<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<!---->
<feed xmlns="http://purl.org/atom/ns#">
  <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi</id>
  <title>Grāmatu jaunumi</title>
  <subtitle>Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:</subtitle>
  <tagline>Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:</tagline>
  <author>
    <email>skvarikons2@gmail.com</email>
    <name>Izdevniecību jaunumi un to apkopojumi:</name>
  </author>
  <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/"/>
  <link rel="self" type="text/xml" href="http://klab.lv/users/gramatu_jaunumi/data/atom"/>
  <updated>2009-04-28T07:56:16Z</updated>
  <modified>2009-04-28T07:56:16Z</modified>
  <link rel="service.feed" type="application/x.atom+xml" href="http://klab.lv/users/gramatu_jaunumi/data/atom" title="Grāmatu jaunumi"/>
  <entry>
    <title>Frānsiss Skots Ficdžeralds ‘Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu’</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:28864</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/28864.html"/>
    <published>2009-04-28T10:55:00</published>
    <issued>2009-04-28T10:55:00</issued>
    <updated>2009-04-28T07:56:16Z</updated>
    <modified>2009-04-28T07:56:16Z</modified>
    <content type="html">Apgāds „Zvaigzne ABC” izdevis Frānsisa Skota Ficdžeralda darbu “Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu”.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Latviešu lasītāji F. S. Ficdžeraldu iepazinuši no viņa romāniem “Ir maiga nakts”, “Lielais Getsbijs” u.c., taču rakstnieks ir arī viens no talantīgākajiem amerikāņu īso stāstu autoriem. “Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu” 2008. gadā pārtapa tāda paša nosaukuma kinofilmā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Laika ritums nav apturams; neatkarīgi no tā, uz kuru pusi tas skrien. Un neviens to nezina labāk par Bendžaminu Batonu – jaundzimušo, kas pasaulē nāk kā vecs vīrs. Un visa atvēlētā dzīve Bendžaminam ir jāskata ačgārnā secībā – no vecuma pretī jaunībai; viņam jāsāk ar cigāra kūpināšanu vecu vīru sabiedrībā, jākļūst par uzņēmēju, karavīru, vīru un tēvu, un jaunekli, un pusaudzi, līdz beidzot laika cikls ir galā. Šis ir stāsts par laiku un tā nemainību, par to, ka dzīve reizēm beidzas turpat, kur tā sākusies.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Salvadors Dalī : Ģēnija dienasgrāmata</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:28652</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/28652.html"/>
    <published>2009-04-18T15:36:00</published>
    <issued>2009-04-18T15:36:00</issued>
    <updated>2009-04-18T12:37:15Z</updated>
    <modified>2009-04-18T12:37:15Z</modified>
    <content type="html">Izcilā spāņu gleznotāja un sirreālisma pārstāvja S.Dalī (1904–1989) sarakstītā “Ģēnija dienasgrāmata” aptver laiku no 1952. līdz 1958. gadam. Tajā redzams savā ziņā atkailināts Dalī, kas ar baudu priecājas par savu tēlu, ar pārsteidzošu nekaunību kultivē pats savu personību. Taču aiz lielās pašslavināšanās saskatāms gleznotājs ar sakāpinātu mākslas apziņu, izteiktu precizitāti, kas robežojas ar neprātu, bet bez neprāta nav piedzīvojuma.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Džons Grogens &amp;apos;Mārlijs un es&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:28346</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/28346.html"/>
    <published>2009-04-16T20:13:00</published>
    <issued>2009-04-16T20:13:00</issued>
    <updated>2009-04-16T17:14:13Z</updated>
    <modified>2009-04-16T17:14:13Z</modified>
    <content type="html">Apgāds &amp;quot;Zvaigzne ABC&amp;quot; izdevis Džona Grogena romānu „Mārlijs un es&amp;quot;, no angļu valodas to tulkojis Andis Būrmanis.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Džons Grogens ir ASV iecienīts un godalgots žurnālists. Viņš dzīvo mežainā Pensilvānijas nokalnē kopā ar sievu Dženiju, trim bērniem un apbrīnojami mierīgu labradoru, vārdā Greisija.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Džons un Dženija tikko ir uzsākuši kopdzīvi. Viņi ir jauni un iemīlējušies, viņiem pieder mazs, glīts namiņš, un par pasauli abiem nav nekādas daļas. Tad viņi atved mājās Mārliju - drebelīgu, dzeltenu kažokādas bumbiņu. Un dzīve izmainās.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mārlijs ātri vien izaug par trauksmainu deviņdesmit septiņas mārciņas smagu ceļarulli - par labradoru, kuram uz pasaules nav neviena līdzīga. Viņš joņo caur stiklotām durvīm, apšķiež ar siekalām viesus, zog sieviešu veļu un ēd gandrīz visu, ko var dabūt mutē, - ieskaitot skaistus juvelizstrādājumus. Suņu skola nelīdz - Mārlijs no tās tiek izmests.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Taču Mārlijam ir skaidra sirds. Kaut gan viņa nedarbiem nav gala, neierobežota ir arī viņa mīlestība un uzticība. Kad ģimene vairs nezina, kā rīkoties, viņš kļūst par nelokāmas uzticības paraugu.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Sofija Kinsela &amp;apos;Šopaholiķes slepenā sapņu pasaule&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:27920</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/27920.html"/>
    <published>2009-04-16T20:13:00</published>
    <issued>2009-04-16T20:13:00</issued>
    <updated>2009-04-16T17:13:35Z</updated>
    <modified>2009-04-16T17:13:35Z</modified>
    <content type="html">Apgāds &amp;quot;Zvaigzne ABC&amp;quot; laidis klajā Sofijas Kinselas grāmatu &amp;quot;Šopaholiķes slepenā sapņu pasaule&amp;quot;, no angļu valodas to tulkojusi Ligita Lanceniece.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Kinselas grāmata ir pārpratumu un amizantu notikumu caurvīts romāns par to, cik viegli ļauties kārdinājumam un cik grūti tam reizēm pretoties.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mūsdienu britu rakstniece Sofija Kinsela izglītību ieguvusi Oksfordā, strādājusi par finanšu analītiķi. Latviešu lasītājiem autore zināma pēc romāniem „Tikai nevienam nesaki&amp;quot; un „Antimājsaimniece&amp;quot;. Sofija Kinsela kopā ar vīru un bērniem dzīvo Anglijā un cenšas izvairīties no lielveikalu izpārdošanām.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Žurnāliste Rebeka Blūmvuda  katru dienu māca lasītājiem, kā pareizi organizēt ienākumus un izdevumus. Brīvajā laikā Rebeka... dodas iepirkties. Viņa dzīvo pāri saviem līdzekļiem, tādēļ līdz brīdim, kad pie namdurvīm klauvē bankas pārstāvji, nav ilgi jāgaida. Centieni pielikt punktu šai vājībai cieš sakāvi, arī pūliņi darbā izpelnīties paaugstinājumu nedod gaidītos rezultātus. Tā vien šķiet, ka Rebekai trūkst pamata zem kājām... Ir vien tukšs naudasmaks, pārtērēts kredītkartes limits un pilna atkritumu tvertne ar bankas brīdinājuma vēstulēm. Vai Rebekai reiz izdosies atbrīvoties no parādiem, atgūt &amp;quot;VISA&amp;quot; karti un atrast īstu mīlestību?</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Māra Zālīte &amp;apos;To mēs nezinām. Sarunas ar Imantu Ziedoni&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:27840</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/27840.html"/>
    <published>2009-04-11T21:11:00</published>
    <issued>2009-04-11T21:11:00</issued>
    <updated>2009-04-11T18:11:56Z</updated>
    <modified>2009-04-11T18:11:56Z</modified>
    <content type="html">Izdevniecība &amp;quot;Dienas Grāmata&amp;quot; laidusi klajā Māras Zālītes grāmatu &amp;quot;To mēs nezinām. Sarunas ar Imantu Ziedoni&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmata tapusi no ieceres 2000. gadā, kad abi dzejnieki dažādās Rīgas kafejnīcās risināja sarunas par dzīvi, kultūru, literatūru. Īpaši izceļams ne tikai pilnestīgais, pārbagātais sarunu saturs, bet arī un, iespējams, galvenokārt - šīs &amp;quot;interviju&amp;quot; grāmatas precīzā un grodā iekšējā &amp;quot;saspēle&amp;quot;, kāda pa spēkam tikai autoram, kas ir dzejnieks un dramaturgs vienā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Manām sarunām ar Imantu Ziedoni nav ne sākuma, ne beigu. Esam sarunājušies vairāk nekā trīsdesmit gadu. Šeit lasāms tikai fragments īsā laika nogrieznī. Tā ir 2000. gada pirmā puse. Mēs arī agrāk šad un tad mēdzām iegriezties kafejnīcās un runāt par... Te nu būs redzams, par ko tie dzejnieki runā.&amp;lt;br /&amp;gt;Patiesīguma un sarunu pilnīga autentiskuma vārdā neesam tās literāri nedz gludinājuši, nedz stērķelējuši, nedz kā citādi uzlabojuši. Tā tie dzejnieki runā. Kopīgi izvēlējāmies arī nosaukumu. Kā refrēns gluži neviļus sarunām cauri izvijas frāze: &amp;apos;To mēs nezinām.&amp;apos; Ar jautru izbrīnu to ievērojām un pie tā arī palikām. Var būt, ka vietām būtu noderējušas tādas kā remarkas, piemēram, - &amp;apos;smejas&amp;apos;, &amp;apos;ieklausās mūzikā&amp;apos;. Vai - &amp;apos;ilgi klusē&amp;apos;. It īpaši - &amp;apos;ilgi klusē&amp;apos;,&amp;quot; stāsta Māra Zālīte.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Aleksandrs Pjatigorskis &amp;apos;Kas ir politikas filozofija&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:27561</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/27561.html"/>
    <published>2009-04-04T15:13:00</published>
    <issued>2009-04-04T15:13:00</issued>
    <updated>2009-04-04T12:14:00Z</updated>
    <modified>2009-04-04T12:14:00Z</modified>
    <content type="html">Apgāda „Tapals&amp;quot; filosofu darbu sēriju papildina Aleksandra Pjatigorska grāmata &amp;quot;Kas ir politikas filozofija&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatā publicēts pazīstamā filosofa, Londonas universitātes profesora Aleksandra Pjatigorska lekciju cikls, kas veltīts cilvēka situācijas izpratnei varas apstākļos. Tā ir asa intelektuāla provokācija, kuras mērķis - politiskās domāšanas un politiskās kultūras audzināšana&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Darbu par politiskās domāšanas mītiem autors veido no kāzusu un sižetu pārpilnības. Grāmatā atradīsiet trāpīgas piezīmes par ekspertu veikumu, par politisko gribu, par daudzām vēsturiskām personībām.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Aleksandrs Pjatigorskis ir sarakstījis vairākus darbus par indiešu filosofiju un &amp;quot;Tamilu-krievu vārdnīcu&amp;quot;, kā arī literārus darbus &amp;quot;Kādas šķērsielas filosofija&amp;quot;, &amp;quot;Atceries dīvaino cilvēku&amp;quot;, Stāsti un sapņi&amp;quot; un &amp;quot;Senais cilvēks Pilsētā&amp;quot;. 60. gadu sākumā pēc Jurija Lotmana uzaicinājuma Pjatigorskis lasījis lekcijas Tartu universitātē. Strādājis arī kopā ar Merabu Mamardašvili - kopīgi uzrakstīta grāmata &amp;quot;Simbols un apziņa&amp;quot;.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Salmans Rušdi - Sātaniskās vārsmas</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:27280</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/27280.html"/>
    <published>2009-03-23T18:36:00</published>
    <issued>2009-03-23T18:36:00</issued>
    <updated>2009-03-23T16:36:48Z</updated>
    <modified>2009-03-23T16:36:48Z</modified>
    <content type="html">„Kad augstu virs Lamanša kanāla teroristu bumba uzspridzina reaktīvo laineri, divi pasažieri sveiki un veseli nokrīt zemē: Džibrīls, Indijas kino aktieris, un Saladins, britu televīzijas raidījuma „Marsiešu šovs” zvaigzne. Tuvās nāves pieredze pārvērš viņus labā un ļaunā dzīvos simbolos, Saladinam izaug ragi, Džibrīlu apņem nimbs. No šī pamatpieņēmuma Rušdi izvērpj milzīgu, vaļīgi saistītu apakšsižetu kolekciju, kas apvieno mitoloģiju, folkloru un televīzijas niekus iespaidīgā maģiskā reālisma meistardarbā, kas pievēršas postmodernajai imigranta pieredzei. (...)&amp;quot; (Edvards B.Sentdžons) No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere. Māra Ābeles vāka dizains.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Mērija Šellija &amp;apos;Frankenšteins jeb jaunais Prometejs&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:27069</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/27069.html"/>
    <published>2009-03-09T12:06:00</published>
    <issued>2009-03-09T12:06:00</issued>
    <updated>2009-03-09T10:06:21Z</updated>
    <modified>2009-03-09T10:06:21Z</modified>
    <content type="html">Izdevniecība &amp;quot;Jumava&amp;quot; laidusi klajā Mērijas Šellijas (Mary Shelley) romānu &amp;quot;Frankenšteins jeb jaunais Prometejs&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Zinātnieks Viktors Frankenšteins cenšas noskaidrot, kā radīt cilvēku. Viņam tas arī izdodas, un no mirušu cilvēku ķermeņiem tiek radīts vairāk nekā divus metrus garš briesmonis, kas iedveš šausmas gan pašā tā radītājā, gan apkārtējos cilvēkos.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Tiek uzskatīts, ka romāna iedvesma Šellijai radusies 1816. gada naktī, kad kopā ar savu vīru, dzejnieku Šelliju, viņa ciemojās pie Džordža Bairona netālu no Ženēvas. Viesu vidū bija arī Bairona mīļākā Klēra, kā arī viņa ārsts Polidori. Pēc šausmās pavadītās nakts visi solījušies gada laikā uzrakstīt šausmu romānu. Solījumu gan izpildīja tikai Mērija Šellija un Džons Viljams Polidori (John William Polidori), kas sarakstīja ne pārāk veiksmīgo &amp;quot;Vampīru&amp;quot; (The Vampyre, 1819),&amp;quot; raksta Viktors Freibergs.&amp;lt;br /&amp;gt;Apgāds</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Viktors Jerofejevs &amp;apos;Labais Staļins&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:26673</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/26673.html"/>
    <published>2009-03-09T12:04:00</published>
    <issued>2009-03-09T12:04:00</issued>
    <updated>2009-03-09T10:05:22Z</updated>
    <modified>2009-03-09T10:05:22Z</modified>
    <content type="html">Izdevniecība &amp;quot;Jumava&amp;quot; laidusi klajā Viktora Jerofejeva grāmatu &amp;quot;Labais Staļins&amp;quot; (Виктор Ерофеев &amp;quot;Хороший Сталин&amp;quot;).&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ģimenes leģendas, tēva stāsti, paša atmiņas, fantāzijas un prātulas, privātu vēstuļu un avīžrakstu fragmenti - no šādiem materiāliem veidots šis īpatnējais teksts, proti, &amp;quot;grāmata par visu&amp;quot;: par politiku, literatūru, diplomātiju, erotiku, gastronomiju, metafiziku. Ar aforismiem un filozofismiem par mūžīgo &amp;quot;tēvu un dēlu&amp;quot; tēmu, ar izdomātiem slavenu vēsturisku personu dialogiem.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Rjūnoske Akutagva &amp;apos;Stāsti&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:26468</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/26468.html"/>
    <published>2009-03-05T15:03:00</published>
    <issued>2009-03-05T15:03:00</issued>
    <updated>2009-03-05T13:04:21Z</updated>
    <modified>2009-03-05T13:04:21Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;Jāņa Rozes apgādā&amp;quot; klajā laista izcilākā 20. gadsimta japāņu stāstnieka un esejista Rjūnoskes Akutagavas (1892– 1927) īso stāstu izlase.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pirmo reizi latviešu lasītājam pieejami teju visi spožākie japāņu klasiķa un ģeniālā stilista stāsti, kas rakstniekam nodrošinājuši nemirstību un lasītāju apbrīnu tālu aiz savas zemes robežām.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Lai gan Akutagavu dažkārt dēvē par pirmo japāņu modernistu, viņa daiļradē saskatāmi arī klasiskās japāņu episkās literatūras un Rietumu literatūras strāvojumi, ko rakstnieks nevainojami pārzinājis.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Kā pretstats mūsdienu trauksmanaijam dzīves ritmam, šajos stāstos atklājas noslēpumainās japāņu kultūras vilinājums, viņu rimtā pasaules uztvere un gadu tūkstošos izauklētā dzīves filosofija.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatas mākslinieks Aigars Ozoliņš.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Iveta Vecenāne &amp;apos;Vectētiņš Antontiņš un mēs&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:26318</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/26318.html"/>
    <published>2009-03-04T15:22:00</published>
    <issued>2009-03-04T15:22:00</issued>
    <updated>2009-03-04T13:22:52Z</updated>
    <modified>2009-03-04T13:22:52Z</modified>
    <content type="html">Izdevniecībā &amp;quot;Liels un mazs&amp;quot; nāk klajā jauns latviešu oriģināldarbs bērniem - mākslinieces Ivetas Vecenānes uzrakstītā un ilustrētā grāmata &amp;quot;Vectētiņš Antontiņš un mēs&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tā turpina izdevniecības &amp;quot;Liels un mazs&amp;quot; un Swedbank kopīgo bērnu kultūras projektu &amp;quot;Mazais būs liels&amp;quot;, kas jau trešo gadu bagātina kultūras piedāvājumu Latvijas bērniem.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Šī grāmata ir aizraujoša kā laukos pavadīta vasara. Dzīvē ne katram bērnam ir lauku mājas skaista Latgales ezera krastā, kur kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu mīt govs, zirgs, suņi, kaķi un vistas, kur ar laivu var doties makšķerēt, bet ratos  braukt pēc meža zemenītēm. Grāmatā pie lauku dzīves un draudzīgas dzimtas siltuma tiek katrs lasītājs. Dzīves gudrība, dabas un tradīciju izjūta stāstos par reālas mūsdienu Latgales sētas notikumiem iet roku rokā ar jokiem un nedienām, ko ap sevi saceļ allaž nemierīgais vectētiņš Antontiņš. Maziem pilsētniekiem grāmata vienlaikus būs arī lauku dzīves enciklopēdija, kas paplašinās viņu redzesloku, parādot, kāds pienam sakars ar govi, darbam ar mīlestību un ikdienai ar svētkiem.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Leslijs L. Lorencs &amp;apos;Budistu klostera noslēpums&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:26108</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/26108.html"/>
    <published>2009-03-04T15:21:00</published>
    <issued>2009-03-04T15:21:00</issued>
    <updated>2009-03-04T13:21:32Z</updated>
    <modified>2009-03-04T13:21:32Z</modified>
    <content type="html">Apgādā &amp;quot;Tapals&amp;quot; izdots ungāru autora Leslija L. Lorenca romāns Budistu klostera noslēpums. No ungāru valodas tulkojusi Elga Sakse.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Notikumi risinās Butānā nomaļā Litangas klosterī, kur ierodas zinātnieks - senu rokrakstu pētnieks. Lai tiktu pie sūtru lasīšanas, rinpočem Blobzangam nākas pakļauties klosterī valdošajai kārtībai un ticības vadoņa - čostimpas bargajiem norādījumiem. Viņam ir jāatsakās no tituliem, īpašām privilēģijām, turklāt vēl jāmitinās klostera vissliktākajā cellē. Kādēļ tā?&amp;lt;br /&amp;gt;Viegli ironiskā skatījumā autors rāda, kā zinātnieka nopietnie centieni sastopas ar klostera iemītnieku pretestību. Situāciju vēl vairāk sarežģī ne tikai mūku dīvainā izturēšanās, bet arī savādie atbraucēji - viesnīcu būves speciālisti, meditāciju semināra rīkotāji, aizdomīgi pavāri un neparasta izskata sievietes. Ik dienu klosterī risinās dīvaini notikumi.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Arvīds Dinijs Deģis &amp;apos;Nesodāmais avantūrists&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:25651</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/25651.html"/>
    <published>2009-02-26T18:27:00</published>
    <issued>2009-02-26T18:27:00</issued>
    <updated>2009-02-26T16:28:50Z</updated>
    <modified>2009-02-26T16:28:50Z</modified>
    <content type="html">Biznesa augstskolas &amp;quot;Turība&amp;quot; apgāds laidis klajā autora Arvīda Dinija Deģa satīrisko dēku romānu &amp;quot;Nesodāmais avantūrists&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Arvīda Dinija Deģa &amp;quot;Nesodāmais avantūrists&amp;quot; ir romāns ar maģiskā reālisma iezīmēm jeb mūsdienīga dzimtas sāga par to, kā tiek pārmantots avantūrista gēns vairākās Kāļu dzimtas paaudzēs un reizē arī satīra par Ostapam Benderam radniecīgām dvēselēm Latvijas nesenajā vēsturē. Tie ir jauna cilvēka memuāri, kas lasītāju iepzīstina ar galvenā varoņa Edija Kāļa savdabīgo stāstījumu. Grāmatas vāka dizainu veidojusi Evita Bula.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Rafaēls Gluksmans &amp;apos;Sarunas par brīvību&amp;apos; - intervijas ar Mihailu Saakašvili</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:25530</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/25530.html"/>
    <published>2009-02-26T18:26:00</published>
    <issued>2009-02-26T18:26:00</issued>
    <updated>2009-02-26T16:27:36Z</updated>
    <modified>2009-02-26T16:27:36Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;Apgāds Zvaigzne ABC&amp;quot; klajā laiž grāmatu &amp;quot;Sarunas par brīvību&amp;quot; - Rafaēla Gluksmana intervijas ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Intervijas tapušas pēc 2008.gada augusta, kad, līdz ar Gruzijas un Krievijas kara sākšanos, pasaules uzmanības centrā nonāca mazās Dienvidkaukāza valsts prezidents Mihails Saakašvili.&amp;lt;br /&amp;gt;* Kāpēc 2008. gada augustā Gruzija izvēlējās uzbrukt Dienvidosetijai?&amp;lt;br /&amp;gt;* Vai tādējādi Mihails Saakašvili apzināti izvēlējās izraisīt karu ar militāro lielvalsti Krieviju?&amp;lt;br /&amp;gt;* Kā tieši norisinājās Rožu revolūcija 2003. gadā?&amp;lt;br /&amp;gt;* Kādēļ Gruzijas aizsardzības ministrs ir izraēlietis?&amp;lt;br /&amp;gt;* Kāds patiesībā ir Vladimirs Putins?</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Igors Vārpa &amp;apos;Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:25172</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/25172.html"/>
    <published>2009-02-20T19:03:00</published>
    <issued>2009-02-20T19:03:00</issued>
    <updated>2009-02-20T17:05:27Z</updated>
    <modified>2009-02-20T17:05:27Z</modified>
    <content type="html">Izdevniecība &amp;quot;Nordik&amp;quot; laidusi klajā Igora Vārpas grāmatu &amp;quot;Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga&amp;quot;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Autors ir izmantojis un apstrādājis aptuveni 250 publicētus, kā arī līdz šim latviešu lasītājam nezināmus informācijas avotus, un visai bagātīgo materiālu apvienojis vienkop. Grāmatā ievietoti 83 fotouzņēmumi, 16 kauju shēmas un Latvijas militāro vienību krūšu nozīmju un apbalvojumu krāsaini attēli. Tādējādi lasītājiem, kuriem nav pieejami daudzie, arī bibliogrāfiski retie oriģinālizdevumi, no kuriem vairāki ir svešvalodās, dota laba iespēja iegūt apjoma ziņā vērienīgu informāciju par šīm Latvijas militārās vēstures lappusēm.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Džeralds Darels &amp;apos;Dievu dārzs&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:25010</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/25010.html"/>
    <published>2009-02-20T19:02:00</published>
    <issued>2009-02-20T19:02:00</issued>
    <updated>2009-02-20T17:03:12Z</updated>
    <modified>2009-02-20T17:03:12Z</modified>
    <content type="html">Apgādā &amp;quot;Nordik&amp;quot; Māras Rūmnieces tulkojumā izdota Džeralda Darela trešā grāmata &amp;quot;Dievu dārzs&amp;quot;, kuru viņš ir uzrakstījis par savas ģimenes uzturēšanos Korfu salā pirms pēdējā pasaules kara.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Apmeklēt Korfu kopā ar Džeraldu Darelu ir kā baudīt nektāru un dzert putna pienu. Tā ir apburta sala, kur iedzīvotāji ir tikpat jukuši, cik dīvaini ir putni un zvēri, un augsne - auglīga. Džeralda Darela Korfu neviena nelaime nav nopietna, nevienas sāpes nevelkas ilgi. Lirisks, asredzīgs, nevaldāmi smējīgs - viņš uzbur savu bērnības jūsmu, atklājot pasauli ap sevi.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Džeralds Darels: &amp;quot;Varētu sacīt, ka tajos laimīgajos laikos, ko pavadījām Korfu, ikkatra diena bija sevišķa, īpaši iekrāsota, īpaši iekārtota, pilnīgi atšķirīga no pārējām trīssimt sešdesmit četrām un tāpēc neaizmirstama.&amp;quot;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Lenarts Meri &amp;apos;Politiskais testaments&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:24677</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/24677.html"/>
    <published>2009-02-20T19:01:00</published>
    <issued>2009-02-20T19:01:00</issued>
    <updated>2009-02-20T17:02:29Z</updated>
    <modified>2009-02-20T17:02:29Z</modified>
    <content type="html">Izdevniecība &amp;quot;Lauku Avīze&amp;quot; izdevusi rakstnieka, dokumentālo filmu režisora un Igaunijas valsts prezidenta Lennarta Meri (prezidentūra no 1992. gada līdz 2001. gadam) runu, un interviju grāmatu &amp;quot;Politiskais testaments&amp;quot;. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatā &amp;quot;Politiskais testaments&amp;quot; Lennarta Meri dēls Marts Meri apkopojis interesantākos fragmentus no trim Igaunijā izdotajām grāmatām - &amp;quot;Prezidenta runas&amp;quot; (1996), &amp;quot;Valsts rūpes&amp;quot; (2001) un &amp;quot;Politiskais testaments&amp;quot; (2006). Tā papildināta ar viņa izvēlētām fotogrāfijām gan no ģimenes arhīva, gan valstiski un starptautiski svarīgām tikšanās reizēm. Grāmatai plašu ievadu uzrakstījis dzejnieks Jānis Peters.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatu no igauņu valodas tulkojusi Skaidrīte Nurge. Grāmatas atvēršanas svētki norisināsies Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē Igaunijas Republikas neatkarības 91. gadadienā 24. februārī plkst. 12.00.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Dzejas izlase &amp;apos;Mīlas pilna sirds&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:24465</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/24465.html"/>
    <published>2009-02-16T16:39:00</published>
    <issued>2009-02-16T16:39:00</issued>
    <updated>2009-02-16T14:40:16Z</updated>
    <modified>2009-02-16T14:40:16Z</modified>
    <content type="html">Apgāds &amp;quot;Jumava&amp;quot; laidis klajā latviešu autoru mīlestības dzejas izlasi &amp;quot;Mīlas pilna sirds&amp;quot;. Izlasi sastādīoja Anita un Aivars Siliņi. Grāmatas grafiskā noformējuma autore - Iluta Koidu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Dzejas izlasē apkopoti trīsdesmit dažādu latviešu autoru mīlestības dzejoļi, kas atklāj lasītājiem cilvēku savstarpējās attiecības, ilgas un romantiskās jūtas patiesā latviešu poēzijā, iedvesmojot mīlēt, liek saprast, ka esi mīlēts.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Izdevums piedāvā gan Raiņa, Aspazijas, Jāņa Ziemeļnieka, gan Friča Bārdas, Jāņa Poruka, Rūtas Skujiņas, Jāņa Grota un vēl daudzu citu autoru mīlestības dzejoļus.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Dzejas rindas atlasītas no vairāk nekā 35 dažādiem izdevumiem, to starp arī apgādā &amp;quot;Jumava&amp;quot; izdotajiem  - R. Skujiņas dzejas izlases &amp;quot;Uz Dieva plaukstas&amp;quot; (2007), J. Sudrabklana &amp;quot;Sapņu vāts&amp;quot; (2003), almanaha &amp;quot;Krizdoļu ķocis&amp;quot; (2004).</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Vāclavs Havels &amp;apos;Vēstules Olgai&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:24178</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/24178.html"/>
    <published>2009-02-11T22:31:00</published>
    <issued>2009-02-11T22:31:00</issued>
    <updated>2009-02-11T20:32:10Z</updated>
    <modified>2009-02-11T20:32:10Z</modified>
    <content type="html">Apgādā &amp;quot;Dienas Grāmata&amp;quot; klajā laists rakstnieka un bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela (1936) darbs &amp;quot;Vēstules Olgai&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vēstules Olgai, savai dzīvesbiedrei un uzticamam draugam vissmagākajos likteņa pavērsienos Havels rakstīja laikā no 1979. gada 4. jūnija līdz 1982. gada 4. septembrim, izciešot cietumsodu &amp;quot;par republikas pamatu graušanu&amp;quot; - tā tika vērtēta viņa dalība &amp;quot;Hartā-77&amp;quot;, kurā domubiedri aicināja Čehoslovākijas valdību pildīt valsts konstitūciju un ievērot pašas parakstītās ANO cilvēktiesību normas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Šīs, brīžiem ļoti intīmās, vēstules ir spēcīgas personības cīņa par pašsaglabāšanos. Tās atklāj morāli ārkārtīgi drosmīgu cilvēku, kurš atsakās pakļauties izmisumam. Havels spēj triumfēt pār izolāciju un bezspēcību, pateicoties skaidrībai, ko dziļā un atvērtā meditācijā par pasauli sasniedz šajās vēstulēs.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;No čehu valodas tulkojusi Rita Ruduša.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Ernsts Lotārs &amp;apos;Eņģelis ar bazūni&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:23954</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/23954.html"/>
    <published>2009-01-07T17:59:00</published>
    <issued>2009-01-07T17:59:00</issued>
    <updated>2009-01-07T16:00:17Z</updated>
    <modified>2009-01-07T16:00:17Z</modified>
    <content type="html">Apgāds &amp;quot;Zvaigzne ABC&amp;quot; ir laidis klajā austriešu rakstnieka Ernsta Lotāra (Ernst Lothar, 1890-1974) romānu &amp;quot;Eņģelis ar Bazūni&amp;quot;, kas savulaik dēvēts par &amp;quot;Vīnes Forsaitu teiku&amp;quot;, tas atsauks atmiņā arī tādus dižus darbus kā &amp;quot;Tibo dzimta&amp;quot; un &amp;quot;Budenbroki&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Eņģelis ar bazūni&amp;quot; ir saviļņojošs stāsts par Vīnes patriciešu Altu dzimtas trim paaudzēm, kuras piedzīvo visus vēsturiskos satricinājumus, kas piemeklē Austriju laikposmā no 1888. līdz 1933. gadam.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Uz kolorītā vēsturiskā fona risinās cilvēku likteņi, kuros netrūkst mīlestības un naida, nodevības un uzticības, vientulības smeldzes un ilgu pēc laimes. Vēstījuma centrā ir Vīnes klavieru ražotāju firmas atvase Hanss Alts, taču romāna vitālais kodols ir Henriete Alta, kurā apvienojas šarms un drosme, vājums un spēks. Ģimenes intrigu un katastrofu vidū viņa ir gan norieta, gan cerību simbols.&amp;lt;br /&amp;gt;Ernsta Lotāra romānu &amp;quot;Eņģelis ar bazūni&amp;quot; no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice, mākslinieks Arnis Zariņš.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Imants Liepiņš &amp;apos;Ventspils tranzītbiznesa karš&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:23742</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/23742.html"/>
    <published>2009-01-05T15:10:00</published>
    <issued>2009-01-05T15:10:00</issued>
    <updated>2009-01-05T13:11:18Z</updated>
    <modified>2009-01-05T13:11:18Z</modified>
    <content type="html">Vecā gada nogalē iznākusi pētnieciskā žurnālista Imanta Liepiņa vairākus gadus tapusī grāmata &amp;quot;Ventspils tranzītbiznesa karš&amp;quot;, kurā apkopoti ar Ventspils tranzītbiznesa lielāko un ietekmīgāko uzņēmumu (A/S &amp;quot;Ventspils Nafta&amp;quot;, A/S &amp;quot;Latvijas Kuģniecība&amp;quot;, A/S &amp;quot;Ventbunkers&amp;quot;, SIA &amp;quot;LSF Holdings&amp;quot; u.c.) kontroli un īpašumtiesību pārdali kopš 2005.gada saistītie notikumi.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatā detalizētāk nekā tas iespējams presē aplūkotas un izskaidrotas tādas afēras kā 70 miljonu dolāru izkrāpšana no &amp;quot;Latvijas Kuģniecības&amp;quot;  2002. - 2005. gadā un šīs naudas atmazgāšana, &amp;quot;Ventspils stipendiātu&amp;quot; lieta, kā arī rūpnieciskā spiegošana ar vislielāko nelikumīgo telefonsarunu noklausīšanās kampaņu Latvijas vēsturē.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Iznāk grāmata &amp;quot;Kārlis Brencēns&amp;quot;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:23420</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/23420.html"/>
    <published>2008-12-23T20:32:00</published>
    <issued>2008-12-23T20:32:00</issued>
    <updated>2008-12-23T18:32:46Z</updated>
    <modified>2008-12-23T18:32:46Z</modified>
    <content type="html">Apgāds &amp;quot;Neputns&amp;quot; laidis klajā Maritas Bērziņas monogrāfiju, kas veltīta Kārlim Brencēnam – akvarelistam, vitrāžistam, glezniecības tehniku pētniekam un pedagogam – nozīmīgai personībai latviešu XX gs. pirmās puses tēlotājas mākslas dzīvē.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Iznāk grāmata &amp;quot;Kārlis Brencēns&amp;quot;Līdz šim vienīgā informācija par šo mākslinieku, kuram nākošgad apritēs 130. jubileja, bija atrodama atsevišķos mākslas vēstures, enciklopēdiska rakstura un periodiskajos izdevumos.&amp;lt;br /&amp;gt;Mākslas zinātnieces Mairitas Bērziņas sagatavotajā monogrāfijā ir iekļauts plašs ievadraksts ar mākslinieka dzīves gājumu un viņa daiļrades vērtējumu, K. Brencēna skolnieku atmiņas, mākslinieka nozīmīgākie dzīves dati, izstāžu darbība un bibliogrāfija, apkopota informācija par visām zināmajām K. Brencēna darbu kolekcijām. Grāmatu papildina bagātīgs vizuālo materiālu klāsts – darbu reprodukcijas un dokumentālas fotogrāfijas –, kā arī teksts kopsavilkums angļu valodā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un viesnīcas &amp;quot;Europa Royale Hotel Riga&amp;quot; atbalstu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatu var iegādāties labākajās Latvijas grāmatnīcās, galerijā &amp;quot;Istaba&amp;quot;,&amp;lt;br /&amp;gt;izdevniecībā &amp;quot;Neputns&amp;quot; un interneta veikalā www.neputns.lv</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Emīls Zolā &amp;apos;Terēza Rakēna&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:23285</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/23285.html"/>
    <published>2008-12-23T12:14:00</published>
    <issued>2008-12-23T12:14:00</issued>
    <updated>2008-12-23T10:15:16Z</updated>
    <modified>2008-12-23T10:15:16Z</modified>
    <content type="html">Apgādā &amp;quot;Valters un Rapa&amp;quot; izdots Emīla Zolā romāns &amp;quot;Terēza Rakēna&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Romānu no franču valodas tulkojis Jānis Veselis. Grāmatas mākslinieciskais noformētājs - Aigars Ozoliņš.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Franču rakstnieka un viena no spožākajiem 19. gadsimta novelistiem Eiropas literatūrā Emīla Zolā romāns &amp;quot;Terēza Rakēna&amp;quot; ir pirmais darbs, kura tēlu veidojumā tik tieši izmantoti naturālisma estētikas pamatprincipi. Romāns stāsta par kādu jaunu sievieti, kura ir nelaimīgi precējusies ar egoistisku cilvēku un, izmisuma dzīta, metas juteklības pilnās un traģiskās attiecības ar sava vīra draugu. Šo romānu īpaši saistošu dara vēstījuma tiešums un ekstravagance.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Emīls Zolā (1840-1902) dzimis inženiera ģimenē Parīzē. Pēc tēva nāves paliekot bez iztikas līdzekļiem, viņš iekārtojas pastāvīgā darbā kādā lielā grāmatu izdevniecībā un vaļas brīžos raksta dzeju un literāras kritikas. Līdz tam franču literatūrā nepieredzētu popularitāti Emīls Zolā gūst, pievērsdamies romāna žanrā sava laika zinātnes un filozofijas teorijām. Viņa romānu tirāžas sasniedza vairākus simtus tūkstošus eksemplāru. Par romānu &amp;quot;Terēze Rakēna&amp;quot; kādā no vēstulēm Emīls Zolā rakstīja: &amp;quot;[..] Man šķiet, esmu ielicis šajā romānā visu savu sirds kaisli un dvēseli. Baidos pat, ka par daudz sirds kaisles, un tas satrauks valsts prokurora kungu. Nu un kas par to! Daži mēneši cietumā mani neiebiedēs.&amp;quot;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Jānis Elsbergs &amp;apos;Panti&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:23034</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/23034.html"/>
    <published>2008-12-19T22:12:00</published>
    <issued>2008-12-19T22:12:00</issued>
    <updated>2008-12-19T20:12:18Z</updated>
    <modified>2008-12-19T20:12:18Z</modified>
    <content type="html">Apgāds &amp;quot;Neputns&amp;quot; izdevis Jāņa Elsberga jaunāko dzejoļu krājumu &amp;quot;Panti&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Krājums saista ar daudzveidīgu, profesionāli izkoptu, nobriedinātu formu, bet galvenais - ar dabisku, nesamākslotu lirisku intonāciju: drīz līksmu, drīz grūtsirdīgu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmata ir papildināta arī ar darbiem no iepriekšējām grāmatām.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nākamgad, 18.janvārī dzejniekam aprit 40.&amp;lt;br /&amp;gt;Grāmatas redaktors - Jānis Rokpelnis, māksliniece - Rūta Mežavilka. &amp;quot;Pantus&amp;quot; var iegādāties Latvijas grāmatnīcās, galerijā &amp;quot;Istaba&amp;quot;, izdevniecībā &amp;quot;Neputns&amp;quot;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Aivars Eipurs &amp;apos;minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu&amp;apos;</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:gramatu_jaunumi:22727</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/community/gramatu_jaunumi/22727.html"/>
    <published>2008-12-19T12:42:00</published>
    <issued>2008-12-19T12:42:00</issued>
    <updated>2008-12-19T10:42:23Z</updated>
    <modified>2008-12-19T10:42:23Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;Dienas Grāmata&amp;quot; izdevusi dzejnieka, esejista un prozas rakstnieka Aivara Eipura īsprozas grāmatu &amp;quot;minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu&amp;quot;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;quot;Minima kā jēdziens gan šur tur pasaulē dažu mākslinieku arsenālā ir palaikam parādījies, taču es minimu piedāvāju kā literāru žanru. Jo tādi apzīmējumi kā refleksija, miniatūra vai maksima šo tekstu saturam atbilda tikai dažos gadījumos. Minimas ir sadzīviskas, te valda nevis doma, bet mazi notikumi un izdoma. Šeit es rādu publikai nejaušu savas sirds portretu - un šis manis teiktais atšķiras no Larošfuko teiktā tāpat, kā manas minimas no viņa maksimām,&amp;quot; - tā Aivars Eipurs.</content>
  </entry>
</feed>
