| 1:02a |
Rīts kā kurš katrs...
Lejā ir maza siltumnīca. Daudz par mazu mūsu pasaulei ... un bez efekta tās paspārnē. Es paceļu putekli, kas nokrakšķ manās rokās, nebija ne domas, ne apsvērumu, tik skaitījām minūtes uz pirkstiem kamēr drāzām paši savas izmirušās miesas. Es ceļu skatatorni pār tavu ārprātu, pār slimīgi pārkarsušām krūtīm, pār vispusēju viedokli pār individuālu piekrišanu pār neesošu "kurnunebūtību". Un nekā nebūs vairāk. Jo šorīt ir tikai šīs ražas bērni. Sien mani kūlīšos. Samal mani savā atspulgā....... |