ceļojumu piezīmes

Ceļojot pa pasauli, esmu nonākusi pie secinājuma, ka jāraksta ceļojuma piezīmes, jo atmiņa ir tāda kāda viņa ir un, ka reizēm jau ceļojuma beigās stipri jāpiedomā, kas tieši ir darīts, kur būts, kas redzēts. Faktus pierakstam, bet feelings jau pats par sevi ir paliekošs.
Tā kā pašai ceļojumos primārais ir kompānija, sajūtas, jautrība, ballīte, bet kurp doties tikai sekundārs faktors, tad kārtīgiem pēc plāna, kultūras pasākumu cienītājiem apraksts varētu šķist arī pašķidrs:


Maroka 2008.sept (08-24,09)
1.daļa. 1.diena, vēl gan Vāczemē.

At the begining mums bija paredzēts ceļojums uz Gruziju, iegādātas biļetes 8-18.sep, bet zināmu apsvērumu dēļ lidojumu atcēlām /karš/, daļa grupas pārpirkām biļetes uz Morocco. Beigās bijām 8 ceļabiedri- Ziba, Daiga, Jānis B, Jānis K (turpmāk tekstā Keišs), Paula, Ingemārs, Sergejs un es. Sergeju gan mēs pazaudējām/ atvadījāmies jau pēc kādām 8 dienām, jo viņam vēl bija jānokļūst atpakaļ mājās Īrijā.

8.09. Rīts jau sākas ar piedzīvojumu līdz lidostai. Pamostoties 7os, aiz loga gāž kā ar spaiņiem. Buss uz Rīgu aiziet garām pilns, labi, ka pietur arī tālbraucēji, paņem, bet diez ko tālu netieku, tik cik līdz Rīgas robežai, jo pie Skanstes sākas jau sastrēgums. Nekas cits neatliek kā trekings līdz Ulmaņa gatvei, kur tālāk jau ar Jūrmalas mikriņu līdz Centrex un tad jau ar lidostas busu. Lidosta esot jau kā rēķināts ap 11iem, 12.40 lidmašīna. Sagaidām parējos, iečekojamies. Tā kā iepriekšējā dienā lidmašīna no Frankfurtes noplīsa, kāda aizvietotāja ielidoja 13 h pēcāk (interesanti, ka divi no mūsējiem ar šo pašu reisu ielidoja tikai naktī no Frankfurtes LV), tad mūsējās 2 h Rīgas lidostā pupu mizas. Un LV lidosta ir stipri mājīgāka kā Hānas, tā ka mums pat izdevīgāk, ka lidmašīna kavējas.
Tālāk viss veiksmīgi. Hānas lidostā iebraucam ap 16iem, jāpavada nedaudz vairāk kā 12h, jo 6.30 jau lidmašīna.
Vāczemē vēl silts, padsmit grādu.
Jau kompānija sākam dalīties, jo intereses dalās, daļai ēst, daļai prom no lidostas. Atstājam somas par 4 EUR mantu glabātuvē (pirmo reizi ko tādu manu lidostā, ņemot vērā vēl drošību, etc.) un daļiņa kompānijas - Ziba, Keišs, Sergejs un es dodamies ievērtēt tuvāko ciematiņu, nenojaušot par turpmākā vakara gaitām, bet kurš gan ceļojumos domā par nākotni...
Šajā ciematiņā gan vairāk par hoteļiem un n-tajiem autoparkingiem nekā nav, borring. Noskaidrojam, ka 2 km tālāk esot pilsētiņa Sole ar veikaliņiem, kaut kādu sabiedrisko dzīvi. Izstaigājam- skaists, īsti vāciskā garā ciematiņš.
Iepērkam pa picai, kebabam, sieram, vīniņam un apmetamies pie baznīcas zālītē, par galdiņu izvēloties turpat esošo celmu. Izvēršas bezgala jauka čillošana, par ko visiem liels prieks. Pēcāk arī lietiskos pierādījumus ar foto varētu izdomāt. Laiks vienkārši aiziet nemanot, arī vīniņi piebeigti, domas velk uz nākošajiem un tāls vēl atpakaļceļš. Domāts, darīts. Atpakaļ ceļš pa jautro- ievērtējam autobāņa grāvmalas (tiesa gan drošības nolūkos), uztaisot kārtējo fotosesiju uz kāda no bāņa pārvedtiltiņiem, turpat saulriets. Netīšām uzklīstam uz siena ruļļiem, rāpjamies augšā iečillot. Saule jau pavisam pazudusi aiz horizonta, tumšs. Laiks atpakaļ ceļam. Lai taisnāk, izstaigājam vietējās pļavas, uzmetot kādu skaistu kūleni, ievērtējam vēl „cūku vērošanas mājiņu” vai sazin kam tas veidojums domāts. Četratā, kur būtu vieta diviem, čills turpinās...
Kāds ceļš tālāk līdz lidostai, vismaz diviem bik miglā tīts /t.sk.ballīte izdevusies, ceļojumam pamats ielikts/. Atceļā kādā parkingā satiekam pārējos. Tālāk jau pēc scenārija- mantas izņemam no mantu glabātuves un liekamies uz auss turpat vienā no lidostas stūriem. Pārējie gan pa šo laiku iekārtošušies viesnīcā. Nav jau pirmā reize, kad tiek snaust lidostā un šajā vēl ļauj skaisti pagulēt, var gulēt kur iepatīkas, neviens nemodina augšā tikai tāpēc, ka kādam reisam sācies check-in, kā tas pieredzēts Milānas Bergamo.

Rīt jau Āfrika.

p.s.pārējais laika gaitā.