|
Sanāca šāds pasākums. Iegāju lielveikalā ar abiem jaunākajiem iepirkties. Jau pie kases atjēdzos, ka derētu tā kā arī prezīšus iepirkt. Lai nebūtu jāizdomā visādas pasaciņas kas tas ir par pirkumu un nebūtu gari jāskaidrojas kāpēc tad mēs nelieši tādi ar mammu negribam vēl bērnus, jēmu un aizsūtīju sīčus pasēdēt uz soliņa kamēr samaksāju. Šiem palika garlaicīgi un tieši tajā brīdī, kad kasiere "izsita" prezīšus, abi stāv kā godasardze un pēta pirkumus skaļi komentējot.
Meita: O, kas tas?! Šokolāde?
Juniors: Tie ir saldumiņi?
Es: Nē, nav saldumiņi, nav šokolāde... (šajā brīdī mans kompīc ieslēdz turbo režīmu, lai izdomātu atmazku, jo galīgi nebiju sagatavojies šim jautājumam, turklāt publika pie kases un arī pie blakus kasēm manāmi ieintriģēti gaidīja kā tad es izkļūšu no situācijas)... tās ir manas lietas.
Juniors (tādā viszinīgā tonī ar manāmi zudušu interesi): Ā, tas ir priekš ūdenspīpes...
Priekškars! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}