esinja | 17. Maijs 2006 11:03 Tikšanās ar Ilzi atskaņas Maigoņa skatījumā. Manuprāt tikšanās noritēja veiksmīgi, tā kā balto šokolādi esiņa iespējams saņems. Bet sāksim visu no sākta gala. Maigonis paranojas mākts riņķoja apkārt Laimas pulstenim, dzelteno tulpi noslēpis jakas piedurknē. Tas laiks tuvojās. Un kad pulkstenis sita 18.30 Maigonis ar veiklu rokas kustību ieslidināja tulpi rokā un gaidīja to Ilzi, ar kuru tai dienā bija paredzējis nogrūsties viesnīcā "Saulīte". Tā vien šķita, ka visi Maigoni apsmej, gan tie siekalainie pokemoni, kas savās platajās biksēs iekāpuši gaidīja blondās blozgas, gan tie zolīdie biznesa cilvēki, kas tur tusēja. Un visapkārt nez kāpēc skanēja vārds "dzeltens", Maigonis šo vārdu dzirdēja daudzkārt.
Un tad ieradās Ilze. Bez jebkādas priekšpēles Maigonis protams ierādīja Ilzei tuvāko ceļu uz viesnīcu "Saulīte", kur kā zināms bija paredzēts to aktu veikt. Bet Ilze nez kāpēc atteicās no šī kārdinošā piedāvājuma. Maigoni ķēra dziļa sirdssāpe un pēc sirdi plosošās frāzes: "Neviens mani nemīl" izteikšanas, viņš devās sabiedriskās atejas virzienā, ar nodomu remdēt savu sāpi paša spēkiem.
Bet ar to viss nebeidzās. Ilzei laikam palika Maigoņa žēl, un viņa sekoja Maigonim. Satiekoties ar Ilzi sabiedrisko labierīcību telpā Maigonis izjuta dziļu gandarījumu un grasījās jau vilkt nost bikses. Bet Ilze aizbildinādamās ar netīkamo vidi tomēr ieteica Maigonim doties uz to pašu nelaimīgo viesnīcu "Saulīte"
Atverot 64. nummuriņa durvis acīm pavērās šausminošs skats. Gultas palags bija ieguvis iesarkanu nokrāsu un uz zemes vāļājās izlietoti prezervatīvi. Maigonis naudas ekonomijas nolūkos paķēra vienu prezervatīvu un devās uz vannasistabu, (kura, starp citu, bija viena uz visu stāvu) šo prezervatīvu apmazgāt. Ilze pa to laiku, atverot loga aizskarus secināja, ka logs ir aizmūrēts. Gulta izrādījās seksam nederīga, jo iepriekšējie nummuriņa apmeklētāji to bija pieķēzījuši, tādēļ nācās izmanto krēslu. Krēsls arī nebija pārāk stabils, pie katra grūdiena, tas čīkstēja, un pēc 4. grūdiena izjuka pa sastāvdaļām. Aktu nācās turpināt uz grīdas. Maigonis jau gatavojās savu darbu veikt, kad viņam uz deguna uzrāpās tarakāns, kuram uz kakla bija piestiprināta birka ar uzrakstu "Ļoša". Ļoša, ķēms tāds,iztraucēja visu aktu, un pēc tam palīda zem gultas.
Nummuriņa durvis aizvērās, Ļoša draudzīgi pamāja ar roku.
Viesnīcas īpašnieks Jevgēnijs, jeb kā čomi viņu sauc "Žeņa", ar viltīgu smaidu uz lūpām teica ardievas abiem esiņas pakalpojumu izmantotājiem un nodzēsa prīmas beņčiku pret galdu. "Некауниетиес наациет веел, есат пие мумс лаипни гаидиити". Tie bija pēdējie vārdi, ko izteica Žeņa lauzītā latviešu valodā, pirms jaukās viesnīcas pamešanas. Read Comments |