|
17. Okt 2004|11:17 |
Es esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēks vienmēr vajag tuvoties Dievam. Aizvien lūgties, pateikties, "dzīvot kā vajadzētu" un līdzēt citiem. Ar mani ir tā, ja es "stāvu uz vietas" - ja man tas kļūst tikai par labu ieradumu, tad tu pēc kāda laiciņa atjēdz, cik attālinājies tu īstenībā esi.
Dritvaikociņ! Un parasti notiek kas slikts, lai tu atjēgtos un to saprastu |
|