas valdes locekļi. Varbūt atklājiet, kas jūs aicināja kļūt par premjera amata kandidātu?<br /><br />Vispār jau Aigars Kalvītis tas bija. Man ar viņu kā ministram pēdējā laikā bija biežāk diskusija.<br /><br />Jūsu vārds tika minēts jau pirms tam.<br /><br />Nu jā, bet es viņu neminēju, droši vien kāds no pī ār cilvēkiem to izspēlēja. Jūs taču saprotat, ka ir jāpaskatās, kā sabiedrība kopumā reaģē uz vienu vai otru. Diskusijā tika izsvērti daudzi par un pret. Es neesmu valdē. Mani uzaicināja kā ministru uz valdes sēdi. Un teica — esi gatavs atbildēt uz daudziem jautājumiem, jo mēs izskatīsim tavu kandidatūru. Es teicu — nu labi, es varu runāt. Valdes sēdē bija pamatjautājums — vai tu esi vispār gatavs? Mana atbilde bija tāda: ja jūs esat gatavi, tad arī es esmu gatavs. Ar to es biju domājis, ka, ja uzticas man, tad arī es paļaujos, ka mani atbalstīs. Ne jau valdē, bet tālāk, uz priekšu. Nu, ir man tāda problēma, ka es bez uzticības neredzu iespēju normāli strādāt.<br /><br />Ar Šķēli jūs neesat runājis par šo jautājumu?<br /><br />Nē.<br /><br />Pieminējāt uzticību. Tā, kā jūs to minējāt, balstās partijā vai koalīcijā, vai Saeimā. Taču vairāk kā 60% sabiedrības atbalsta Saeimas atlaišanu. Neuzticības krīze, kas ir vērojama pašlaik, tomēr arī Latvijai ir neparasta. Mērena neuzticība ir normāla, šī ir neparasti augsta. Gribētu jūs lūgt nosaukt četras lietas, ko jūs darīsiet kā Ministru prezidents, lai neuzticību mazinātu.<br /><br />Pirmkārt, es izietu no pozīcijas, ka mūs vērtēs pēc darbiem, nevis pēc runām. Tur ir jābūt ļoti labai deklarācijai.<br /><br />Attiecībā uz tiesiskumu — mērķi, kopējā sapratne par lietām ir jau sākta apspriest, tur nevar vilkt garumā, diskutēt gadu… Pirmkārt, partiju finansēšana, Satversmes grozījumi. Steidzami jāizveido — sauksim to par konventu — pietiekami atvērts diskusiju mehānisms, kur piedalās bijušie Latvijas prezidenti, pašreizējais prezidents un tie, kuri pārstāv sabiedrības viedokli, varbūt mediju pārstāvji. Jo sabiedrība grib redzēt, ka viņu uzklausa.<br /><br />Vēl svarīgs ir process, kā veidos valdību. Ja lietos veco paņēmienu, ka saliek krēslus un saliek iekšā ministrus, tad netiks panākts galvenais. Ja netiks pieņemts tas, kā es piedāvāju veidot valdību, es eju atpakaļ uz Kuldīgu tūlīt pat! Nākamajā dienā! Nevar atgriezties sabiedrības uzticība pie pašreizējās shēmas! Sāksim atkal iesprūst lietās, kur jau esam iesprūduši.<br /><br />Atgriežoties pie jūsu izvirzīšanas. Vai jums nerodas bažas, ka atkal Tautas partija atbildīgam amatam izvēlas cilvēku, kurš nav plašākai sabiedrībai pazīstams, bez pieredzes. Vai pati jūsu kļūšana par premjeru varētu būt iemesls, kas nevis vairo, bet grauj uzticību?<br /><br />Es esmu pazīstams pietiekami plašai sabiedrībai. Esmu strādājis pilsētā, kur ir trīspadsmit ar pusi tūkstoši iedzīvotāju. Esmu vadījis rajonu, kur dzīvo 38 000 iedzīvotāju, kuri gandrīz visi mani pazīst. Es ļoti daudz komunicēju ar cilvēkiem! Esmu skaidrojis savu pozīciju! Tiešs kontakts ir viena lieta, kuras ļoti pietrūkst politiķiem. Mēs esam pārāk iesēdušies Rīgā!<br /><br />Tiesiskuma kontekstā jūs pieminējāt partiju finansēšanu. Arī pats esat piedalījies pozitīvisma kampaņā. Kāds ir jūsu viedoklis par šīm kampaņām, ņemot vērā, ka tās lielā mērā bija iemesls, kāpēc uzreiz pēc 9.Saeimas vēlēšanām uzticības reitings bija ļoti zems? Kādu risinājumu jūs piedāvātu?<br /><br />Acīmredzot, ir tā, ka visam jābūt sabalansētam. Ir pozitīvisma, ir negatīvisma kampaņas…<br /><br />Kam bija negatīvisma kampaņa pret Tautas partiju?<br /><br />Ja palasītu tā laika avīzes, es domāju, tur tādā ļoti tiešā veidā par tautas partiju… Bet pozitīva informācija ir tik pat svarīga, cik kādam negatīva. Cilvēki dzirdēja gan vienu, gan otru.<br /><br />Bet bija konkrēti ierobežojumi, cik partijas drīkst tērēt pirms vēlēšanām.<br /><br />Ā, par tiem lai spriež tiesa! Tur ir tiesvedība, kā tiesa nolems, tā būs!<br /><br />Vai tas nozīmē, ka pati Tautas partija ir pieņēmusi likumus, tos apgājuši, bet tagad pēc dažiem gadiem saka — lai tiesa lemj! Vai tā ir tiesiska domāšana?<br /><br />Acīmredzot, likums ir jārada tāds, lai to nevarētu apiet. Nav runa par to, vai ir vai nav jāievēro likumi. Nodokļu likumdošanā tāpat ir pietiekami daudz robu, kur pilnīgi likumīgi var nemaksāt nodokļus, tāpēc ir ļoti gudri grāmatveži, kas ar to nodarbojas! Jautājums ir nevis par to, kas bija, bet par to, kas būs!<br /><br />Vai politiķiem nav jārāda zināma priekšzīme sabiedrībai?<br /><br />Pasaulē tas, ko jūs saucat par pozitīvisma kampaņām, ir pa pilno! Jābūt likumam uzrakstītam tā, lai to nevarētu apiet! Apiet un pārkāpt — divas dažādas lietas. Lēmumu par pozitīvisma kampaņu pieņems tiesa, es nevaru iedziļināties lietās, kuras ir tiesas kompetencē. Mums ir jābūt tādam likumam, lai mēs šī jautājuma atkārtošanos noņemtu no dienaskārtības. Politiķiem nav jābūt populistiskiem.<br /><br />Satversmē ir teikts, ka tiek deputāti tiek ievēlēti vienlīdzīgās vēlēšanās, kas nozīmē, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas tikt ievēlētiem. Pozitīvisma kampaņa ir veids, kā vienlīdzība tiek apdraudēta.<br /><br />Man tagad oponēt jūsu viedoklim? Svarīgi, lai tas neizskan tikai te un avīzē, bet lai tas tiek izdiskutēts un lai šis jautājums vairs neatkārtotos!<br /><br />Kā vērtējat filmas Putina sistēma izņemšanu no LTV programmas?<br /><br />Negatīvi.<br /><br />Vai piekrītat viedoklim, ka Latvija jau ir uzsēdusies uz gāzes adatas? Ja jā, ko domājat darīt?<br /><br />Ne tikai valdība, bet valsts ir uzsēdusies. Ir ļoti lietderīgi šobrīd diskutēt par enerģētikas ministra jautājumu šajā kontekstā. Mūsu politikas uzstādījums ir vienkāršs — enerģētiska neatkarība.<br /><br />Vai jābūvē gāzes TEC?<br /><br />Es domāju, ka jābūvē ogļu TEC. Jautājums, kad būs jaunā Ignalīna? Pēc 18, pēc 20 gadiem? Tātad īstermiņā tas mums neko nedod. Satrauc, ko esmu dzirdējis, ka gāze Latvijā būs dārgāka nekā Eiropā. Jādomā, ko likt vietā. Jādomā par oglēm. Ir daudz tehnoloģiju, kas Latvijā netiek liktas vietā.<br /><br />Jūs iesiet trešdien pie Dombura uz diskusiju?<br /><br />Nē.<br /><br />Pārējie Ministru prezidenta amata kandidāti ies.<br /><br />Neiešu. Tāpēc ka… varbūt ka tas, kādā veidā tas, kas tiek pārmests politiķiem, ir šobrīd tas, ar ko operē, nodarbojas Dombura kungs. Es esmu gatavs iet uz diskusiju kaut kādā brīdī — tad, kad tā būs diskusija. Ja tā ir diskusija ar šova elementiem, kur piedalās ētera personības, notiek balsošana, tiek diriģēts, kas jādara, kas nav jādara, ja raidījuma vadītājs aizmuguriski nepārprotami ar mīmiku un žestiem pauž, ka viņš… nu, sauksim to — nepiekrīt attiecīgajam diskutantam, es atsakos. (..)<br /><br />Tā ir liela kļūda…<br /><br />Es pieļauju.<br /><br />…jo cilvēks, kurš atsakās no sarežģītas, smagas un publiskas diskusijas…<br /><br />Man nav bail! Es varu iet. Bailes man nav.<br /><br />…šāds cilvēks jau uzreiz zaudē lielu daļu uzticības, kas varbūt būtu.<br /><br />Varbūt. Bet ziniet, es esmu dzirdējis ļoti daudz īstenībā viedokļus, personīgi kontaktējoties ar cilvēkiem, kas domā līdzīgi man, tikai viņi varbūt nav pietiekami drosmīgi to pateikt. Un vēl ko es gribu teikt. Ļoti daudzas lietas mēs diskutējam tajos pī ār nosacījumos, kas šobrīd Latvijā eksistē. Ja jūs gribat prasīt no manis, — un es domāju, ka tas jums tomēr ir pieņemams, ko es taisos darīt valdības jautājumā, kas, es pieņemu, Latvijas politikā būs diezgan netradicionāli — tad es neapvainošos uz jums, es būšu priecīgs, ja jūs pieņemsiet to, ko es daru attiecībā uz Domburšovu.</small>Zatlers, edz, kaut ko pieprasīs no nākamā premjera.urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:413332007-11-21T15:24:002007-11-21T15:24:002007-11-21T13:28:28Z2007-11-21T13:28:28ZInteresanti, a pašam cien. prezidenta kungam ir zināms, ka viņam nav ne mazāko tiesību nosaukt nākamo premjeru? Un, ja nav tiesību nosaukt premjeru, ko tad viņš var no tā prasīt?katram gadījumamurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:409382007-08-16T16:20:002007-08-16T16:20:002007-08-16T13:22:16Z2007-08-16T13:22:16ZLai gan Lembergs līdz šim nav pildījis Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus, kā to norādījusi Ģenerālprokuratūra, Ventspils dome tomēr nolēma nosūtīt Ventspils Brīvostas pārvaldei izpildei kriminālprocesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli - liegt Lembergam pildīt "Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus". (LETA, 16. aug)Tautas partija sasniedz arvien jaunas virsotnesurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:406912007-08-08T18:31:002007-08-08T18:31:002007-08-08T15:32:13Z2007-08-08T15:32:13ZRīga, 8.aug., LETA. Dienvidu tiltam pašlaik tiek montētas vantis koši oranžā krāsā, aģentūru LETA informēja AS "Dienvidu tilts".Zatleris vai Zatleras?urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:402192007-07-15T19:31:002007-07-15T19:31:002007-07-15T16:33:34Z2007-07-15T16:33:34Z<strong>Lietuvas valodnieki nespēj vienoties par Latvijas jaunā prezidenta vārda rakstību lietuviešu valodā</strong><br />Publicēta: 12:53 14.07.2007.<br /><br />Viļņa, 14.jūl., LETA--AFP. Lietuvas valodnieki nespēj vienoties par Latvijas jaunā prezidenta Valda Zatlera vārda rakstību lietuviešu valodā.<br /><br />Lietuvieši tradicionāli ārzemnieku vārdus raksta atbilstoši savai valodai, piemēram Džordžs Bušs kļūst par Bušas, taču Latvijas jaunievēlēta prezidenta vizīte Viļņā izraisījusi karstas valodas ekspertu debates.<br /><br />Diskusijām pievienojušies arī Lietuvas laikraksti, no kuriem daļa atbalsta variantu Zatleris, bet citi Zatleras.<br /><br />Lietuvas Vītauta Magna universitātes Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus norādīja, ka ģermāņu izcelsmes vārdiem, kā Zatlers, lietuviešu valodā izskaņā parasti atrodas burts "i".<br /><br />Taču Lietuviešu valodas valsts komisija uzstāj, ka burta "i" tradīcijai nav nekāda pamatojuma un ka Latvijas prezidenta vārdu lietuviski vajadzētu rakstīt ar burtu "a".Politikas terminiurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:400302007-07-04T11:01:002007-07-04T11:01:002007-07-04T08:00:24Z2007-07-04T08:00:24Z"Lagzdiņa sveiciens"teoretizējamurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:397872007-06-20T09:58:002007-06-20T09:58:002007-06-20T07:00:38Z2007-06-20T07:00:38ZKas, nez, notiek tad, ja super/duper inaugurācijas pasākuma pašā sākumā nākamais prezidents apraudas un pasaka, ka sirsapziņas un sabiedrības spiediena dēļ šams ne par kādu prezidentu kļūt vairs negrib?Kas uzmanīs un pārvaldīs mūsu valsti?urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:394242007-06-05T12:21:002007-06-05T12:21:002007-06-05T09:24:51Z2007-06-05T09:24:51ZIr mums visādi amati, kā jau kārtīgā valstī pienākas. Tā strikti trivializējot, ir premjerministrs, virs kura ir Saeima. Virs Saeimas(ar tiesībām atsevišķos gadījumos to atlaist) ir prezidents. A kas ir virs prezidenta, jautāsiet? Izrādās, pundurtrusis Lisis.<br /><br /><a href="http://www.atverts.lv/klacas/politiskas/article.php?id=38018">http://www.atverts.lv/klacas/politi<wbr />skas/article.php?id=38018</a>Varu tikai piekrist.urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:393192007-05-18T15:33:002007-05-18T15:33:002007-05-18T12:33:56Z2007-05-18T12:33:56ZKā izteicās viens sens cīņubiedrs - "pagaidām Latvijas sabiedrībā un politikā dienaskārtību veido un uztur Sarmīte Ēlerte, nevis Aigars Kalvītis, Augusts Brigmanis vai Ainārs Šlesers"“Rēgs klīst pa Latviju. Tas ir Saeimas atlaišanas rēgs”urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:389432007-05-16T13:34:002007-05-16T13:34:002007-05-16T10:34:31Z2007-05-16T10:34:31ZPolitika.lv, 15.05.2007. Emša kods.<br /><br />Politologs Ivars Ijabs analizē Emša svinīgo uzrunu 4.maijā.<br /><br />Ja reiz pat 4. maijā valsts otrā amatpersona nevar iztikt bez sliktiaizplīvurotas lamāšanās, ir pamats domāt, ka viņa pārstāvētajai koalīcijai tiešām ir uguns pakulās.<br /><br />“Rēgs klīst pa Latviju. Tas ir Saeimas atlaišanas rēgs” — šie pārfrāzētie klasiķa vārdi labi ilustrē vienu no Emša runas vadmotīviem. No runas top skaidrs, ka uzrunātajam parlamentam ir problēmas pašam ar sevi, tādēļ runātājs nemitīgi atgriežas pie tā iedragātās identitātes.<br /><br />Parunājis par Saeimas darba tehniskajām problēmām, Emsis ļaujas domas lidojumam: <br />“Taču,no otras puses, Saeimas spēja uzraudzīt valdības darbu, radīt likumusun noteikt stratēģiskās vīzijas vēl jo vairāk ir atkarīga no Latvijassabiedrības, no vēlētāju gudrības un drosmes saglabāt uzticības kredītu tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir uzlikuši pienākumu lemt par šīs valsts likumiem.”<br /><br />Šajā vietā runātājs laikam gan ir aizdomājies parminētā “uzticības kredīta” šībrīža lielumu, jo, nepabeidzis iepriekšējo domu, pēkšņi pāriet agresīvā aizsardzības pozīcijā un sauc:<br />“Mēs esam tautas vētīti un izraudzīti likumdevēji, un tas ir augsts gods, ko nevar atņemt ne skaļš pikets pie Saeimas durvīm, ne ņirdzīgs avīzes ievadraksts.” <br />Citiem vārdiem, piketiem un avīžu ievadrakstiem nav nekāda sakara ar sabiedrības uzticību. Saeima ir laba tāda, kāda tā ir, un katrs, kurš to apšaubīs, principā ir vai nu muļķis, vai tautas ienaidnieks.<br /><br /><br /><small><a href="http://www.politika.lv/index.php?id=14164">Politika.lv</a> <a name="cutid1"></a><br /><br />Emša kods<br /><br />Ja reiz pat 4. maijā valsts otrā amatpersona nevar iztikt bez slikti aizplīvurotas lamāšanās, ir pamats domāt, ka viņa pārstāvētajai koalīcijai tiešām ir uguns pakulās.<br />Ivars Ijabs, LU Politikas zinātnes nodaļa<br /><br /><br />Laikā, kad inflācija strauji tuvojas desmit procentu atzīmei un skolotāji vienotā frontē draud uzsākt streiku, ir pilnīgi dabiski, ka pilsoņi no valdības gaida nevis vārdus, bet izlēmīgu un efektīvu rīcību. Brašā runāšana par kompetenci, profesionalitāti un stabilitāti acīmredzot vairs nespēj aizstāt politikas rezultātus. Tomēr arī runātais vārds joprojām var mums pastāstīt par valsts politisko virzību un orientieriem — ne mazāk, kā jauni nodokļi un valdības rīkojumi. Pierādījums tam bija Saeimas priekšsēdētāja ikgadējā uzruna 4. maija svētkos. Šogad te bija sadzirdamas dažas jaunas vēsmas. Mainījies bija ne tikai pats runas teicējs, bet arī tās kopējā intonācija. Ir parādījušies jauni akcenti, kuri uzmanīgam klausītājam spēj pateikt daudz par mūsu zemē notiekošo.<br /><br />Politiķu svētku runas pie mums bieži tiek uztvertas kā tukša formalitāte, rituāls bez jebkāda nopietna satura. Tas nav nekāds brīnums paaudzei, kura vēl atceras komunistu līderu stundām garo vervelēšanu. Tieši šādā toņkārtā arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Štokenbergs pirms svētkiem savā blogā sūdzējās, ka runās vienmēr esot “grūti atrast kaut ko svaigu, ko pateikt”[1].<br /><br /> Tomēr laba svētku runa ietver ne tikai jaunas informācijas nodošanu. Tai pirmām kārtām būtu jānostiprina simboliskā saikne starp pilsoņiem un politisko varu. Runai vajadzētu parādīt, ka politiķi un sabiedrība dzīvo vienā un tajā pašā atskaites sistēmā, kurā ir potenciāli iespējams meklēt kopīgus risinājumus un apmainīties viedokļiem. Šāda runa varētu iezīmēt sava veida koordināšu plakni ar vispārēji akceptētām vērtībām. Protams, tajā varētu parādīties tādi ekonomiski, sociāli, ārpolitiski un citi uzstādījumi, kuri liecinātu par attiecīgās amatpersonas politisko nostāju un nākotnes redzējumu. Tomēr tai būtu vismaz jācenšas radīt priekšstats, ka vara mājo tajā pašā pasaulē, kurā dzīvo pilsonis.<br /><br />Mūsu komunikācijas zinātnieki jau ir pētījuši valsts augstāko amatpersonu svētku runas[2], apšaubot šo tekstu demokrātisko ievirzi. Atskatoties uz šīm analīzēm, ir jāsecina, ka Induļa Emša runa šā gada 4. maijā būtiski neatšķiras no līdz šim dzirdētajām svētku runām. Tiesa, šajā tekstā nav atrodams Jānim Straumem raksturīgais autoritārisms (vietniekvārds “mēs” viņam konsekventi nozīmēja tikai politisko eliti) vai Ingrīdas Ūdres iecienītā demokrātijas pulgošana (par kuru viņa zināja teikt vienīgi, ka tā, lūk, “neesot visatļautība”). Taču arī pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs “izcēlās” — pirmkārt, viņa runas adresāts nebija nedz sabiedrība, nedz, pasarg’ Dies’, opozīcija. Viņš runāja tikai un vienīgi “savējiem, kas sapratīs”, proti, valdošās koalīcijas deputātiem un ministriem. Otrkārt, ar savu netīrās veļas mazgāšanu no Saeimas tribīnes viņš droši vien krietni pabojāja svētku noskaņu pat koalīcijas atbalstītājiem. Galu galā, ja reiz pat 4. maijā valsts otrā amatpersona nevar iztikt bez slikti aizplīvurotas lamāšanās, ir pamats domāt, ka viņa pārstāvētajai koalīcijai tiešām ir uguns pakulās. Protams, mūsdienu Latvijā ir muļķīgi cerēt, ka parlamentārietis izvairīsies no intrigu dzīšanas un atklātas oponentu apvainošanas pat svētku reizē. Taču nespēja apvaldīt savu naidu pat šādā situācijā liecina vienīgi par paša vājumu — un Emša runa tam bija lielisks piemērs. Var tikai minēt, ka šo vaļsirdību droši vien tika veicinājusi arī tas, ka Vaira Vīķe-Freiberga runas teikšanas brīdī atradās Amerikā. Viņas klātbūtne Saeimas svētku sēdēs līdz šim acīmredzot kalpoja kā iemesls pievaldīt gānīšanos par opozīciju un citiem runātāja ienaidniekiem. Secinājums no tā gan ir visai skumjš, ņemot vērā tuvās prezidenta vēlēšanas. Ja šajā amatā neizdosies iebalsot cilvēku ar līdzšinējās prezidentes morālo autoritāti, mēs turpmāk svētkos no augstā nama dzirdēsim neierobežotu ķēzīšanos par jebkuru runātājam nesimpātisku cilvēku vai parādību.<br /><br />Raugoties uz runas dramaturģiju, ir jāsecina, ka tā ir visai neviendabīga. Runas iesākums bija daudzsološs. Tas ļāva cerēt, ka runātājs vēlāk mēģinās virzīt klausītājus pie kādas vienotas, racionālas izpratnes par norisēm valstī, tās attīstību un saikni ar indivīda pieredzi. Tika pieminēti līdzšinējās demokrātiskās attīstības sasniegumi, ekstrēmisma nosodījums un ārpolitiskā konteksta nozīme. Tiktāl viss būtu labi. Taču pēc ievada sākās dīvaina svaidīšanās pa dažādām tēmām, pilna ar neskaidriem, biedējošiem mājieniem, nepabeigtiem argumentiem un pat klajām pretrunām. Kas attiecas uz daudzmaz konkrētas valsts attīstības vīzijas veidošanu, tad par tādu klausītājs varēja pat nesapņot. Līdz ko šāda tēma tiek skarta, runātājs vai nu izlīdzas ar abstraktiem citātiem no Nacionālā attīstības plāna, vai strauji sāk runāt par kaut ko citu. Vārds “nākotne” runā vispār parādījās tikai četras reizes, turklāt tās visas attiecas uz atomelektrostacijas būvniecības nosodījumu. Skaidrs, ka atomenerģija neiederas Emša redzējumā par Latvijas nākotni. Kas šajā redzējumā iederas, to mums runātājs delikāti neizpauda.<br /><br /> <br />Laiks šovasar neritēs vecajās sliedēs<br /><br />“Rēgs klīst pa Latviju. Tas ir Saeimas atlaišanas rēgs” — šie pārfrāzētie klasiķa vārdi labi ilustrē vienu no Emša runas vadmotīviem. No runas top skaidrs, ka uzrunātajam parlamentam ir problēmas pašam ar sevi, tādēļ runātājs nemitīgi atgriežas pie tā iedragātās identitātes. Par to liecina jau kvantitatīvs uzskaitījums — “parlaments” un “Saeima” tekstā tiek pieminēti veselas 44 reizes (neskaitot uzrunas), iepretim “demokrātijai”, kas tiek pieminēta tikai 9 reizes. Neirotiski biežā parlamenta pieminēšana rada iespaidu, ka runātājs īsti nejūtas komfortabli, svārstīdamies starp baisām priekšnojautām un izmisīgiem pašslavinājumiem. No vienas puses, spīkers atzīst, ka pēc 9. Saeimas ievēlēšanas beidzot būtu pienācis “laiks un iespēja padomāt arī par pašu Latvijas likumu kalvi — par Saeimu”. Tāpat arī būtu jānostiprina tās “reputācija sabiedrības apziņā”. Tomēr šīs piezīmes neizpelnās nekādu tālāku izvērsumu, runātājam strauji mainot tēmu. Pēc mirkļa runā atkal parādās Saeima, taču nu jau izmisīgas bravūras veidolā. No iepriekšējās paškritikas vairs nav ne vēsts — tā vietā Emsis vicina dūres pret debesīm un draud vārdā nenosauktiem neliešiem, kas nespējot novērtēt “parlamenta atbildību un lietpratību” un vēloties “tautas ievēlētus priekšstāvjus pakļaut pašapmierinātu manipulatoru grupiņas miglainiem mērķiem”. Šādas epizodes runā atkārtojas vairākkārt. No vienas puses, Saeima ir visvarens likumdevējs, visu tautas seno sapņu piepildījums, kura atklāta kritizēšana būtībā ir noziegums. No otras puses, šo diženo spēku nemitīgi apdraud kaut kādi zemiski spēki, kuru amorālā un noziedzīgā daba neļauj tos pat nosaukt vārdā. Tas runā radīto parlamenta tēlu padara, mazākais, dīvainu. Indulis Emsis par savu darba vietu runā kā Hamlets par sava tēva garu, visā runas laikā pats tā arī netikdams skaidrībā par to, vai parlamenta pašreizējais veidols patiešām ir realitāte vai tikai ļaunu vēstoša ilūzija.<br /><br />Ļaunās priekšnojautas, kuras runātājs cenšas kliedēt, tekstā nepārtraukti parādās no jauna — it kā pret pašu runātāja gribu. Sevišķi interesantas ir tās vietas, kurās runātājs pats nobīstas no pasacītā konsekvencēm un tādēļ strauji maina tēmu. Piemērs būtu šis fragments, kura iesākumā tiek runāts par “pārstāvības demokrātijas padziļināšanu”. Parunājis par Saeimas darba tehniskajām problēmām, Emsis ļaujas domas lidojumam:<br /><br />“Taču, no otras puses, Saeimas spēja uzraudzīt valdības darbu, radīt likumus un noteikt stratēģiskās vīzijas vēl jo vairāk ir atkarīga no Latvijas sabiedrības, no vēlētāju gudrības un drosmes saglabāt uzticības kredītu tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir uzlikuši pienākumu lemt par šīs valsts likumiem.”<br /><br />Šajā vietā runātājs laikam gan ir aizdomājies par minētā “uzticības kredīta” šībrīža lielumu, jo, nepabeidzis iepriekšējo domu, pēkšņi pāriet agresīvā aizsardzības pozīcijā un sauc:<br /><br />“Mēs esam tautas vētīti un izraudzīti likumdevēji, un tas ir augsts gods, ko nevar atņemt ne skaļš pikets pie Saeimas durvīm, ne ņirdzīgs avīzes ievadraksts.”<br /><br />Citiem vārdiem, piketiem un avīžu ievadrakstiem nav nekāda sakara ar sabiedrības uzticību. Saeima ir laba tāda, kāda tā ir, un katrs, kurš to apšaubīs, principā ir vai nu muļķis, vai tautas ienaidnieks.<br /><br /> <br />Pilsoniskā sabiedrība? Nē, paldies.<br /><br />Ja pēc piecdesmit gadiem kāds rakstīs Latvijas pilsoniskās sabiedrības vēsturi, tad mūsu dienas tajā labi varētu ilustrēt divi dokumenti. Pirmais no tiem varētu būt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands, kurā Aigara Kalvīša valdība dažādās toņkārtās apņemas “nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē” [3]. Otrs varētu būt šī pati Saeimas priekšsēdētāja runa. Šo abu dokumentu kontrasts ir pārsteidzošs. Pirmais teksts signalizē varas formālu atbalstu priekšstatam par pilsoniskās sabiedrības vietu demokrātiskā valstī. Otrais savukārt lieliski ilustrē tās faktisko attieksmi pret pilsonisku aktivitāti un pilsoņu politisko ieinteresētību.<br /><br />Nav tā, ka Emša kungs pret nevalstiskām organizācijām paustu tikai nepiegludinātu naidu. Nē, viņš pat labprāt vēlētos, “ka ir uzjundīta pilsoņu aktivitāte, vēlme piedalīties sarežģītu politisko jautājumu risināšanā.” Problēma slēpjas vienīgi tajā, ka Emša abstraktie pilsoņi vēl nav piedzimuši. Turpretī realitātē pastāv tikai “cilvēki un aprindas, kam pa prātam ir pretrunu plosīta Saeima”, visādi nelieši un salašņas, kuri, atšķirībā no valdošās koalīcijas, domā vienīgi īstermiņā. “Īstā” pilsoniskā sabiedrība ir gaišs nākotnes ideāls; taču pašlaik nabaga valdošā koalīcija atrodas ļaunu intrigantu un mutesbajāru ielenkumā.<br /><br />Uzbrukumi nevalstiskajām organizācijām atrodas pašā Emša runas centrā. Atšķirībā no parlamentārisma apcerēšanas, argumentācijas stratēģija šeit nav bailīga un neirotiska, bet gan labi pārdomāta. Tās uzdevums nav vienīgi pazemot nevalstiskās organizācijas, bet arī leģitimēt savu lēmumu pieņemšanas stratēģiju un, pastarpināti, attaisnot partiju attiecības ar saviem slepenajiem sponsoriem. Pirmkārt, Emsis runā par sabiedriskajām organizācijām vienīgi “interešu grupu” terminos, nepieļaujot iespēju, ka kādu NVO varētu vadīt rūpes par kopīgo labumu, nevis kādas sektorālas intereses. Otrkārt, viņš cenšas atspēkot pārmetumu sponsoru pasūtījuma izpildē, veiklas manipulācijas rezultātā novedot nekritisku klausītāju pie pilnībā absurdiem secinājumiem: <br /><br />1. “Pasūtījuma izpilde” (“oligarhu ietekme”) = interešu grupas (“lobēšana”)<br />2. Lobēšanas legalizācija = Saeimas darba uzlabošana<br />3. Prasmīgākā lobēšana = labākais atbalsts parlamentā<br />4. Neprasmīgākā lobēšana = vājākais atbalsts parlamentā<br /><br />Ergo: Dažu NVO neapmierinātībā ir vainojama tikai viņu neprasme lobēšanā <br /><br />Citiem vārdiem — ja kādas sabiedriskas organizācija prasības parlaments neņem vērā, tad vainojama ir tikai tās nespēja lobēt (lasi: apmaksāt) parlamenta partijas. Te nu jums ir pilsoniskā sabiedrība — ja kāda NVO nespēj panākt savus mērķus ar Latvijā pieņemtās slepenas lobēšanas palīdzību, tad tās pārstāvji ir “savrupnieki, inertie un neuzņēmīgie” un līdz ar to nav pelnījusi nekādu uzmanību. Grūti pateikt, vai Emsis pats saprot, ka šāda pieeja principā apgāž pašu pilsoniskās sabiedrības ideju. Galu galā, pilsoniskās sabiedrības funkcija ir publiska līdzdalība un brīva argumentu apmaiņa par kopīgo labumu, nevis slepena, korporatīva zirgu mīšana un “lobēšana” privātu interešu vārdā. Tomēr šī pasāža mums lieliski parāda veidu, kā tad īsti Latvijas politiskā elite saprot “pilsonisko sabiedrību”.<br /><br />Lai cik filigrāna arī nebūtu šī argumentācija, tomēr Emsis ātri vien sevi nodod, kad dažas rindkopas vēlāk no viņa sacītā sāk līst ārā vecā “tīklotāja” āža kāja. Svētku runa tiek piesārņota ar sazvērnieciskām runām par nezināmiem spēkiem, kas gribot “vervēt medijus un viedokļu izteicējus, manipulēt ar sabiedrisko domu, uzspiest valsts politikas darba kārtībai viltus problēmas, mazsvarīgas lietas padarīt par nacionālo traģēdiju, pilnīgi normālus procesus — par kaut ko amorālu.”<br /><br />Kas ir morāls un kas nav — to runātāja izpratnē drīkst izlemt tikai parlaments. Šo atziņu pēc mirkļa apstiprina kliedziens no Emša zaļās dvēseles dziļumiem:<br /><br />“Nevalstiskās organizācijas statuss nevienu nepadara par valsts varas vai sabiedrības soģi. Tā nav licence mutesbajārībai. Morālas runas bez morālas rīcības ir tikai pļāpāšana. [..] Katram būtu jāsāk pirmām kārtām ar sevi – vai esmu pietiekami patiess un pašaizliedzīgs savos centienos kalpot sabiedrības labumam?” <br /><br />Mazāk eksaltēti izteikts, Saeimas priekšsēdētāja vēstījums pilsoniskajai sabiedrībai skanētu: “stāviet klusu, citādi būs vēl sliktāk”. Ir grūti pateikt, kādu attieksmi pret šādiem tekstiem vajadzētu ieņemt pašai pilsoniskajai sabiedrībai. Par oligarhu apkarošanu, Lembergu, Šķēli, Repši, Sorosu un citiem mūslaiku varoņiem patiešām var domāt daudz ko. Tomēr ir jāatzīst, ka reti kurā civilizētā zemē parlamenta spīkers atļausies “kuplināt” valsts svētkus ar šādu prastu, skolmeistarisku zākāšanos par savas valsts pilsoņiem.<br /><br /> <br />Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts<br /><br />Kāds Eiropas Komisijas ierēdnis, kurš nesen apmeklēja Latviju, norādīja uz grūtībām, kuras rada nepieciešamība uzturēt Komisijas un Eiropas idejas popularitāti dalībvalstu pilsoņos. Situācijā, kad nacionālo valstu politiķi sešas dienas nedēļā lamā Eiropas Savienību, savukārt septītajā pēkšņi sāk to slavēt, pilsoņus vienmēr būs grūti pārliecināt par atbalstu Eiropas idejai. Šī attieksme skaidri atspoguļojas arī Latvijas valdošo diskursā — ES varbūt ir laba, jo dod naudu, taču kopumā tā mums traucē dzīvot un kārtot lietas pēc savas saprašanas. Labs piemērs tam bija premjera Aigara Kalvīša jaungada uzruna televīzijā, kur ES tika pieminēta tikai vienu reizi, ar zemniekiem adresētu brīdinājumu: “Un neceriet, ka Eiropa jums palīdzēs!” Arī Induļa Emša runā ES ir pieminēta divos kontekstos, no kuriem neviens neliecina par nopietnu ieinteresētību Eiropas kopīgajā nākotnē. Runas sākumā tas bija pašslavināšanās konteksts — “mēs” esam panākuši savu un iestājušies. Turpretī runas beigu daļā Emsis reproducē populāro ilūziju par ES kā savtīgu birokrātiju — Briselē, lūk, esot tādi “varas gaiteņi”, kuros Latvijas intereses netiekot respektētas. Tas arī viss, kas Emsim sakāms par Eiropu: ne vārda par Konstitūcijas nākotni, par tālākas integrācijas perspektīvām, par kopīgo ārpolitiku, par Latvijas dalību Eiropas kopīgo likteņu veidošanā. Tā vietā tiek izvērsti runāts par ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Protams, nevajadzētu sagaidīt, ka runātājs par Eiropas lietām pateiktu kaut ko patiešām nozīmīgu vai oriģinālu. Taču šo lietu pieminēšana mūsdienās tradicionāli apliecina valsts politiskās elites lojalitāti kopīgās Eiropas projektam. Mums tas acīmredzot nešķiet saistoši.<br /><br />Visbeidzot daži vārdi būtu sakāmi arī par runas noslēguma daļā iekļauto fabulu par bitēm. Negribētos domāt, ka pieredzējušais politiķis un habilitētais doktors Indulis Emsis stāstu par Amerikas izmirstošajām bitēm no Saeimas tribīnes klāstītu tāpat vien, bez jebkāda dziļāka politiska zemteksta. Tas nozīmētu nesaskatīt šās līdzības dziļo simbolismu. Galu galā, vai tiešām Saeimas priekšsēdētājs visā nopietnībā stāstītu no tribīnes šādu alus bāra cienīgu pastāstu, ja tajā nebūtu ietverta kāda alegoriska atsauce uz Latvijas politiskajām realitātēm? Jāprot tikai to pareizi nolasīt. Baidos, ka mana interpretācija varētu būt nepilnīga iemaņu trūkuma dēļ, kā arī īpašā koalīcijas koda nezināšanas dēļ. Un tomēr —varam ievērot, ka pēc bišu traģiskā stāsta runātājs uzreiz sāk stāstīt, ka, pēc dažu ieskatiem, valstī esot “politiskā krīze”. Tās pazīmes esot jāapkaro ar visstingrākajiem līdzekļiem. Tas liecina, ka šās šķietamās krīzes pirms tam paustajā alegorija fabulā ir bišu izmiršana, “šausminoša realitāte”, kura novedīs pie cilvēces bojāejas. Bites šeit acīmredzot ir valdošās koalīcijas simbolisks analogs, kuru apdraud “elektromagnētiskais starojums” — opozīcijas un nevalstisko organizāciju sazvērestības. No “bišu” turpmākās eksistences ir atkarīga cilvēces labklājība — tāds ir Saeimas priekšsēdētāja vēstījums. Emsis it kā nejauši atgādina Einšteina vārdus: “Kad bites pazudīs no zemes virsas, cilvēkam atliks vēl tikai četri dzīves gadi.” Pievērsiet uzmanību — tieši četri, nevis trīs vai pieci.<br /><br />_____________________<br /><br />[1] Štokenbergs A. Runas un demokrātija. <a href="http://www.vdiena.lv/lat/politics/comblog/stokenbergs/2007-05-03/16756">http://www.vdiena.lv/lat/politics/combl<wbr />og/stokenbergs/2007-05-03/16756</a>. Pēdējo reizi skatīta 14.05.2007<br /><br />[2] Sk., Kruks S. Tautai cerību, varu komandai. Kultūras Forums, 23, 2006.<br /><br />[3] Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands (15.07.2005). <a href="http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/">http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lid<wbr />zdaliba/sadarbibas-memorands/</a> Pēdējo reizi skatīta 14.05.2007<br />Publicēts portālā 2007. gada 15. maijā</small>Aicinājums uz Sarkano glāziurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:388712007-05-10T15:41:002007-05-10T15:41:002007-05-10T12:41:26Z2007-05-10T12:41:26Z<small>LETA, 10.05.2007.</small><br /><br />Jauniešu vērtējumā no Latvijas politiķiem labākais orators ir iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LC), bet visnesaprotamāk runā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS).<br /><br />No Emša runām jaunieši atzīmējuši vairākas "pērles": "Es arī nesaprotu, kādā nesakarā ir jūsu jautājums", "Mēs dzīvojam īslaika dzīvojošā sabiedrībā", "Latvijas iedzīvotāju uztvere un gaidas pēc tāda supermena vai supersievas, kas visu sakārtos, ir ļoti naivas".<br /><br />Saeimā un publiskajā telpā jauniešu uzmanību piesaistījušas arī deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) runas. Jaunieši atzīmējuši tādus savdabīgus deputāta izteikumus kā: "Ir tāda spalvainā kāja, kas lien ārā, un atkal tā ir izlīdusi", "Jo vairāk kāds lokās, jo vairāk viņu loka", "Es te atkal parādījos kā komunisma rēgs", "Salējuši viņiem kuņģī pārsimt gramu šņabja. Cilvēku izdzen pa durvīm, pienāk tumsa un viņš lien atpakaļ pa logu".<br /><br />Jauniešiem savdabīgs šķitis arī deputātes Annas Seiles (TB/LNNK) izteikums: "Putinam vajadzēs veselu ēzeļu fermu, lai varētu dabūt tik daudz ēzeļa ausu!" Tāpat piefiksētu izteikumu: "Drusku šajā likumā ielasīsimies!", ko teicis deputāts Krišjānis Kariņš (JL), un "Lāčplēsi rotāja lāča ausis, bet mūsu premjers drīz nēsās ēzeļa ausis līdz ar Tautas partijas nozīmīti", ko teicis deputāts Kārlis Šadurskis (JL).Par frizūrāmurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:384222007-04-25T22:37:002007-04-25T22:37:002007-04-25T19:37:12Z2007-04-25T19:37:12Z<a name="cutid1"></a><br /><img src="http://i6.photobucket.com/albums/y242/karakums/Picture063.jpg">Ziema pie mums ir atnākusi.urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:382502007-04-14T14:10:002007-04-14T14:10:002007-04-14T11:10:12Z2007-04-14T11:10:12ZDiena, 22.02.2007.<br /><br />Trešdien pirms Jaunā laika Saeimas frakcijas sēdes JL vadītājs Einars Repše viens sēdēja frakcijas sēžu zālē, kur Diena viņu uzrunāja, lai lūgtu vērtējumu par situāciju partijā pēc varas zaudēšanas Rīgas domē.<br />Viņa pirmā reakcija uz šo lūgumu bija: "Tiešām labs laiks šodien ir."<br />Diena: Vai partija plāno izvērtēt to deputātu argumentus, kas atbalstīja Rīgas mēra vēlēšanās Jāni Birku?<br />E.Repše: Ziema pie mums ir atnākusi.<br />Diena: Vai šos deputātus varētu izslēgt no partijas?<br />E.Repše: Nedomāju, ka man būtu kaut kas jākomentē.<br />Diena: Kas ir Jaunā laika politiskie sabiedrotie, lai īstenotu partijas mērķus?<br />E.Repše: Pēc visa, kas noticis, Ivars Gaters nav tā persona, kas varētu mani konsultēt sabiedroto izvēlē. (Tad E.Repše piecēlās un devās pēc ūdens, paņēma to un atgriezās vietā)<br />Diena: Vai mūsu saruna ir beigusies?<br />E.Repše: Taisnību sakot, es nemaz nebiju to sācis.Latvieša prieksurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:381172007-04-10T13:03:002007-04-10T13:03:002007-04-10T10:03:28Z2007-04-10T10:03:28ZRīgas Laiks, 2007.gada aprīlis<br /><br />Vidējais latvietis pēc dabas ir sinusoidālais anarhists. Viņš nelabprāt piedalās parlamenta vēlēšanās, taču ar prieku atbalsta referendumu par tā atlaišanu un jaunām vēlēšanām, kurās varētu nelabprāt piedalīties un ievēlēt sev nepatīkamu parlamentu, kuru varētu pēc tam atlaist ar prieku.Repše Repše...urn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:378222007-04-02T19:49:002007-04-02T19:49:002007-04-02T16:56:24Z2007-04-02T16:56:24Z„Ministru prezidents Einārs Repše atkārtoti aicina ierēdņus būt radošiem, nevis stingri ievērot visas birokrātiskās prasības. „Man psihiatrijā patīk viena diagnoze – pārmērīgi pamatīga domāšana”, tā šodien Ministru kabineta komitejas sēdē, atkārtoti izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto koncepciju, atzina Repše.” D.Kārkliņa, LETA, 06.10.2003<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />„Ierēdņa atbrīvošana ir darba devēja uzticības jautājums, un premjeram jāpiešķir pilnvaras bez īpašiem juridiskiem sarežģījumiem atbrīvot no darba neprofesionālus, nestrādājošus, nelaipnus ierēdņus.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Diena, 25.06.2002.<br /><br />„Valsts sekretārs nereti ir tas, kura paspārnē izveidojas koruptīvās saites un kurš tās uztur. Kamēr mēs nepieņemsim priekšlikumus, kā ierēdņi rotē, tikmēr valsts sekretārs būs ieinteresēts, lai valdības mainās reizi gadā, kamēr ministri vēl nav iepazinušies ar sistēmu, nezina to, kas notiek ministrijā.” A.Požarnovs, bijušais labklājības ministrs, Diena, 25.06.2002.<br /><br />„Es stingri sodīšu jebkuru birokrātu, ministru, jebkuru valsts darbā strādājošo, kurš iedrošināsies kaut ko slēpt.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Lauku Avīze, 05.09.2002.<br /><br />„Paskatieties, kas notiek pie valsts iestādēm, ar kādām lepnām automašīnām piebrauc “nabaga” valsts darbinieki.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Lauku Avīze, 05.09.2002.<br /><br />„(..) politiskie spēki vēlas saglabāt korumpēto un sapuvušo valsts pārvaldi, saglabāt politiskās barotavas pie varas esošajiem un nekādā gadījumā nepieļaut jaunas, atklātas un godīgas valdības izveidošanu.” E.Repše, partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētājs, Diena, 28.09.2002.<br /><br />„Lai sasniegtu labāku, optimālāku rezultātu, izstrādājot jaunu likumprojektu, ir lietderīgi izskatīt dažādus, bieži pat ļoti radikālus problēmas risinājuma veidus.” A.Aksenoks, LR Tieslietu ministrs, Diena, 02.01.2003.<br /><br />„Ministru prezidents Einars Repše sola «tīrīšanas», jo daudzas valsts pārvaldes iestādes, to skaitā muita, policija, tiesu sistēma un Valsts ieņēmumu dienests, esot noziedzīgo shēmu cauraustas.” A.Kluinis, Rīgas Balss, 28.02.2003.<br /><br />„Kopumā vērtējot, Valsts civildienesta darbs klibo.” E.Repše, Ministru Prezidents, Diena, 02.04.2003.<br /><br />„(..) mēs varētu panākt jaunu prioritāšu atbalstīšanu. Protams, tam visam ļoti skaidri un saprotami pretojas birokrātiskais aparāts, jo viņi reiz ir dabūjuši finansējumu, apguvuši to, (tāds skaists vārds!) un turpina tērēt.” E.Repše, Ministru Prezidents, Latvijas Vēstnesis, 16.05.2003.<br /><br /><br />„Es neticu, ka ierēdņi labi strādā. Tā mums ar vienu budžetu nepietiks, lai pabarotu šo bezgalīgi augošo birokrātiju. Tā turpināties nevar. (..) par ierēdņu skaita samazināšanu neviens nedomā, bet viņi prasa un prasa.” E.Repše, Ministru Prezidents, LETA, 25.08.2003.<br /><br />„birokrātiski šķēršļi, kas liek (..) formalitātes kārtot veselu dienu, kā lopus trenkājot no viena lodziņa pie otra.” E.Repše, Ministru Prezidents, LETA, 16.09.2003.<br /><br />„Repše aicināja Finanšu Ministriju "vienreiz sākt mācīties". Ja turpināsies šāda ministrijas pieeja, nevarēs sagaidīt "saprātīgu" valsts budžetu, jo "visa procedūra ir saputrota", uzskata premjers.” D.Kārkliņa, LETA, 06.10.2003.<br /><br /><br />„Ierēdņi nepatīk nevienam, viņi nepārtraukti tiek izsmieti, nievāti, un var tikai priecāties, ka vēl ir arī muitnieki. Taču mums ir jātiek pāri šodienas aizvainojumam un iedomām par ierēdniecības permanento ļaunumu. Valsts nevar iztikt bez ierēdņiem un muitniekiem tāpat kā bez nodokļiem – un bez likumiem, kas aizsargā valsts kalpotājus no tiesiskas patvaļas tāpat kā jebkuru pilsoni. Ja mēs pieļausim šādus ziediņus, tad kādas odziņas ievāksim?” D.Lemešonoks, NRA, 19.11.2002.<br /><br /><a name="cutid2"></a><br /><br />„Kāpēc ierēdņi tiek padarīti par mūsu sabiedrības pārijiem, uz kuriem neattiektos elementāras tiesību normas? Vai tiešām viņi brokastīs ēd mazus bērnus un naktīs saindē mūsu svētavotus?” D.Lemešonoks, NRA, 19.11.2002.<br /><br />„Pat ja Repše ir godīgs cilvēks, neviens uz šīs pasaules nevar garantēt, ka viņš nekad nekļūdīsies, tāpēc tik milzīga paļaušanās uz vienu personu ir pārdabiska.” A.Brauna, Diena, 19.11.2002.<br /><br />„Arī bijušais ministrs valsts pārvaldes lietās Jānis Krūmiņš grozījumus uzskata par «lielu soli atpakaļ no ES un veselā saprāta viedokļa». Viņaprāt, sistēma ir jāpadara elastīgāka, bet ne dodot vienam cilvēkam tik voluntāras iespējas.” B.Lulle, NRA, 20.11.2002.<br /><br />„(..) grozījumi, gatavoti steigā, neizdiskutējot speciālistu vidū un Saeimas frakcijās, tā vietā, lai valsts pārvaldi sakārtotu, to drīzāk dezorganizēs, tā radot vēl lielākas problēmas.” J.Lagziņš, Tautas partijas deputāts, bijušais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piriekšsēdētājs, Diena, 14.12.2002. <br /><br />„(..) pašlaik tiek jaukta tā valsts pārvaldes sistēma, kas savulaik tika veidota, un, ļaujot ministriem apstiprināt konkursu komisijas, kas izvēlēsies padotos ierēdņus, notiek atgriešanās pie padomju laika kārtības.” J.Briede, juriste, administratīvo tiesību speciāliste, Diena, 14.12.2002.<br /><br />„Jācer, ka negodīgu ierēdņu atlaišanai nebūs tikai kampaņveida raksturs. (..) Jaunajai valdībai sākot darbu, galvas jau ir ripojušas pietiekami daudz. Vai valsts kasē ripo (ripos) arī vairāk naudas…?” NRA, 04.01.2003.<br /><br />„Nezin vai var gaidīt produktīvu civildienesta darbu, ja valdība nāk ar uzstādījumu, ka ierēdņi ir stulbi, slinki vai negodīgi. Var jau būt, ka politiķi tā nedomā, taču sarunas ar valsts iestāžu darbiniekiem liecina, ka jauno ministru neuzticība un ierēdņiem veltītie komentāri tieši tā viņiem liek justies. Nospiestība un neskaidrība ir dominējošā noskaņa ierēdniecībā.” A. Brauna, Diena, 15.01.2003.<br /><br />„Rīgā klīstot joks, ka neviens Zemes iedzīvotājs patiešām neuzvedoties kā bijušais nacionālās bankas prezidents. Premjera cildenā cīņa pret korupciju latviešiem šķietot tikpat apbrīnojama kā viņa pieķeršanās simbolikai un neprasme tā vietā runāt ar cilvēkiem.” Laima Žihare-Loidla, NRA, 20.02.2003.<br /><br />„Tūkstošiem pazīmju esošo ierēdņu aparātu raksturo kā rīcībspējīgu; to lielā mērā sekmē tieši administratīvo funkciju nodalīšana no politiskajām. Politisks ierēdnis ir sinonīms vārdam giljotīna, un tas grauj esošo, uz karjeru, nevis politisko piederību balstīto ierēdniecības sistēmu. Jebkura vēršanās pret ierēdņiem ir regresīva, jo tā draud sagraut valsts pārvaldes aparātu, turklāt nav zināms, vai jaunajai valdībai ir, ko likt vietā.” A.Freimanis, sociologs, Diena, 02.04.2003.<br /><br />„Saeima ir kļuvusi par piedēkli izpildvarai.” I.Kreituse, vēsturniece NRA, 13.05.2003.KomZurn:lj:klab.lv:atom1:kabinets:375832007-03-21T09:55:002007-03-21T09:55:002007-03-21T07:57:41Z2007-03-21T07:57:41ZInteresanta recenzija - <a href="http://www.politika.lv/index.php?id=13736" title="Politika.lv"> Rāmējumi u.t.t. u.tml.</a>: Sergejs Kruks, Recenzija par grāmatu „LR 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa”