| 10:57p |
Un vēlreiz
Reiz jav bija manā žurnālā, bet pieļauju kašīs kopienas locekļi ar šo nav iepazinušies, lai iet velreiz... Pie tam tas te varētu būt tieši vietā šovakar:)
Nu vispār šis būtu jāstāsta Krūmam (ne tas kas no radio NABA), jo es neko neatceros un viņam tas sanāk daudz labāk, bet viņš tik bieži to ir stāstījis, ka mēģināšu šo to te rekonstruēt.
Tas notika kādus gadus 4 1/2 atpakaļ. Laila mūs bija uzaicinājusi uz pirti, mums bija jābrauc uz Zaķusalu, bet laiks vēl bija briesmīgi daudz. Man bija nauda un es iegādājos pāris markas (tb lsd) un pusgramu vitamīna. Krūms ar Gustiņu aizdevās uz LB pirkt šņabi. Viņi nopirka o,7 šņabi un uzdzeramo, bet no viņiem paņēma naudu tikai par uzdzeramo. To mēs gandrīz uzreiz piefiksējām un nolēmam, ka ja jav tā, tad jānopērk vēl viena pudele... Tad devāmies pie manīm "nosist laiku" ... Ieradušies mēs atvērām (protams) vienu pudeli ...
Ā, pa ceļam mēs izdomājām, ka jānopērk kaut kāds ciemakukulis un nopirlām tādu lielu apaļu pīrāgu...
Krūms dzert negribēja, tādēļ iebaroju šim pus marku. Gustiņš tikai dzēra (kā parasti). Es - gan to gan to. Nu tad mums tur viss sāka griezt. Pudele bija tukša un otrā gāja vaļā... Ārdijāmies va vsju... Krūms no sākuma teica, ka šim nekā neesot un sūrojās, ka es šim mēslu iesmērējis. Bet tad viņš apgūlās... Un sienas sāka asiņot... Nu karoče bad trip...
Tad mēs tomēr izlēmām doties uz pirti... Bija jav vēls un nevienam nebija vispār vairs nekāda sajēga ne par ko, bet mēs sākām kustēties... Krūms nesa pīrāgu. Pēc brīža šis sāka sūkstīties, ka grib ēst un, ka ēdīs pīrāgu. Es brēcu, ka nē... tā jav visu esam izlietojuši, pīrāgs ir viss, kas mums palicis, mēs taču braucam ciemos, kaut kas jāaizved... Krūms jutās tik apbižots ka viņam neļauj ēst pīrāgu, bet liek nest, ka viņš to atstāja uz kādas palodzes... Mēs ar Gustiņu pieskrējām pie viņa un lādēdamies bļāvām kāds viņš bezsirdis, un ka tas taču ciemakukulis un cik svarīgi ir lai viņš to nestu....Vobšem šī saruna/ļečīšana esot turpinājusies diezgan ilgi, kuras laikā, es it kā starp citu, paņēmu no palodzes pīrāgu, atplēsu celofānu un sāku to ēst lieliem gabaliem... Jums vajadzētu redzēt Krūma sejas izteiksmi... viņam aizsitās elpa un ieplētās acis... "Bet ... Bet ... Laila... ciemakukulis. ... Bet es, bet man gribējās.. " Un tad viņš izdvesa... "Pīrāgs!!!!!" Es esot uz to tā nicīgi paskatījies un nometis turpat zemē. Tas Krūmam radīja vēl lielākas sirdssāpes un viņš ieskrējās un no visa spēka iespēra pa pīrāgu, kurš aizlidoja krietnu gabalu pa ielu uz priekšu... Tad mēs atkal esot pielēkuši pie viņa klāt un sākuši uz viņu bļaut, ko viņš dara, tas taču ciemakukulis... Tad viņš piegāja, pacēla to un laimīgs nesa un beidzot ēda....
Lūk tā... tālāk bija braukšana, pletne, alkohols, vitamīns un pīrsings, bet tas jav vairs nav stāsts par pīrāgu....
Current Mood: stabils
Current Music: Second Napalmnacht |