ceļojumu piezīmes

11.09. (4.diena)
Dodamies kalnos, uz ciematiņu IMELIL.
Toubkal 4137 m augstākā virsotne (otrs augstākais kalns Āfrikā), pirmā bāze 3207 m Refuge Du Toubkal- Club Alpin Francus de Casablanca), Imelil pilsētiņa pie 2000 m. Šeit viesnīcā sarunājam atstāt mantas, paņemot somā tikai pašu nepieciešamāko- ūdeni, kaut ko graužamu, guļammaisu.
Taxi 350 naudiņas jeb dirhami, uz četriem, 90 uz galviņu (1 Eur=11 Dh), bik vairāk par 8 Eur.
13os izejam uz klanu pirmo bāzi, kur mums paredzēta nakšņošana kalnu mājiņā.
Kalnos mums bija sarunāts gids, bet mierīgi varētu arī bez iztikt, gana ļaužu (kalnu tūristu) vai vietējo iedzīvotāju, kas ar ēzeļiem kalnos piegādā ūdeni, pārtiku, citas nepieciešamās lietas vai vnk. nesa kāpēju mantas. Neapmaldītos. Kaut bija mums arī viens biedrs, kurš atpakaļ ceļā paspēja izstaigāja arī netālo blakus ciematu.
Grūti gāja, brīžiem ļoti, īpaši meitenēm, bet to izdarījām. Tieši ar tumsu ieradāmies nometnē, 6 h kāpiena, bez lielām pauzēm, tik cik, lai elpu atvilktu un tālāk tiktu. Par kalnu ainavām domas kādas pirmās pāris stundas, pēcāk no neierastās slodzes „visu dzīvi pārdomāt sanāca”, arī par palikšanu kādā no ceļa posmiem. Un vēl tas kalnu laika apstākļi- no rīta saulains, ap 11, 12iem sāk parādīties pa mākonītim, kuru daudzums ar katru stundu palielinās ģeometriskā progresijā, pat nepamanot kā pāriet smidzeklī, tad migla, ka jau vairs neredz apkārt tālāk par 20 m. Kalnos ar katriem 200 m paliek par grādu aukstāks Mugura slapja no lietusmēteļa radītā kondensāta, tāda maza siltumnīca.. Labāk kāpt būtu bijis izejot ar saules lēktu vai tuvu tam, bez steigas, vairāk laika atpūtai un ainavu nesteidzīgai baudīšanai.
Bet, zinot cik grūti brīžiem gāja, noteiktu kāptu vēlreiz.
Šo divu nedēļu laikā, šī bija viena no divām fiziski grūtākajām dienām, brīžiem pat līdz asarām, bet kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Vai ne?
Kalnu namiņš gan dikten omulīgs- silti piekurināts, daudz smaidošu, pozitīvi noskaņotu dažādu nacionalitāšu un vecuma cilvēku, kuri šeit domājams ir lielās mīlestības dēļ uz kalniem un to feelingu, ko var gūt tikai šeit- dabas vienreizībā, varenumā, spēkā, ko dod kalni. Istabiņā 4 divvietīgas, divstāvīgas gultas un katram pa plauktam mantām. Siltas vakariņas, tēja.
Vakarā no noguruma un kalnu gaisa grūti iemigt. Uz rokām uzmetās balti uzpūtušies (iespējams no sakasīšanas) plankumi, gids teicās- kalnu slimības pazīme.