augu_dabā

gaiļbiksīši /pēdējais laiks ievākšanai/

Sun, 13 May 2012 11:11:51 GMT

Gaiļbiksītes lieto: arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, tāpat kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, migrēnas reizēs, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar migrēnu un galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības.</div>

Saponīnus saturošos augus pirmām kārtām izmanto pie klepus, īpaši pie sausa un lēkmjveida klepus, kad ir problēmas ar atkrēpošanu. Ieteicams lietot arī pie tā saucamā „vecuma” klepus, kas veidojas mazinoties sirds saraušanās spēkam, kā rezultātā pasliktinās asins pieplūde plaušām. Tas noved pie nepārtrauktas ieklepošanās. Šādos gadījumos nepieciešams ne tikai atvieglot klepus reizes, bet arī vienlaicīgi iedarboties uz asinsriti, priekš kā nepieciešams parūpēties par pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma. Jāatzīmē, ka tieši tā iedarbojas gaiļbiksīšu uzlējums.

Daudzas tautas gaiļbiksītēm ir piedēvējušas īpašu maģisku spēku. No senajiem ķeltiem un galliem tiesības vākt šo augu bija vienīgi par druīdiem sauktajiem priesteriem.

Viens no savākto ziedu pielietojuma veidiem bija mīlas dzēriena izgatavošana.

Tos vārīja kopā ar verbenu, mellenēm, rudziem, āboliņu, dažiem citiem tonizējošiem augiem un medu. Ticība šāda dzēriena visspēcībai ilga gadu tūkstošiem. Arī mūsu dienās gaiļbiksītes izmanto dzimumaktivitātes veicināšanai: ņem 4 ēdamk. gaiļbiksītes, 4 ēdamk zeltsaknes jeb rodiolas sakni, 4 ēdamk marālsakni, 3 ēdamk - egļu skujas, 3 ēdamk - priežu pumpurus, 2 ēdamk - bērzu pumpurus. Visu pārlej ar 300 g degvīna, cieši aizvāko, ļauj iestāvēties 3 nedēļas tumšā vietā, periodiski saskalojot. Dzer pa 1 tējk. 2 reizes dienā pie tējas. Tāds līdzeklis nostiprina imunitāti, regulē nervu sistēmas darbību un veicina dzimumaktivitāti.

Wed, 21 Dec 2011 13:57:44 GMT

Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas diezgan plaši satopams arī Latvijā - pļavās, atmatās, krūmājos, kaut gan neveido ciešas audzes. Tam ir divšķautņu stumbrs, pretējas, veselas, ovālas lapas ar tumšiem punktveida dziedzeriem un caurspīdīgām sekrētailēm. Ziedi dzelteni, sakopoti vairogveida skarās, arī uz tiem ir melni punktveida dziedzeri.
Tējai ievāc lakstu galotnes ar lapām, ziediem, ziedpumpuriem, negataviem augļiem. Nedrīkst lietot plankumainās asinszāles lakstus. Tai ir četršķautņu stumbrs, lapas lielākas kā divšķautņu asinszālei bez caurspīdīgām sekrētailēm.

Ārīgi uzlējumu var lietot kā pretiekaisuma un dzīšanas procesus uzlabojošu līdzekli pie smaganu problēmām, apdegumiem, brūcēm. Iekšķīgi - zarnu trakta iekaisumiem, čūlām, aknu, žultspūšļa slimībām.

Ļoti interesanta ir asinszāles preparātu iedarbība pacientiem ar depresiju. Aptiekās ir pieejami dažādu ražotāju preparāti. Asinszāles preparātus lieto depresijas, baiļu, nemiera, psihoveģetatīvu traucējumu gadījumā - regulācijas traucējumiem nervu sistēmas daļā, kas nepakļaujas mūsu gribai. Tie ir traucējumi dažādos orgānos, pie kam neuzrādot nekādus diagnostiski pierādāmus orgānu bojājumus. Šie traucējumi izpaužas kā sirdsklauves, sirds sažņaugšanās, nemiers, bezmiegs, galvassāpes, mitras ekstremitātes, spiediens kuņģī u.c.

Asinszāle
Īpaši daudz pētījumi veikti Vācijā, Austrijā. Daudzi no tiem dod pārliecinošus rezultātus, ka asinszāles preparāti iedarbojas tikpat spēcīgi vieglas un vidējas depresijas gadījumā kā daudzi sintētiskie pretdepresijas līdzekļi. Viens no tādiem pētījumiem ilga 12 gadus un tajā tika iesaistīti 3000 pacienti. Asinszāles preparāti tika salīdzināti ar fluoksetīnu u.c. sintētiskajiem antidepresantiem. Efektivitāte bija vienlīdz laba.

Ir bijuši pozitīvi pētījumi arī bērnu praksē. Mātes pienā asinszāles aktīvās vielas izdalās, nekādas nevēlamas iedarbības uz bērniņu nav novērotas, tomēr nepieciešami vēl papildus pētījumi šajā jomā. Asinszāles lietošanas laikā svarīgi izvairīties no intensīvas sauļošanās, īpaši pacientiem ar gaišu ādu. Bez tam tiem piemīt mijiedarbība ar citiem zāļu līdzekļiem. Asinszāles preparāti varētu būt laba alternatīva sintētiskajiem antidepresantiem, jo tiem nepiemīt otro blakus efekti un nerodas pieradums.

nekaunīgais falls, jeb zemes tauki

Mon, 12 Sep 2011 07:08:30 GMT

Plaši pazīstama sēne ir zemestauki, kas paaugstina organisma pretestības spējas, aktivizē aizsardzību pret audzējiem. Zemestauku ziedi lieto reģenerācijas procesu uzlabošanai, paātrina brūču dzīšanu, samazina iekaisumu, mazina sāpes, locītavu stīvumu. Presē ik pa brīdim parādās raksti, ka ar zemestauku palīdzību ir iznīcināts pat vēzis.
Augšanas rekordiste
Zinātāji stāsta, ka šī sēne neaug saulainā vietā, tā jāmeklē brikšņos, kur ir kritalas. Ražas laiks ir no jūnija beigām līdz septembra sākumam. Bet, ja ir silts rudens, tās aug pat līdz pirmajām salnām. Augļķermenis ir balts, līdzīgs vistas olai, pildīts ar recekļainu masu. Sēne dažās minūtēs izaug 20 – 30 cm, galā veidojot tumši brūnu cepurīti, kura izplata ļoti nepatīkamu smaku. Tiek pievilinātas mušas, kas ātri vien noēd recekļaino cepurīti, pēc tam izplatot sporas. Sēne ātrās augšanas dēļ (puscentimetrs minūtē) tikusi pat Ginesa rekordu grāmatā. Gan pārtikā, gan medicīnā to izmanto tikai olas stadijā, turklāt tā ēdama arī svaigā veidā.

Kā sagatavot?

Ievākt vēlams agri no rīta, pirms rasas, līdz pulksten sešiem. Zemestaukus olas stadijā ieteicams uzreiz sagriezt, lai tie neturpinātu augt. Jānoņem miziņa. Sēnes uzglabā ledusskapī un pagrabā.

Tautas metode zemestauku preparāta pagatavošanā ir šāda: sagrieztās sēnes aplej ar degvīnu vai tīru spirtu, īpaši ierīvēšanai (1:1), veidosies izvilkums jeb tinktūra. Burciņu aizvāko un liek glabāties tumšā, vēsā vietā 21 dienu, tad izkāš caur marli un var lietot. Citi iesaka neizkāst, bet turpina peldināt sēni, lietojot uzlējumu.

Var mēģināt sagatavot zemestauku sulu, proti, vēsumā ļauj dabiski iztecēt sēnes sulai. Iegūto gļotaino šķidrumu konservē vai arī tur ledusskapī un lieto. Pie mums ir nopērkama zemestauku sula, kas gatavota, Sergeja Kuzņecova veselības laboratorijai sadarbojoties ar SIA "Naukšēni".

Ārstniecisko vielu noliktava

20. gadsimtā sēne nonākusi bioķīmiķu rokās un izraisījusi sensāciju, jo saražoto ārstniecisko vielu – tā saucamo sēņu fitoncīdu – daudzumā pārspējusi izslavēto imperatora sēni – japāņu šitaki. Latvijā zemestauki zinātniski pētīti Medicīnas akadēmijas laboratorijā ārsta Sergeja Kuzņecova vadībā, arī zemestauku rūpnieciskā apstrāde notiek pēc viņa metodes.

Sēnes latīniskais nosaukums ir Phallus impudicus, kas nozīmē "nekaunīgais falls". Zemestauki satur fitoestrogēnus – vielas, kas mūsu organismā aizvieto hormonus, stimulē imūnsistēmas darbību, kavē ļaundabīgo audzēju, vīrusu slimību un aterosklerozes attīstību. Sēne aktivizē makrofagus, kuri iznīcina vēža šūnas, bojājot to apvalkus. Tādējādi vēža šūnas vairs nevar dalīties un veidot ļaundabīgo audzēju.

Lietojama vēža profilaksē, kā arī pirms un pēc onkoterapijas, staru un ķīmijterapijas. Lietošana ieteicama novājināta organisma profilaksē, gripas gadījumā. Pateicoties fitoestrogēniem, sēne tiek izmantota sieviešu slimību – miomu, mastopātijas, olnīcu cistu –ārstniecībā. Zemestauki šķidrina asinis, tā pasargājot no sirds un asinsvadu slimībām. Ar tiem ārstē nieres, gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, olvadu un prostatas iekaisumus, tromboflebītus, ādas sēnīšu saslimšanas.

Iekšķīgi profilaktiski sulu vai uzlējumu lieto (0,5 – 1 ēdamkaroti uz pusglāzi ūdens) 2 – 3 reizes dienā. Ārstējot nopietnas vainas, deva var tikt uzmanīgi paaugstināta, kaut gan nav dzirdēts, ka kāds būtu pārdozējis, lietojot zemestauku preparātus. Ja izmanto ārīgi pret locītavu un muguras sāpēm, liek kompreses vai ierīvē sulu, ādai šajās vietās jābūt veselai. Zemestauku preparāti satur bioloģiski aktīvas vielas, kas veicina audu atjaunošanos, tāpēc sēni lieto, ja ir grūti dzīstošas brūces, iekaisumi un ādas bojājumi.

mani brīnumainā kārtā šis izdzēsa audzēju no ķermeņiekšas un, attiecīgi, paglāba no aperācijas. Dzēru izvilkumu spirtā, pa ēdamkarotei 3x dienā

Sarkanā mušmire

Mon, 12 Sep 2011 06:36:56 GMT

:
Sarkano mušmiri tradicionālajā medicīnā izmanto tuberkulozes, muguras, locītavu iekaisumu, asinsvadu, kaulu sāpju un dziedzeru audzēju ārstēšanai. Uzskata, ka šī sēne, lietota mazās devās, stimulē iekšējo dziedzeru sekrēciju un spēcina organismu kopumā. Sarkano mušmiri var lietot arī kā miegu izraisošu līdzekli.

Sarkanās mušmires iedarbība sākas aptuveni 45 minūtes pēc sēņu lietošanas. Tā sākas ar miegainību, kam seko enerģijas pieaugums un neliela eiforija. Parādās redzes un dzirdes halucinācijas, sinestēzija. Apkārtējās vides objekti kļūst izkropļoti, gaismas spiltums kļūst mainīgs. Var mainīties apziņa. Sarkano mušmiru iedarbības lietotāja prātā radītajām parādībām, it īpaši halucinācijām, ir atkārtots, pulsveida raksturs. Tas var radīt laika cilpas sajūtu un citus laika uztveres traucējumus. Sēņu iedarbībai raksturīgs arī delīrijs, kas parasti parādās lielās devās. Delīrija iespaidā notiek apziņas aptumšošanās ar sapņa veida halucinācijām un fantāzijas tēliem, lietotājam radot grūtības izšķirt realitāti.[6]
Sēņu iedarbība parasti var ilgt līdz 10 stundām, un ilgums ir atkarīgs no ieēstā sēņu daudzuma.

:
Bez jokiem,ēd tikai sarkano, zāļā un pelēcīgā izraišīt Tev ne tikai nelabumu.

Ēdot sarkano:
svaigu: sākumā ne varāk kā pusgalviņu
kaltētu: ne vairāk kā pussauju
tējā: ne vairāk par dažiem stiebriem.

: ēdu katru gadu kā stiprinošu līdzekli vai kā piedevas dzerot vodku (š.g. mušmires mazina nekontrolējamo reibuma stāvokli no sajūtām atstājot mieru, abrīvošanos un nelielu eigoriju)
naktī uzlabo redzi

Asinszāle

Fri, 08 Jul 2011 09:09:06 GMT

kā atpazīt asinzāli: auga dzelteno ziedu saberžot izdalās sarkana sula. Tādas kā auga asinis.

Asinszāli lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piemēram, anēmijas ārstēšanai.

Asinszāles attīra asinis un aptur asiņošanu, to lieto arī pie menstruāciju traucējumiem. Tāpat to izmanto kunģa un zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kuņģa čūlas, aknu un aizkuņģa dziedzeru saslimšanas gadījumos, kā arī, lai novērstu žultsakmeņu veidošanos. Ārīgi lieto dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai.

Tāpat asinszāle ir pazīstama kā ārstniecisks līdzeklis depresijas ārstēšanai. To nedrīkst lietot kopā ar citiem antidepresantiem. Asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi un dažādām neirozēm. Vēl to mēdz lietot pret sāpēm, piemēram, stiprām galvassāpēm. Pirms nakts miega asinszāles tēja pasargās bērnus no urīna nesaturēšanas nakts miega laikā. Ja ir gadījies sagriezties vai kā citādi satraumēties un pušums asiņo, tad jāņem svaigus asinszāles ziedus, no tiem jāizspiež sula un ar to jāapslaka ievainojums. Tas apturēs asiņošanu un veicinās pušuma sadzīšanu. Ja nav pa rokai svaigi ziedi, var izmantot arī asinszāles eļļu, kuru var katrs pats pagatavos. Asinszāli nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo tās iedarbība uz augli vēl nav pietiekami izpētīta. Bērniem līdz 2 gadu vecumam arī nevajadzētu to lietot.

Eļļas recepte: Asinszāles ziedus (bez kātiņiem un zaļiem biķerīšiem) saspaida/saberž līdz tie top mitri, ieliek tos stikla traukā (piemēram, burkā), uzlej olīveļļu un trauku aiztaisa. Tad to liek saulē un ļauj 10 dienas pastāvēt. Tad izņem ārā vecos ziedus un liek tikpat daudz svaigu saspiestu ziedu un atkal 10 dienas ļauj pastāvēt saulē. Tā procesu var atkārtot 3-4 reizes, līdz eļļa top tumši sarkana.
Asinszāles ziedu izvilkumu ūdenī vai spirtā izmanto kā krāsvielu mīklai, glazūrām, krēmiem, piena ķīselim, dzērieniem.
Receptes dažādām skaistumkopšanas procedūrām:
Pret vīstošu sejas ādu ļoti veselīgi ir mazgāties ar aukstu asinszāles uzlējumu (1 ēdamkarote drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens)
Pret pūtītēm: 2 ēdamkarotes kaltētu ziedu un lapu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens, uz lēnas uguns jāvāra 10 minūtes. Tad nokāš, atdzesē un ar novārījumu norīvē seju
Taukainas ādas kopšanai ziemā – lieto 1 reizi nedēļā sejas masku no asinszāles, vērmeles, un kumelītes. Maska dziedē un mitrina ādu.
Nevienmērīga iedeguma gadījumā – apdedzinātās vietas ieziež ar asinszāles uzlējumu.

personiski: kā nomierinošu līdzekli, kā antidepresantu; pirms un mēnešreižu laikā (noņem sāpes un trako sievišķa aizkaitinājumu).
Dzerot vidēju stipruma uzlējumu, personīgi, man sakārtojas domas un ir vieglāk pieslēgties rakstu darbiem un koncentrēties konkrētajam uzdevumam.

Deviņvīruspēks

Fri, 01 Jul 2011 15:32:48 GMT

Ārstniecībā ir ļoti populārs un bieži pielietots augs, kura ziedi atrodami praktiski jebkuras veselības tējas maisījumā. Lieto arī šī auga sakni. Tējai ņem 1 tējk. žāvētu ziedlapiņu uz vienu glāzi ūdens. Šī tēja palīdz pret stipru klepu, saaukstēšanos, elpas trūkumu, tuberkulozi, caureju un liesas kaitēm. Deviņvīruspēka tinktūra palīdz pie galvassāpēm, reimatisma, vēdergraizēm un zarnu iekaisumiem.

Saknes sula līdz pret drudzi, bet samaisīta ar etiķi lieliski dziedē apdegumus.

Ziedu un lapu sula ir labs līdzeklis pret kārpām. Ziedu izvilkums ūdenī tīra ādu un dziedē izsitumus. Deviņvīruspēka pulveris palīdz pie iesnām un dziedē brūces, bet sakņu sautējums vīnā būs labas zāles nieru un pūšļa iekaisuma gadījumā, kā arī pie caurejas.

personiski: uzlējumus: pret galvas sāpēm, pret klepu un iesnām. Možumam.
ieteikums : stiprs uzlējums atņem spēkus un nedaudz "iesit" pa sirdi, tamdēļ Deviņvīruspēku dzeru ne vairāk par tējkaroti uz glāzi un ne biežāk kā 2x dienā.

žāvēšana dzīvokļa robežās

Fri, 01 Jul 2011 10:09:50 GMT

Man ir dzīvoklis un bieži vien tīri fiziski pietrūkst vietas kur žāvēt ziedus.
Uz galda ir vieta, bet tur trako kaķis.
Uz skapja nav kaķa, bet grūtu tikt klāt un krājas putekļi.
Ir iespējams siet buntītēs, bet vidējie ziedi ne vienmēr labi izžūst.

Ziemā atradu pietiekami optimālu risinājumu - maksimā nopērkamus auduma, apaļos skapīšus. Maksā 2Zatleru robežās un patiesi ir ērti, labi ventilējas, nekrāj putekļus un piekaramai visur, kur vien sienā/ grieztos ir nagla.
Vislabāk tomēr ir uz lodžijas, ēnā, vēja dēļ.
/bildi nevaru atrast/
+zemenes un citus augus var žāvēt traukā ar pāri pārklātu papīra loksni uz datorkastes, tur ir pietiekami liels karstums un ventilācija, lai 2 dienu laikā tās izžūtu.

sarkanais āboliņš

Fri, 01 Jul 2011 09:50:24 GMT

Sarkano āboliņu izmanto kā atkrēpotāju līdzekli pie garā klepus, pret drudzi, saaukstēšanās slimībām, bronhiālo astmu, bronhītu, aizdusu, galvas reiboņiem, mazasinību un tāpat arī kā diurētisku, urīndzenošu, žultsdzenošu, pretsklerozes, asiņošanas apturošu, brūču dziedējošu, sāpju mazinošu, pretaudzēju un antiseptisku līdzekli. Aizkavē holesterīna uzkrāšanos asinīs, attiecīgi profilaktisks līdzeklis pret aterosklerozi.

Jaunas, maigas sarkanā āboliņa lapas var lietot pārtikā tāpat kā spinātus.

Agrākos laikos pulverī saberztas kaltētas āboliņa lapas pievienoja rudzu maizes mīklai un siera masai. Kirgīzijā sarkanā āboliņa lapas ir nacionālais ēdiens, bet Kaukāzā skābē neizplaukušas ziedu galviņas, ko ziemā lieto salātu vietā.

Baltā āboliņa ziedi ir vieni no «sieviešu zālītēm» – noder dzimumorgānu iekaisumu un nevēlamu izdalījumu gadījumā. Ar to ārstē arī tuberkulozi un saaukstēšanās slimības. Sagatavo tāpat kā sarkano āboliņu.

Sarkanā un baltā āboliņa novārījumus vēl izmanto dziednieciskām vannām. Sevišķi ieteicams cilvēkiem, kuriem uz ķermeņa ir strutainas pumpas un bieži parādās augoņi.
Ar āboliņu ziedu tēju skalo iekaisušas acis. Pateicoties sastāvā esošajām miecvielām izmanto gļotādu saslimšanu gadījumos, arī kuņģa – zarnu trakta (caurejas gadījumā). Pielieto kā lielisku asinsattīrošu līdzekli. Blakus efekti nav novēroti. Reimatisma un podagras gadījumā efektīgāk ir lietot balto āboliņu. Palīdz maziem bērniem kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā, īpaši vēdergraižu gadījumā vasaras periodā. Antibakteriālo īpašību dēļ izmanto mutes dobuma skalošanai.

Gan sarkanais, gan baltais āboliņš ir ar antisklerotisku iedarbību. Āboliņam ir laba asins tīrītāja slava. Āboliņā esošās vielas paaugstina organisma izturību pret infekcijām, kā arī kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Āboliņa ēteriskajai eļļai ir pretiekaisuma, pretsāpju, urīndzenoša un atkrēpojoša iedarbība. Ziedu un lakstu uzlējumu lieto kā labu atkrēpotāju klepus, bronhīta, astmas un bronhiālās astmas ārstēšanā. Āboliņš ir sviedrējošs pretdrudža līdzeklis drudža un saaukstēšanās gadījumā. Lieto arī urīnpūšļa un prostatas iekaisuma mazināšanai.

personiski: uzlējumus: asins/organisma attīrīšanai vasaras sākumā vai pēc ilgstoši neveselīga perioda vai smaga ēdiena lietošanas, arī tad, ja parādās nedzīstošas brūces, alerģijas vai izsitumi.
Pret klepu un bronhīdu elpoju tvaikus, kam piepilinu 5-7 pilienus eikalipta tinktūras.

ieteikums : stiprs uzlējums atņem spēkus un nedaudz "iesit" pa sirdi, tamdēļ Deviņvīruspēku dzeru ne vairāk par tējkaroti uz glāzi un ne biežāk kā 2x dienā.

vīgriezīte

Tue, 28 Jun 2011 20:31:17 GMT

Vīgriezes ir sevišķi labas dziedinātājas, tās ārstē daudzas slimības un nomierina satrauktus nervus.

Pret neirastēniju un neiralģiju, bezmiegu, nakts murgiem ieteicams dzer vīgriežu tēju. Epilepsijas slimniekiem vīgriezes mazina lēkmes. Tās palīdz novērst arī galvassāpes.
Tēja jādzer 2-3 tases dienā vai arī 2-3g vīgriežu sakņu pulvera jāpieber vīnam. Tējai lieto saknes, lapas un ziedus, kā arī visu augu apmēram 5-20g uz 1L ūdens.
Vīgriezes lietojamas arī trakumsērgas gadījumā kā nomierinošs līdzeklis.
Vīgriezi var lietot ārstējot reimatismu, bronhītu un citas elpošanas orgānu slimības.
Vīgrieze ir efektīvs organisma attīrītājs,

to iesaka lietot arī pret masalām, katariem un dažādām hroniskām slimībām, kā arī pret hemoroīdiem un caureju.
Jaunās, svaigās auga atvases kopā ar auga sakni var izmantot kā kakla skalojamo līdzekli, tad sula jāatšķaida ar ūdeni.
Vīgriežu saknes vāc pavasarī un rudenī, ziedus un visu augu – jūnijā, jūlijā, kad ziedi izplaukuši, lapas un atvases – pavasarī.

personiski: kā nomierinošu līdzekli, pirms nakts kā atbrīvojošu. Nevajadzētu sajaukt ar miega tējām, jo vīgrieze tāda nav. Pati esmu dzērusi stipru un ar domu ātri aizmigt, panācu pretēju efektu un lielas galvas sāpes. Ieteikums jums: nespīlējiet ar tējas stiprumu.

kumelīte

Tue, 28 Jun 2011 20:17:08 GMT

Ārstnieciskā kumelīte patiesi ir viena no visplašāk pielietotajām gan medicīnā, gan skaistumkopšanas industrijā, jo tās iedarbība ir plaša un efektīga. Pretiekaisuma, pret alerģijas un nomierinošo īpašību dēļ, kumelīti var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Vissenāk zināmais šī auga pielietojums-stipra kumelīšu tēja sakārto pārāk “šķidru vēdera izeju”, savukārt vāja kumelīšu tēja atrisina “cieta vēdera izejas” problēmu.
Kumelīšu tēja, kas sagatavota vidēji stipra, vienādās daļās ar piparmētru lapām-atrisina jebkura rakstura nepatīkamās sajūtas vēderā-sāpēs, krampjus, “sastrēgumus” utt. Visefektīgākais līdzeklis cīņā ar iesnām un kakla sāpēm ir kumelīšu tvaiku elpošana. Sagatavo sekojoši – katliņā ieber labu šķipsnu kumelīšu-uzvāra, galvu tur tā, lai neapplaucētos uzreiz, pārsedz lielu dvieli un vienā mierā dziļi elpo kādas 5 minūtes. Ja vēl šim vārījumam pievieno šķipsnu kliņģerīšu un kādu ķiploka daiviņu, tad saaukstējums pāris dienu laikā ir prom. Turklāt-ja vien sejas ādai nav kādu medicīnisku problēmu un ir atļauts tvaikos būt, tvaika kosmētiskais efekts ir lielisks-āda kļūst manāmi maiga, tīra un viegla. Kumelīšu novārījumu šad tad leju klāt vannai-efekts uz ādu ir redzams un jūtams, tā nomierinās un izskatās tik svaigi kā pēc laba miega. Pirts mīļotājiem laba ir kumelīšu slotiņa, tikai jāuzmanās, lai pēršanās procedūra nav pārāk ilga-kumelītei ir stipra iedarbība

Bērnībā kumelīti taisīja bieži, tāpat kā liepziedus un pelašķus. No tā laika, tas ieguvis nozīmi kā zāles un garlaicīgā tēja. Ne viņa īpaši garšīga, nedz negaršīga, vnk. viena no tējām, kas bija jādzer, kad bija klepus iesnas vai drudzis. Jādzer bez cukura un pretrunām. Tāds ir mans pirmais iespaids. Protams, laika gaitā tas ir mainījies un pat tējas ir iegaršojušās, tomēr pašas kumelītes lietoju gana šauri : galvenokārt kā nomierinošu, pretiekaisumu un pret sāpju (galv. kuņģa sāpju) līdzekli. Vēl kosmētikā, kad slinkums nav stiprāks.

Tue, 28 Jun 2011 19:28:20 GMT

savācu kaudzi lielo nātru. sasēju slotās, taisīšu tīrīšanas kūri.

galma runa

Mon, 27 Jun 2011 18:29:36 GMT

īsumā: es neesmu viszinis, neesmu botāniķis un hipijmens,; esmu tāpat - parasta sieviņa, kas mīl puķītes un mīl izmantot to, kas dots.
Ātru mācos, viegli aizsvilstos, bieži kļūdos, tomēr cenšos citiem neieteikt resursus, kas nav pašas pārbaudīti.

Augus lasu jau kopš bērnu dienām un laika gaitā esmu sapratusi, ka runa iet ne tikai par puķīšiem, ne tikai par zaļumiem, bet gan par fizisko, garīgo un morālo veselību.
Kamēr, daba vēl dzīva, to ir jāmāk izmantot un tai dot.

Ārstniecības augu ievākšanas kalendārs

Mon, 27 Jun 2011 17:31:04 GMT

Janvāris: alkšņi (augļkopas).

Februāris: alkšņi (augļkopas).

Marts: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); bērzs (pumpuri); priede (pumpuri); retējs, meža (sakneņi).

Aprīlis: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); alteja (saknes); baldriāns (saknes un sakneņi); bērzs (pumpuri); brūklene (lapas); kalme (sakneņi); lupstājs (saknes); miltene, mūžzaļā (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); ozols (miza); pienene, ārstniecības (saknes); priede (pumpuri); retējs, meža (sakneņi).

Maijs: alteja (saknes); arnika, kalnu (ziedi); baldriāns (saknes un sakneņi); brūklene (lapas); kapmirte (laksti); maijpuķīte (lapas, laksti, ziedi); mūžzaļā (lapas); nātre (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); ozols (miza); panātre, baltā (ziedi); plikstiņš, ganu (laksti); plūškoks, melnais (ziedi); priede (pumpuri); rasaskrēsliņš (laksti); vijolīte, trijkrāsu (laksti); vilkābele, asinssārtā (ziedi).

Jūnijs: adoniss (laksti); amoliņš (laksti); anīss (augļi); arnika, kalnu (ziedi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); maijpuķīte (lapas, laksti, ziedi); māllēpe (lapas); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); nātre (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); plūškoks, melnais (ziedi); rasaskrēsliņš (laksti); strutene, lielā (laksti); sunītis (laksti); ūdenspipars (laksti); upene (augļi); vērmele (laksti); vīgrieze (ziedi); vijolīte, trijkrāsu (laksti); vilkābele, asinssārtā (ziedi).

Jūlijs: adoniss (laksti); amoliņš (laksti); anīss (augļi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); avene, meža (augļi). biškrēsliņš (ziedi); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); māllēpe (lapas); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); melisa (lapas); mellene (augļi); nātre (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); puplaksis (lapas); rasaskrēsliņš (laksti); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); strutene, lielā (laksti); sunītis (laksti); ūdenspipars (laksti); upene (augļi); vērmele (laksti); vīgrieze (ziedi); vijolīte, trijkrāsu (laksti); zaķpēdiņa, dumbrāju (laksti).

Augusts: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); amoliņš (laksti); anīss (augļi); aronija (augļi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); avene, meža (augļi); baldriāns (saknes un sakneņi); biškrēsliņš (ziedi); blaktene (saknes); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); ieva (augļi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); lupstājs (saknes); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); melisa (lapas); mellene (augļi); miltene, mūžzaļā (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pīlādzis (augļi); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); puplaksis (lapas); rasaskrēsliņš (laksti); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); rozes (augļi); strutene, lielā (laksti); ūdenspipars (laksti); vaivariņš, purva (laksti); vērmele (laksti); zaķpēdiņa, dumbrāju (laksti).

Septembris: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alteja (saknes); aronija (augļi); baldriāns (saknes un sakneņi); blaktene (saknes); brūklene (lapas); ceļteka (lapas); ieva (augļi); kalme (sakneņi); lupstājs (saknes); miltene, mūžzaļā (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); pabērzs (augļi); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pienene, ārstniecības (saknes); pīlādzis (augļi); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); rozes (augļi); skābene, blīvā (saknes); vaivariņš, purva (laksti); vilkābele, asinssārtā (augļi); zirgkastanis (augļi).

Oktobris: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); alteja (saknes); baldriāns (saknes un sakneņi); blaktene (saknes); brūklene (lapas); ieva (augļi); kalme (sakneņi); ozolpaparde, melnā (sakneņi); pabērzs (augļi); kadiķis (augļi); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pienene, ārstniecības (saknes); pīlādzis (augļi); rozes (augļi); skābene, blīvā (saknes); vilkābele, asinssārtā (augļi); zirgkastanis (augļi).

Novembris: alkšņi (augļkopas); miltene, mūžzaļā (lapas); kadiķis (augļi); skābene, blīvā (saknes).

Decembris: alkšņi (augļkopas).

Mon, 27 Jun 2011 09:36:24 GMT

meklēju brīvu brīdi, lai saliktu visu pa vietām.
Pagaidām, saku labdien!

un plūškoka ziedus mājās žāvēt neiesaku, smaržo spēcīgi un nedaudz pēc kaķiem. Meklējiet bēniņus.

upd. ātri un čakli saliku ziedus sīrupā (klepum un aizsmakumam) un pārējo uzstiepu kaimiņa bēniņos.
sīrupa recepte:
Sastāvdaļas
50 plūškoka ziedu ķekari
3 citroni (ar mizu)
3 apelsīni ( ar mizu)
100 gr citronskābes 5
l ūdens
5 kg cukura

Pagatavošana:
Plūškoka ziedu ķekarus liek katlā ( katlam jābūt emaljētam), apelsīnus un citronus ar mizu sagriež gabaliņos un arī liek katlā, ber citronskābi. Katla saturu samaisa, lej vārošu ūdeni un atstāj 24 stundas. Pēc 24 stundām nolej katla saturu un pievieno cukuru. Sīrupu uzkarsē, lej pudelēs vai burkās, aizvāko.