laboratorija

Šie Devona un Silūra ērā (pirms 350-420 miljoniem gadu) mūsu planētu rotājušie organismi tomēr ir bijuši milzīgas sēnes, un nevis koki, ķērpji vai aļģu kolonijas, par ko Prototaxites tika uzskatīti līdz šim. Lielāko atrasto Prototaxites fosiliju augstums sasniedz vairāk nekā 8 metrus un diametrs pie pamatnes - pusotru metru. Gandrīz kā Žila Verna "Ceļojumā uz Zemes centru" :)

laboratorija

Šogad Sēņu dienas notiks citādi nekā parasti jau apmeklētājiem pierastā Sēņu izstāde. To ietvaros apmeklētāji varēs ne vien aplūkot sēņu miniizstādi, bet arī iesaistīties dažādās citās Sēņu dienu aktivitātēs - aplūkot dažādu sēņu fotogrāfijas, konsultēties ar sēņu speciālistiem, piedalīties sugu noteikšanā un iepazīties ar sēņu daudzveidību. Mazie izstādes apmeklētāji varēs piedalīties “sēņu skolā” - zīmēt, līmēt un veidot no plastilīna.

laboratorija

24. augustā Ikšķiles parkā Latvijas Dabas muzeja darbiniece Ija Degtere atradusi sēni, kas pēdējo reizi Latvijā konstatēta 1961. gadā – Bārkstaino mušmiri.

Bārkstainā mušmire (Amanita strobiliformis) Latvijā vispār atrasta tikai trešo reizi (iepriekš 1951. un 1961. gadā).

Atradums ir unikāls ar to, ka iepriekšējo reizi Latvijā konstatēts Elejas parkā pirms 45 gadiem, un jau gandrīz pretendējis uz ierakstīšanu sarkanās grāmatas izzudušo sugu kategorijā (0.kategorijā), kur sugas ieraksta tad, ja tās nav atrastas ilgāk kā 50 gadus.

Bārkstainā mušmire aug no jūlija līdz septembrim lapu un jauktu koku mežos. Cepurīte 10-18 cm plata, bālgana, vecumā kļūst netīri okerdzeltena. Sākumā pārklāta ar pelēcīgu miltaini vatainu līdz vataini tūbainu plīvuru. Mīkstums balts, maigs, ātri bojājas, ar nepatīkamu garšu; sākumā bez smaržas, vēlāk parādās nepatīkama zivju smaka. Kātiņš 14-20 cm augsts, balts, pie pamata mazliet iepelēks, vecumā un iespiedumu vietās brūnē, klāts bālganām, izzūdošām pārslām.

Bārkstainā mušmire, atšķirībā no daudzām citām mušmiru kārtas sēnēm nav indīga, tomēr ēšanai nav ieteicama.