|
29. Sep 2004|18:15 |
Pēc tradicionālās katoļuticības piemēram luterāņi nav atzīstami, jo viņiem bija kaut kādi divi obligātie sakramenti, cik atceros. attiecīgi tā skaitās zaimošana, cik man ir mācīts. bet es nestrīdos, ka piemēram luterticība arī bija vajadzīga. savā ziņā Luters ar savām tēzēm lika aizdomāties par baznīcas patieso dabu. un piecpadsmitajā gadsmitā baznīcas problēma bija cīņa par varu. bet piemēram agrajos viduslaikos baznīca tieši ar savu noteikšanu palīdzēja cilvēkiem, tā kā tas bija identifikācijas veids un cilvēkiem bija gana stipri izteikta nepieciešamība dzīvot grupās. cilvēkiem nebija sevis apzināšanās, kas parādījās tikai renesansē.
un piemēram puritāņi - tā taču arī bija atdalīšanās no tradicionālās izpratnes. es tomēr to neuztveru kā pilnīgi normālu parādību, tā kā tur tie viņu principi bija daudzpar traku. un kā radās anglikāņi zini? Henrijs kurš-tur gribēja šķirties no savas sievas, tā kā viņiem nebija bērnu un romas katoļu baznīca negribēja šķirt viņa laulību, viņš atdalījās no baznīcas un izveidoja savu atsevišķu baznīcu. man pat kaut kā šķiet, ka valsts galva bija arī baznīcas galva automātiski.
un arguments cilvēki, sistēma neskaitās. |
|