ceļojumu piezīmes

10.09. (3.diena)

Otrā diena Marakešā, līdzīgi kā pirmā, klīstam pa medinas ieliņām.
Ievērtējam dzīvi ārpus medinas, jauno rajonu, šeit gan nejūtamies savā ādā, pārāks liels miers, nekā īpaša skatām- eiropeiska pilsēta, šobrīd labāk novērtējam medinas haosu (vēlāk gan dziedāsim citu dziesmu par medinām). Arī Āfriku ir iekarojis Macdonalds.
Tik ar jaunu vakara čilla atribūtiku- ūdenspīpe, ko par samaksu paņemam no viesnīcnieka.
Nakts turpat uz viesnīcas jumta.

Rezumē: Marakeša- pilsēta, kura radīja pirmo iespaidu par Āfriku, katra nākamā pilsētā brīžiem ir pat ļoti krasi atšķirīga kultūras, sabiedrības, apkārtējās vides un dabas ziņā. Jo vairāk uz ziemeļiem, jo franciskāka vide. Ja Marakešā runā angliski, tad Kasablankā 95 % franciski, kā nekā bijusī franču kolonija. Tāpat krasas dabas atšķirības, pie Marakešas praktiski tuksnešaina vide, kurā nekas vairāk par kaktusiem un kādam krūma neaug, uz ziemeļiem zaļāks, ceļā uz Meknes braucām pat cauri vīnogulāju laukiem. Marakeša atstāja labas, draudzīgas (jo ne visas tādas šķita) pilsētas iespaidu, ar kuru labi sākt Marokas iepazīšanu.
Runājot par drošību, viesnīcnieks vienīgi neiesaka iziet ielās pēc pusnakts, kad policista kungi mājās aizdevušies, ielās tad varot šķirties no kādas personiskās mantas. Īpaši uzmanīgi izturoties pret vietējiem, kuri izrāda interesi par jūsu apģērbu (kur, pa cik pirkts), citām personiskām mantām. Mums šī ceļojuma laikā bija tikai viens tāds nepatīkamāks piedzīvojums (adrenalīnam) ar kādu vietējo gidu Rabatas piepilsētā Salē, bet par to vēlāk.