☂

TED talk

Sat, 21 May 2011 19:38:26 GMT

Interesants TED talk par sēnem, to izcelsmi, un micēlija pielietojumu:

http://www.ted.com/talks/view/lang/eng//id/258

Varbūt kādam noder ;)

Fri, 15 Aug 2008 17:13:11 GMT

info@pdf.lv
67505640
www.pdf.lv/senes

Vakardienas ziņas

Thu, 14 Aug 2008 23:48:20 GMT

Amerikāņu hidrologs Roberts Kofans (Robert Coffan) pagājšgad veicis interesantu atklājumu - plunčājoties straujā un nebēdnīgā upē ASV Oregonas štatā atradis lapiņu sēni, kas aug pārdesmit centimetrus zem ūdens. Nabaga apmaldījušos sēņu sugu nodēvējis par Psathyrella aquatica. 14 lappušu īsais atklājuma apraksts iesniegts žurnālam Mycologia 2007. gada 9. novembrī. Var iemest aci arī Mail Tribune. Žaks Ivs Kusto būtu sajūsmā.

Prototaxites

Tue, 24 Apr 2007 15:16:05 GMT

Šie Devona un Silūra ērā (pirms 350-420 miljoniem gadu) mūsu planētu rotājušie organismi tomēr ir bijuši milzīgas sēnes, un nevis koki, ķērpji vai aļģu kolonijas, par ko Prototaxites tika uzskatīti līdz šim. Lielāko atrasto Prototaxites fosiliju augstums sasniedz vairāk nekā 8 metrus un diametrs pie pamatnes - pusotru metru. Gandrīz kā Žila Verna "Ceļojumā uz Zemes centru" :)

http://www-news.uchicago.edu/releases/07/070423.fungus.shtml

Sēņu dienas Latvijas Dabas muzejā

Tue, 30 Aug 2005 15:42:08 GMT

Šogad Sēņu dienas notiks citādi nekā parasti jau apmeklētājiem pierastā Sēņu izstāde. To ietvaros apmeklētāji varēs ne vien aplūkot sēņu miniizstādi, bet arī iesaistīties dažādās citās Sēņu dienu aktivitātēs - aplūkot dažādu sēņu fotogrāfijas, konsultēties ar sēņu speciālistiem, piedalīties sugu noteikšanā un iepazīties ar sēņu daudzveidību. Mazie izstādes apmeklētāji varēs piedalīties “sēņu skolā” - zīmēt, līmēt un veidot no plastilīna.

Izstāde apskatāma:

31. augustā 13:00 – 17:00
1. septembrī 12:00 – 18:00
2. septembrī 12:00 – 17:00
3. septembrī 12:00 – 17:00
4. septembrī 12:00 – 16:00

Ieejas maksa — Ls 0.10; 0.20; 0.30

http://www.dabasmuzejs.gov.lv/

Atrasta ārkārtīgi retā bārkstainā mušmire (Amanita strobiliformis)

Tue, 30 Aug 2005 15:37:45 GMT

24. augustā Ikšķiles parkā Latvijas Dabas muzeja darbiniece Ija Degtere atradusi sēni, kas pēdējo reizi Latvijā konstatēta 1961. gadā – Bārkstaino mušmiri.

Bārkstainā mušmire (Amanita strobiliformis) Latvijā vispār atrasta tikai trešo reizi (iepriekš 1951. un 1961. gadā).

Atradums ir unikāls ar to, ka iepriekšējo reizi Latvijā konstatēts Elejas parkā pirms 45 gadiem, un jau gandrīz pretendējis uz ierakstīšanu sarkanās grāmatas izzudušo sugu kategorijā (0.kategorijā), kur sugas ieraksta tad, ja tās nav atrastas ilgāk kā 50 gadus.

Bārkstainā mušmire aug no jūlija līdz septembrim lapu un jauktu koku mežos. Cepurīte 10-18 cm plata, bālgana, vecumā kļūst netīri okerdzeltena. Sākumā pārklāta ar pelēcīgu miltaini vatainu līdz vataini tūbainu plīvuru. Mīkstums balts, maigs, ātri bojājas, ar nepatīkamu garšu; sākumā bez smaržas, vēlāk parādās nepatīkama zivju smaka. Kātiņš 14-20 cm augsts, balts, pie pamata mazliet iepelēks, vecumā un iespiedumu vietās brūnē, klāts bālganām, izzūdošām pārslām.

Bārkstainā mušmire, atšķirībā no daudzām citām mušmiru kārtas sēnēm nav indīga, tomēr ēšanai nav ieteicama.

http://apollo.lv/portal/articles/54930

Mērcē trāpās arī indīgās sēnes

Sat, 27 Aug 2005 19:43:20 GMT

Ērgļos kāda 68 gadus veca sieviete šonedēļ smagi saindējusies pēc pašas pagatavotas sēņu mērces baudīšanas, informē BNS. Paciente ir nākusi pie samaņas, taču viņas veselības stāvoklis joprojām ir smags. Pēc piederīgo stāstītā, sieviete gatavojusi baraviku mērci, taču pie ēdamajām sēnēm tikusi arī indīgā, visticamāk mušmire. Sēnes ēdis arī sievietes 34 gadus vecais dēls, taču viņš par veselības traucējumiem nesūdzoties. "Iespējams, vīrietim ir jauns, spēcīgs organisms. Varbūt viņs apēdis mazāk mērces," min Ērgļu slimnīcas galvenā ārste Aina Braķe. Šis pēdējās nedēļas laikā ir jau otrais gadījums, kad cilvēks saindējies, ēdot sēnes.

(Laikraksts "Diena", 27.08.2005., 5. lpp.)

Mušmires ēdušo stāvoklis smags

Thu, 25 Aug 2005 14:36:24 GMT

Laulātā pāra, kas svētdien nokļuva Toksikoloģijas centrā pēc saindēšanās ar sēnēm, veselības stāvoklis ir stabilizējies, taču aizvien smags. Centra vadītāja vietas izpildītājs Oļegs Šuba aģentūrai BNS pastāstīja, ka 63 gadus vecajam vīram un 57 gadus vecajai sievietei ir plaši aknu un nieru bojājumi un viņu dzīvība vēl aizvien ir briesmās. Cietušie mielojušies ar vīra salasītajām un sievas izceptajām sēnēm, taču vīrs sēņojot acīmredzot sajaucis ēdamās saulsardzenes ar ļoti indīgajām zaļajām mušmirēm. Mediķi aicina nelasīt un nelietot uzturā nepazīstamas sēnes.

(Laikraksts "Diena", 25.08.2005, 4. lpp.)

Sēņošanas čempionāts

Sun, 21 Aug 2005 13:37:50 GMT

Ja mana ideja neatrada diezgan dzirdīgu ausu, tad te ir lielu organizāciju piedāvātā: Sestdien, 27. augustā pulksten 10 Bauskas rajona Iecavas novada Dzelzāmurā Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultāte un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība rīkos Latvijas pirmo čempionātu sēņošanā. Cibiņi var vainot tikai sevi, ka nebija pirmie...

Sezona tuvojas!

Fri, 08 Jul 2005 08:16:02 GMT

Cibiņi varētu pamēģināt reiz tā kolektīvi aizbraukt sēnēs un pie viena noskaidrot, kurš ir prasmīgākais Cibas sēņotājs. Viedokļi par šo ideju top gaidīti te: http://journal.bad.lv/users/kaszczejs/9689.html

Cordyceps sinensis sēņu dumpis Tibetā

Sat, 04 Jun 2005 20:42:56 GMT

Radio Brīvā Āzija ziņo, ka Tibetā izvērsušās vardarbīgas sadursmes starp tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un vairākiem simtiem ķīniešu drošībnieku. Nemierus izraisījis Dzato apgabala pašvaldības lēmums iekasēt 650,000 juaņas (aptuveni Ls 104) no cilvēka par pieeju vietām, kur tradicionāli pavasaros tiek ievāktas medicīniski augstvērtīgās Cordyceps sinensis sēnes. Cilvēki, kuri sēņot bija ieradušies no blakusprefektūrām, sēņu vietām pielaisti netika, bet, kad neapmierinātie sēņotāji pieprasījuši atpakaļ samaksāto "sēņošanas nodevu", Ķīnas varas iestādes atteikušas un neapmierinātā pūļa savaldīšanai izsaukušas ar elektrošoka ierīcēm bruņotus drošības spēkus. Ziņu par cietušajiem nav.

Jāpiezīmē, ka Cordyceps sinensis ir entomofāga sēne - tā aug tikai uz mirušiem kukaiņu kāpuriem, tādēļ tās kultivēšana ir ārkārtīgi komplicēts process.

http://www.ens-newswire.com/ens/jun2005/2005-06-02-01.asp

Labības lauks netālu no Mālpils 2004. gada jūlijā

Fri, 11 Feb 2005 12:47:49 GMT

Re, kā tās aug! :)

Fri, 11 Feb 2005 01:03:56 GMT

Psilocybe cubensis Burma

Psilocybe cubensis Ecuador

Psilocybe cubensis Chitwan

Kā cepurīte saplaisāja...

Bez Tabu

Thu, 10 Feb 2005 03:07:21 GMT

Beidzot TV.LV ir saveduši kārtībā savus arhīvus, dodot sengaidītu iespēju noskatīties aizgājušajā rudenī raidījumā Bez Tabu rādīto sižetu par psihoaktīvajām sēnēm.

Vai Garciema apkārtnē atrastas halucinogēnās sēnes?
TV3/Bez tabu laiks – 04.10.2004
Diāna Nagle, Andrejs Kalngals, Ivo Žipickis

Ievadvārdi.

Evelīna Kovaļevska:
"Jau kopš neatminamiem laikiem ne tikai indiāņi, bet arī senie latvieši ir pazinuši dažnedažādas zālītes, kuras tad pareizi sagatavojot pareizās proporcijās var gan ceļot laikā, gan piedzīvot ārkārtīgi daudz jaukas un lieliskas lietas."

O.K., Whatever, blah blah blah...

Ēriks Niedra:
"Es te skatos internetā ne tikai zālītes, bet te cilvēki piedāvā iegādāties sēnes, turklāt šīs sēnes ir nevis ēdamas vai marinējamas, bet, teikts, halucigēnas."

Halucinogēnas, Ērik, ha-lu-ci-no-gē-nas. Bet nopietni, ja internetā brīvi tiek tirgotas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru pirmajā sarakstā iekļautās vielas saturošas sēnes, tad ar ko gan nodarbojas mūsu tiesībsargājošās instances?

Juris Šteinbergs:
"Nu, es negribētu Evelīnai īsti piekrist, jo cik zināms, tad parasti šīs visas dīvainās sēnes un zāles tiek vestas no ārzemēm. Bet mūsu korespondente ir atradusi interesantu faktu. Izrādās varētu būt, ka arī Latvijā kaut kas tāds ir sastopams."

Juri, halucinogēnās sēnes Latvijā patiešām ir sastopamas, turklāt ne viena suga vien. Psilocybe semilanceata neapšaubāmi ir visizplatītākā un vispopulārākā, un rudeņos lielos daudzumos sastopama ne tikai Garciema pļavās (kuras man gan nav bijis tas gods skatīt savām acīm). Starp citu, piemēram, ASV pie populārākajām sēņu pļavām sezonas laikā dienu un nakti dežurē policijas patruļvienības. Nebrīnīšos, bet nepriecāšos, ja nu jau slavenās Garciema āres drīzumā piemeklēs līdzīgs liktenis. Un šīs sēņojošās ētera personības vēros pasauli caur rūtaino saulīti.

Tad seko pats satriecošais sižets.

Ārsts-narkologs Dr. Guntars Osis:
"Nu, bums ir šogad. Viņš atnācis no ārzemēm, ja. Tāpatās, kā viss no ārzemēm pie mums, mode atnāk ar desmit gadu vai piecu gadu novēlošanos, tā arī sēņu bums pie mums ir atnācis tagad, lai gan jau deviņdesmitos jau visā Eiropā jaunieši par šīm lietām interesējās, ja."

un

"Halucinogēnās sēnes ir ierakstītas pirmajā narkotiku sarakstā, tātad - īpaši bīstamas vielas, kas izraisa atkarību."

Skaisti! Man nav komentāru. Piebildīšu tikai to, ka Eiropas civilizācija ar maģiskajām sēnēm ir pazīstama daudz, daudz senāk nekā uzskata Oša kungs.

Eiropas medicīnā pirmais pilnībā dokumentētais intoksikācijas gadījums, kurā nepārprotami vainojamas psilocibīnu/psilocīnu saturošas sēnes (konkrēti - Psilocybe semilanceata), ir datējams ar 1799. gadu, kad kāds Londonietis no Grīnpārkā salasītām sēnēm pagatavoja savai ģimenei brokastīs zupu. Par laimi tuvumā gadījās Dr. Everards Brands (Everard Brande), kurš prasmju robežās sniedza ģimenei pirmo palīdzību un vēlāk detalizētu incidenta aprakstu publicēja žurnālā London Medical and Physical Journal (Volume XI, 1799. gada 16. novembris, 41.-44. lpp.).

Sēnes (mūsdienās pazīstama kā Psilocybe semilanceata) attēlojums attiecīgā laika posma literatūrā (J. Sowerby, London, 1803)

Protams, tas nenozīmē, ka jau kopš 18. gadsimta beigām "visā Eiropā jaunieši par šīm lietām interesējās, ja". Taču interesējās krietnu laiku pirms pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un ne tikai jaunieši.

Par nozīmīgu psihoaktīvas vielas saturošu sēni Psilocybe semilanceata netika uzskatīta līdz pat pagājušā gadsimta 60-tajiem, kad 1963. gadā žāvētu Psilocybe semilanceata paraugu papīra hromatogrāfija sniedza vēsturiski nozīmīgus rezultātus - pirmo reizi kādā Eiropā sastopamā sēnē tika uzrādīta halucinogēno alkaloīdu psilocibīna un psilocīna klātbūtne. Te nu arī ir meklējams sākums Dr. Oša minētajam "sēņu bumam" Eiropā. Par sešdesmitajiem visi ir dzirdējuši, ne?

Izskatās, ka Oša kungs nav pietiekami informēts arī jautājumos par kontrolējamo vielu sarakstiem (šo sarakstu vēsturi, vielu klasifikācijas principiem utt.), kur nu vēl ar pašām halucinogēno sēņu galvenajām aktīvajām vielām - psilocibīnu un psilocīnu.

Jums par prieku atšķiršu The Merck Manual of Diagnosis and Therapy (interneta versija pieejama šeit) nodaļu par halucinogēniem (Dependence of the Hallucinogenic Type, 1565. lpp.):

"...Psychic dependence on hallucinogens varies greatly but usually is not intense. No evidence of physical dependence can be detected..."

Šī autoritatīvā ārstu rokasgrāmata atzīst, ka atkarības problēmu ziņā tās pašas cigaretes ir daudz bīstamākas par halucinogēnajām sēnēm, tātad Dr. Oša komentāri par atkarību ir ja ne klaji meli, tad nožēlojama dezinformācija gan.

Kas attiecas uz psilocibīna toksicitāti - vielas daudzumu, ko dzīvs organisms uzņem noteiktā laika periodā, sauc par devu. Vielas daudzumu, kas izsauc organisma nāvi, sauc par letālo jeb nāvējošo devu — LD. Visbiežāk vielas toksicitātes apzīmēšanai izmanto vidējās letālās devas absolūto lielumu LD₅₀, kas norāda vielas devu, kuru saņemot, iet bojā 50% eksperimenta dzīvnieku. LD₅₀ izsaka miligramos uz kilogramu ķermeņa masas. Laboratorijas pelēm psilocibīna LD₅₀ ir 285 mg/kg ievadot intravenozi. Salīdzinājumam nikotīna LD₅₀ pelēm ir 0.3 mg/kg ievadot intravenozi un pārtikas sāls LD₅₀ pelēm ir 645 mg/kg ievadot intravenozi. Secinājumus izdariet paši. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka lai cilvēks uzņemtu nāvējošu psilocibīna devu, viņam būtu jāapēd vairāki kilogrami svaigu (=nežāvētu) 'maģisko' sēņu.

Protams, psilocibīns ir psihoaktīva ("halucinogēna") viela, tādēļ no tās noteikti būtu jāizvairās psihiski nestabiliem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar veselības problēmām (smagas sirds, aknu, nieru slimības, alerģijas utt.). Un, protams, nenobriedušie, bezatbildīgie un neizglītotie - rokas nost! Halucinogēnās vielas nav rotaļlieta!

Tālāk seko dažu reportieres noķerto skolēnu sniegtie "brīnumsēņu" apraksti:

"Maļenkije, dļinnaja, tonkaja noška i maļenkaja šļapka."
"Oņi, oņi kak zoņķik, složennij zoņķik kak vigļeģit, vot tak oņi vigļeģit."

Kārtējās pērles, kas diemžēl var apdraudēt cilvēku dzīvības. Šādi identificējot sēnes ātri vien var tikt pie mākslīgās nieres vai nonākt labākās sēņu vietās.

Tad seko intervijas ar kaut kādiem narikiem, kuri (vienlaicīgi bāžot salasītās sēnes plastmasas limonādes pudelē) apraksta halucinogēno sēņu radītos efektus un salīdzina tos ar LSD izraisītajiem ("un pēc tam ir, vot, tā kā LSD, tas ir, šitais ir dabīgais LSD", "tāda labsajūta, teiksim, tu esi kādu gabalu kaut kur no zemes, ja, šitādu (rāda), nu forši" utt.).

Nožēlojami. Te būtu lieki sākt runāt par elementārākās cieņas izrādīšanu dzīvajām radībām sēnēm, kuras acīmredzami tiek izmantotas kvazikanibālistiskos rituālos.

Arī reportāžas autori, "bruņojušies ar nostāstiem, kā izskatās halucinogēnās sēnes", vienu nabadzīti atrod zālē un nogādā pie mikologa Edgara Vimbas. Tiesa, tās līdzība Psilocybe semilanceata ir visai apšaubāma.

Report.:
"Nedaudz pārsteigtu mēs sastopam arī lielāko sēņu ekspertu Latvijā - docentu Vimbu. Viņam gan esot aizdomas, ka tās ir Psilokable semilanceata, bet kamēr nav pārbaudīts zem mikroskopa, ar secinājumiem nesteidzas, vien zinātāja manierē noteic, ka ar sēnēm jābūt uzmanīgam."

Žēl, ka Vimbas kungs, vienīgais prātīgais cilvēks visā sižetā, tiek izmantots tikai kā fons. Nezinu, kādā valodā vai dialektā Psilocybe tiek izrunāts kā Psilokable, taču tas šeit nav galvenais. Svarīgi ir tas, ka ar sēnēm tiešām ir jābūt uzmanīgam. Redzams, ka arī Vimbas kungs nesteidzas reportieru atvestos samocītos sēņu eksemplārus identificēt kā Psiloybe semilanceata, jo, kā jau minēju, šķiet, ka tās ir pavisam citu sugu pārstāves.

Sižetu beidz Juris Šteinbergs:
"Nu, īsti negribās man ticēt, ka tās sēnes tomēr ir kaut kādas narkotikas. Man liekās, ka var tikt pie vēl tādas kārtīgas caurejas viņas saēdoties."

Secinājumi? Sviests.

Gribu beigt uz pozitīvas nots, tādēļ te būs viena no manām mīļākajām Psilocybe semilanceata fotogrāfijām, uzņemta 2003. gada vasarā Bergenā, Norvēģijā.

Pazemes gigants

Sat, 15 Jan 2005 00:27:15 GMT

Šveicē uziets Eiropas lielākais dzīvais organisms - tumšā celmene (Armillaria ostoyae).

Pagājušā gada otrajā pusē Šveices zinātnieki ziņoja, ka uzgājuši Eiropā lielāko līdz šim zināmo sēni, kuras micēlija masa aizņem platību, kas līdzvērtīga aptuveni 100 futbola laukumiem. Milzīgais organisms atrodas dabas parkā Šveices dienvidaustrumu daļā netālu no Ofenpassas (Ofenpass) Graubundenes (Graubunden) kantonā. Sēņotne pazemē izpletusies apmēram 35 hektāru platībā un tās vecums tiek lēsts ap tūkstoš gadiem. Tumšā celmene ir pārtikā izmantojama sēne, taču diemžēl tā kaitē kokiem. "Lielākā daļa šī milzu organisma plešas pazemē, un pēc izskata atgādina kurpju auklas", apgalvo Šveices Federālā Meža, Sniega un Lauku Izpētes institūta pārstāvji. Lai arī cilvēkam šīs sēnes nav kaitīgas, to micēlijs strauji kolonizē kokus un to saknes, ātri tos nobeidzot. Šis ir pirmais šādu apjomu sēņotnes formējums, kas uziets Eiropā. Jāpiebilst, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tādi apzināti jau vairāki - Oregonas štata austrumos tumšās celmenes micēlijs apmēram 2400 gadu laikā pazemē ir izpleties gandrīz 900 hektāru platībā. Micēlija kopējā masa nav noteikta, bet tā aizņemtā teritorija (no putna lidojuma tās siluets esot līdzīgs sēnei) pielīdzināma 1670 futbola laukumiem. Vēl viena gigantiska micēlija struktūra atklāta arī Vašingtonas štatā netālu no Adamsa kalna, tās platība gan ir nedaudz mazāka - 600 ha. Jā, tieši tā, lielākie dzīvie organismi uz mūsu planētas ir sēnes.

Physarum polycephalum

Sat, 15 Jan 2005 00:26:04 GMT

Gļotainais pelējums, braķec po razumu?!

Zinātnieki ir atklājuši, ka vienšūnas organisms (gļotainais pelējums Physarum polycephalum) spēj atrast īsāko ceļu cauri labirintam. Tas nozīmē, ka pat primitīvākie augu, dzīvnieku un sēņu valsts pārstāvji nav nemaz tik primitīvi, kā mums varbūt līdz šim ir šķitis. Vienšūnas amēbveidīgais organisms veiksmīgi atrada īsāko pareizo ceļu līdz barībai 30 kvadrātcentimetru lielā labirintā. Zinātnieki uzskata, ka gļotainais pelējums izrāda primitīvas inteliģences pazīmes. Eksperiments tika veikts Tošijuki Nakagaki (Toshiyuki Nakagaki) vadībā Nagojas Biomimētiskās Kontroles Pētniecības Centrā Japānā. Physarum polycephalum kultūra tika ievietota par labirintu pārveidotā agara barotnē, kurā pavisam bija iespējami četri dažādi ceļi. Vai Jūs domājat, ka pelējums sāka haotiski augt, aizņemot visu tam pieejamo dzīves telpu? Ne gluži. Kad labirinta pretējos galos tika novietota papildus barība, šī pārsteidzošā dzīvības forma izstiepās starp tiem, izvēloties īsāko iespējamo ceļu (skat. attēlu). Publikācijā žurnālā Nature zinātnieki raksta, ka šādi mainot savu formu par labu efektivitātei, gļotainais pelējums palielina savas izdzīvošanas iespējas. Malto auzu pārslu maltītes kārdinājums bija pietiekami liels, lai organisma caurulīšveida struktūras sāktu sarauties, tādējādi izstiepjoties garumā un virzoties barības virzienā. "Šis pārsteidzošais šūnu līmeņa aprēķins liek domāt, ka arī šūnām var piemist primitīva inteliģence", zinātnieku komanda raksta žurnālā Nature. Physarum polycephalum pārstāv vienšūnu un daudzšūnu organismu grupu, kas tiek klasificēta kā sēnes, taču šiem organismiem piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes. Tie vairojas ar sporām, bet to šūnas var pārvietoties līdzīgi amēbām un tie barojas absorbējot gatavas organiskas vielas. (pdf)

Uzmanieties!

Sat, 15 Jan 2005 00:24:29 GMT

Noslēpumainā slepkava - mirdzošā karotene (Pleurocybella porrigens)

Uzlecošās saules zemi aizgājušajā sēņu sezonā pāršalcis neizskaidrojamu nāvju vilnis. Vainīgā visticamāk ir mirdzošā karotene, kas Japānā pazīstama ar nosaukumu Sugihiratake. Japānas Veselības, Darba un Labklājības ministrija ir brīdinājusi iedzīvotājus atturēties no šīs sēnes lietošanas uzturā. Līdz novembra sākumam astoņās Japānas prefektūrās reģistrēti vairāk nekā 50 saindēšanās gadījumi, un vairāk nekā 14 nāves, ko izraisījusi smaga smadzeņu slimība. Lai gan Eiropā mirdzošā karotene nav iecienīta (lielākajā daļā sēņu sugu noteicēju tā apzīmēta kā neēdama), Japānā to uzturā lieto jau simtiem gadu. Īpaši no šīs sēnes jāpiesargās cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem. Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir vecāka gadagājuma cilvēki. Nāves cēlonis - akūta encefalopātija. Pilnīga skaidrība vēljoprojām nav gūta. Neviens no cietušaijem nav izrādījis tipiskās saindēšanās ar sēnēm pazīmes. Nav arī atrasti pierādījumi, ka saindēšanos būtu izraisījis kāds sēnes parazīts (pelējums u.tml.) vai, ka par iemeslu būtu kalpojušas kādas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, kas uzkrājušās sēnēs. Daži eksperti uzskata, ka pagājušās vasaras karstie un mitrie laika apstākļi mirdzošajās karotenēs varētu būt izraisījuši ķīmiskas izmaiņas. Esiet piesardzīgi!

Mežu glābiņš

Sat, 15 Jan 2005 00:23:39 GMT

Jauna sēņu suga ļauj cerīgāk lūkoties tropisko lietusmežu nākotnē.

Iespējams, ka pētnieku grupa no Liverpūles Džona Mūrsa Universitātes (Liverpool John Moores University) ir atradusi veidu, kā glābt mūsu planētas lietusmežus no bojāejas. Glābiņš varētu slēpties mazā apaļā sēnītē, kas smaržo pēc anīsa sēklām. Tā atklāta Taizemes lietusmežos un raksturīgā aromāta dēļ nosaukta par Astraeus oderatus, kas latviski varētu skanēt "smaržīgā zvaigznene". Taksonomiski šī sēne pieder sēņu valsts bazīdijsēņu nodalījuma gasteromicēšu klasei, tā ir apaļa un tai nav redzama kātiņa. Īpašu šo sēni padara īpašība, ka veidojot mikorizu ar noteiktiem kokiem, tā paātrina to augšanu vidēji par 20%. Turklāt tā ir ēdama. Izpētes projekta vadītājs Antonijs Vollijs (Anthony Whalley), kurš ir arī Britu Mikoloģijas Biedrības fondu glabātājs, skaidro, kā šis atklājums varētu palīdzēt atjaunot tropiskos lietusmežus: "Kad mežs tiek izcirsts, augsne zaudē barības vielas un jaunie stādiņi vienkārši nespēj augt. Dr. Cherochai Phosri šo sēni atrada augam cieši līdzās augu saknēm, ar kurām tā veido simbiotiskas attiecības, apgādājot augu ar ļoti svarīgām barības vielām, kas nepieciešamas tā attīstībai. Laboratorijā mēs veicām eksperimentus ar eikaliptu un priežu stādiem, un rezultāti bija fantastiski - koku augšanas ātrums palielinājās vidēji par 20%. Tagad mēs šīs sēnes spējas brīvā dabā pārbaudīsim Taizemē, kur klimats ir piemērots lielākiem tropu kokiem. Ja rezultāti būs tikpat pozitīvi, tad šis ir ārkārtīgi nozīmīgs atklājums. Astraeus oderatus varētu palīdzēt ne tikai Taizemes, bet visas Dienvidāzijas, visas Centrālamerikas, visas mūsu planētas tropisko lietusmežu atjaunošanā. Sabiedrība reti atceras, ka tādas sēnes vispār pastāv," tā profesors Vollijs, "Taču tās ir būtisks planētas ekosistēmas balsts, bez kā meži un it īpaši lietusmeži nemaz nevarētu pastāvēt. Daudzām sēnēm piemīt arī medicīniskas īpašības, piemēram, Austrumos tradicionāli pārtikā izmantotajām šītake sēnēm (Lentinula edodes) piemīt imūnsistēmu tonizējošas īpašības. Ne velti mūsdienās tās ir tik plaši izplatītas arī rietumu pasaulē. Tieši sēņu valstī Liverpūles Džona Mūrsa Universitātes studenti meklē arī zāles pret tādām slimībām kā vēzis un AIDS. Pirms pāris gadiem Atlantijas īves koka skujās pētnieki atklāja taksolu - vielu, kam piemīt spēcīgas pretvēža īpašības. Īpaši labi rezultāti tika uzrādīti cīņā ar krūts vēzi. Kā vēlāk izrādījās, šo vielu izdala kokā augošas sēnes, kuras tagad ir pazīstamas kā toxomyces. Mēs patiešām vēlamies palīdzēt cilvēcei cīņā pret ļaunākajām slimībām, tādēļ turpinām nepārtraukti strādāt, lai meklētu un atrastu jaunas zāles. Jau esam atraduši līdzekli pret malāriju, kas pašlaik tiek testēts Taizemē."

Jaunas sugas

Sat, 15 Jan 2005 00:22:31 GMT

Eiropā turpina tikt atklātas jaunas psihoaktīvo sēņu sugas

Čehu mikologs Jans Borovička (Jan Borovička) atklājis un aprakstījis vēl vienu halucinogēnus alkaloīdus saturošu sēņu sugu - Psilocybe moravica (skat. att.). Kopš atklāšanas, šīs sugas pārstāves Čehijā uzietas piecās dažādās vietās, kas atrodas 270 līdz 700 metrus virs jūras līmeņa. Sēne aug rudens un ziemas mēnešos grupās uz koksnes atliekām lapu un jauktu koku mežos, kā arī starp dažādiem nātru un rožu dzimtas augiem. Tai raksturīgs pikanti salds aromāts un rūgtena garša. Jāpiebilst, ka šī nav pirmā Jana Borovičkas atklātā psihoaktīvā sēņu suga - pāris gadus atpakaļ viņš Čehijas mežos atrada, aprakstīja un vārdu deva vēl vienai "maģiskajai" sēnei - Psilocybe arcana. Šajā kontekstā jāpiemin pazīstamā etnomikologa Gastona Guzmana (Gastón Guzman) salīdzinoši nesen Spānijā atrastā un aprakstītā Psilocybe gallaeciae, kas arī tiek uzskatīta par līdz šim nezināmu sugu.

Trifeļu muzejs

Sat, 15 Jan 2005 00:21:24 GMT

Itālijā atvērts baltajai trifelei (Tuber magnatum) veltīts muzejs.

Durvis apmeklētājiem tas vēra pagājušā gada 13. novembrī. Muzejs ierīkots kādā trīspadsmitā gadsimta pilī, kas atrodas nelielā Toskānas ciematā San Giovanni d'Asso. Baltās trifeles, ko romieši savā laikā izmantojuši dzimumpotences uzlabošanai, mūsdienās pazīstamas ne tikai kā ļoti augstu vērtēta ēdmaņa, bet arī kā dārgākās sēnes pasaulē. Nesen kādā labdarības izsolē Romā viena šāda trifele, kuras masa nedaudz pārsniedza kilogramu, pārdota par 31,600 eirām. Sēni nopircis kāds itāļu-amerikāņu restorānu tīkla īpašnieks Makss Džiambelli (Max Giambelli). Lai gan šī ir lielākā jebkad samaksātā summa par trifeli, pati sēne, kura par to tika nopirkta, nebūt nebija tā iespaidīgākā. Šis tituls pienākas 1954. gadā atrastajai 2.52 kilogramus smagajai trifelei, kura vēlāk kā dāvana tika pasniegta toreizējam ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram (Dwight Eisenhower). Trifeļu muzeja iekārtošanai pieaicināti tika trīs cilvēki - farmaceits, botāniķis un šefpavārs. "Tas nebūs vienkārši muzejs, tas būs izaicinājums cilvēka maņām", dienu pirms muzeja atvēršanas apgalvoja ciemata grāmatvedis Enco Frančini (Enzo Francini). Muzeja ekspozīcija, kas papildināta ar videomateriāliem un dažādām interaktīvām programmām, apmeklētājus iepazīstina ar pašu izslavēto sēni, tās vēsturi, kā arī ar tās vākšanas metodēm. Visvairāk muzeja veidotāji lepojas ar smaržu izstādi, kurā iespējams nobaudīt dažādu trifeļu veidu aromātus. "Ir iemesls, kāpēc trifelēm tiek piedēvētas afrodiziaka īpašības", teica Frančini kungs, "Lai gan gluži Viagra tās nav, mūsu veiktie ķīmiskie testi ir parādījuši, ka to aromātam piemīt nomierinošs efekts, kas cilvēku noskaņo uz mīlēšanas nots." Īpaši trifeļu meklēšanai dresēti suņi, kas tiek uzskatīti par vērtīgākiem palīgiem trifeļu medībās nekā cūkas, kas savu atradumu lielākoties uzreiz notiesā, Itālijā var maksāt tūkstošiem eiru. "Trifeles Itālijā nav tikai pārtikas produkts, tās ir daļa no mūsu kultūras," savu stāstāmo pabeidz Frančini.

Prom uz siltajām salām

Sat, 15 Jan 2005 00:18:24 GMT

Sēnes un gravitācija

Sat, 15 Jan 2005 00:16:19 GMT

Fig. 1

Fig. 2

Pirmajā attēlā redzamie Flammulina velutipes augļķermeņi no micēlija izaudzēti kontrolētos apstākļos uz planētas Zeme 5 dienu laikā. Otrajā attēlā redzamie izaudzēti bezsvara apstākļos 7 dienās Spacelab D-2 misijas laikā. Uzmanību piesaista sēņu gravitropiskā orientācija telpā (uz zemes audzētās vērstas vertikāli, savukārt orbītā audzētās - haotiski visos virzienos).

Obligātā literatūra

Sat, 15 Jan 2005 00:13:16 GMT

Salīdzinoši nesen Latvijas grāmatnīcās parādījās Dorling Kindersley Handbooks sērijas ietvaros izdotais sēņu sugu noteicējs, kas tā arī saucas - Sēnes. Pats šo grāmatu iegādājos Jāņa Rozes grāmatnīcā, un tā man izmaksāja Ls 8.15. Jāatzīst, ka šis ir labākais sēņu sugu noteicējs, kāds līdz šim izdots latviešu valodā. Rokasgrāmata satur informāciju par vairāk nekā 500 dažādām sēņu sugām (tiesa, daudzas no tām Latvijā nemaz neaug), un to apraksti papildināti ar aptuveni 2300 krāsainām fotogrāfijām un zīmējumiem. Grāmata rakstīta pareizā un sēņumīļiem patīkamā valodā - kā nekā grāmatu tulkojusi Latvijas Mikologu biedrības priekšsēdētāja Diāna Meiere.

Mazateku cilts indiāņu sēņu ceremonija

Sat, 15 Jan 2005 00:05:14 GMT

Pašlaik pa vidu visam citam klausos arī Mazateku cilts indiāņu sēņu ceremonijas ierakstu (1957). Ja arī Tev ir interese, droši klikšķini uz attēla. Dziedošā sieviete ir slavenā Mazateku dziedniece Maria Sabina, ko slavenais etnomikologs R. Gordons Vasons sastapa savā 1955. gada Meksikas ekspedīcijā. Kad divus gadus vēlāk žurnālā "Life Magazine" tika publicētas ekspedīcijas piezīmes, privātās dzīves aizsardzības nolūkos Maria Sabina tika pārdēvēta par Evu Mendezu. Taču, neskatoties uz veiktajiem drošības pasākumiem, drīz vien Marijas Sabinas dzimtajā ciemā sāka parādīties aizdomīgi daudz Dievu, garīgumu un sēnes meklējoši garmataini jaunieši... :) Sieviņa nomira 1985. gadā 91 gada vecumā.

Ieraksts ir nopērkams no Smithsonian Folkways Recordings.