The Art of Advertising

coletya:

Stand together yet not too near together:
For the pillars of the temple stand apart,
And the oak tree and the cypress grow not in each other’s shadow.

coletya:

Boredom is a fundamental non awareness of life.
Boredom is aweareness trapped in the mind.
You'll have to lose your mind before you can come to your sences

samantta:

Man liekas, ka Ela šodien mēģināja veikt masveida slepkavību, tikai piemirsa izslēgt sevi no nogalināmo loka. Viņai atkal kārtējā diēta - šoreiz tāda, kur visu laiku jāēd proteīns (es jau iesmēju, ka viņa nedrīkst veikt nekādas aktivitātes, savādāk uzkačās masu). Tad nu viņa pusdienlaikā aizgāja nopirkt Indijas riekstus. (proteīns ta jā, bet tur tak tie tauki arī, es nez cik tas pareizi, bet es vairs neatļaujos spriest par viņas diētām, pēc tam, kad mēnesi no vietas viņa ēda tikai naturālo jogurtu). Atnākusi atpakaļ, viņa sazin kapēc bija dikti devīga - pati sataisīja mazas papīra tūtītes un iedeva riekstus man, Džimam un mūsu menedžerim Mārtinam. Man Indijas rieksti dikti garšo, noriju vienā rāvienā. Pēc kādām 15 minūtēm vēders uzpūtās kā bumba, bet man vienmēr vēders kā bumba un kaut kas sāp, tapēc nemaz nepievērsu uzmanību. Bet pēc brīža pamanīju, ka Ela arī tāda bāla vaigā palikusi, izrādās viņai arī vēders tā sapūties, ka nevar pakustēties. Abas šausmās saskatījāmies un reizē pagriezām galvas, lai redzētu, ka pat Džima vēders sprāgst ārā no krekla! Mārtins savus riekstus vēl nebija apēdis, tapēc atļāvāmies tos fiksi viņam atņemt. Lieki teikt, ka turpmākā pusstunda pagāja uz tualetes apmeklējumu, vaidēšanas un Rennie izdalīšanas nots. Un visam pa virsu, pēc kādas stundas mutē parādījās tik rūgta garša, ka visiem gribējās vemt. Kas ar tiem riekstiem bija, nav ne jausmas, bet izsmējāmies gan ne pa jokam.

coletya:

http://travelchatter.dailymail.co.uk/2012/05/latvia-nominated-as-the-most-beautiful-country-in-the-world.html

coletya:




No Turības aizstaigāju līdz Maskačkai (baigi forši svaigu gaisu un Rīgas skatus ķert (with my crappy Nokia :D).
Es biju domājusi, ka tie strīpaino joki ir vienkārši joki,
bet ne.... tiiiik daudz strīpās tērptu cilvēku :D

nord:
Kā Troņu spēļu pūķu māmiņai visu laiku var neiet, par to es domāju un vel par to, ka būtu gatava lietot narkotikas, ja to efekts veicinātu vēlmi kārtot māju.

coletya:

http://youtu.be/BJ-CmHZrKHU

Tacata :DDDD

dhonass:

Man patīk nākt mājās no rīta, kad visi prātīgi cilvēki dodas uz darbiem, izglītības iestādēm vai vienalga kur, viegli pazaudējušai savu товарный вид [ai, darbā tāpat nav jābūt], taču tas viss ir sūds, manu mazo draudziņ, tas viss ir salīdzinoši sūds.

Galvā pieci miljardi domu, un es nevaru noformulēt nevienu pašu.

bikini_kill:

Vakar pēc darba un veikala tikko paspējām paglābties no lietus, ieskrienot mājās. Soma istabā, produkti virtuvē, pārģērbjos un skatos pa logu. A tur, a tur 50 m no manis ir Varavīksne ar lielo V. Krāsaina, skaista, tik tuva. Atvilku draudziņu, mēģinājām nofotografēt to brīnumu, bet, kā par nelaimi, man tagad tā lēca nefokusē. Draudziņš jau teica, lai eju meklēt lāpstu, jo "tur pie tā staba varavīksne beidzas un tur mūs gaida pods ar zeltu". Protams, varavīksne nekur nebeidzās, bet virs šosejas izveidoja skaistu loku, tādējādi parādot savu skaisto un apaļo formu.
Kādreiz viena man tuva draudzene teica, ka ja redz varavīksni, tad Dievs atgādina, ka mūs visus mīl. Un īstenībā vienalga - ticēt vai neticēt, tik un tā var domāt, ka viss būs labi. Katru reizi, kad es redzu varavīksni, tā man atgādina, ka viss būs labi.

nord:
Ir tādas lietas, kuras gribās, bet nav vajadzīgas, ja tās ir izprasītas, uzspiestas, izkļaņčītas, panāktas ar šantāžu, un tad, ja tās tev tieši tādēļ, ka esi TĀDA tiek iedotas, sajūtas līdzinās eiforijai.

samantta:
Pateicoties draudziņam, esmu ļoti aizrāvusies ar futbolu. Tas ir vienreizēji, cik ļoti futbols ir britiem asinīs, un kādas emocijas tas viņos izraisa. Un es nespēju noticēt, ka man futbols ir kādreiz licies neinteresants. Premjerlīgas sezona beidzās vakar, par lielu nelaimi angļu vīriešiem, kuri nezinās kur likties līdz augustam, kad sezona atkal atsāksies. Pēdējās nedēļās, gandrīz katras brīvdienas mani varēja sastapt krogā, skatoties kārtējo spēli. Es vēl joprojām neesmu izšķīrusies par kuru komandu fanot, bet man noteikti ir crush uz Manchester City menedžeri Roberto Mancini, par ko tieku briesmīgi apsmieta darbā :D Jo viņš ir vecs kā pasaule, bet nu manās acīs viņam ir tāds šarms, ka es nezinu kur likties. Katru reizi, kad viņu rāda pa televizoru, esmu kā piekalta ar pavērtu muti, un vakar biju tik laimīga, kad MC uzvarēja premjerlīgu, ka mans draudziņš mani gandrīz iekaustīja, jo viņu ģimenes tradīcija ir fanot par QPR, kuri gandrīz izkrita no premjerlīgas, un palika pēdējā vietā.

ena:
Zjeel, ka mums nav pogas.

ena:
Sjodien esmu noguleejusi videeji ik pa 2 stundaam stundu, videeji reekjinot. Pamodos 21:42 un tagad vairs nenaak miegs.

ena:
Veel es vislaik knapi valods nogriezt matus.

ena:
Leemumu pienjemsjanaa es sev vislaik saku ATBILDIIBA. Nu, nevis pienjemt konkreeto leemumu, bet kaapeec pienjemt. Un arii, ka, protams, viss veel prieksjaa un man veel buus daudz laika utt utt utt utt.

palua:
Šodien beidzot tiku pie velosipēda. Nedaudz varēšu dažādot savus treniņus. Šovakar jau iemēģināju vieglu riksīti un tad mazu izbraucienu ar velosipēdu. Mazliet smeldzoši muskuļi un prieks. :) Tik vien nepatīkami, ka jaunās botas uzberza tulznu nelabā vietā - uz pēdas sāna. Skriešanas apavi tomēr man laikam nav piemēroti :(, bet tas iespējams biju par ciešu apavus savilkusi. Rīt pieregulēšu. Nedēļas nogalē jau mans lielais skrējiens. Nevaru sagaidīt! :)

Sports rada prieku un harmoniju, par to šaubu nav!

coletya:

Mans mazais 4 mēnešu bērns nu jau atrodas recenzenta rokās.
Liekas, ka daļa no manis ir ārpus ķermeņa :D
Bet prieks liels ^.^


upd.
Tāpēc sāku taisīt nākošo bērnu - prezentāciju.

dhonass:

Viss, ko es mūžā gribu, ir ilgi un sātīgi pīpēt uz saules apspīdētas palodzes. Jā.

Cīņā ar d-darbu esmu beidzot atrāvusi vaļā kādu radošo slūžu, tāpēc lūk, mans mazais lasītāj, ar lepnumu piedāvāju tev haiku, kurā pilnīgi noteikti ir atrodama 'visa eksistenciālā sāpe estetizētas subjektivitātes mērcē' [varbūt jāpievienojas mīļajai Maijai un jāiestājas mākslas zinātniekos, mani noteikti mīlēs miljoni], prokrastinācijas paliekas un mērenā vilšanās par 4 gadiem, kurus es noteikti varēju izlietot kādā pieklājīgāka līmeņa iestādē:

cik semantiski un komunikatīvi
sakārtots mans dizains
varētu uzspraust uz nagliņas

acapella:
Ir mirkļi, kad man šķiet, ka esmu viņu aizmirsusi. Nu labi, ne gluži aizmirsusi, bet man vairs nesāp, ka viņš nav līdzās. Bet šovakar, izdzirdot dziesmu, kuras laikā viņš mani uzaicināja dejot un teica, ka gaidījis mani.. man atkal acīs sariešas asaras. Es esmu pārāk atkarīga no cilvēkiem. Bet es atsakos no pasakām, es vairs negaidīšu viņu un negaidīšu arī kādu citu princi. Es būšu reāla. Sākšu ar rītdienu. Vēlos iepriecināt savu mammu, kaut nedaudz. Bērnībā viss bija vienkāršāk..

 

acapella:
Jūsu mammām vajadzētu justies laimīgām jau tādēļ vien, ka viņām nav tāds bērns kā es. Es nezinu, kas tas par kretīnisku radījumu manī mīt, bet es sāpinu visus, kas mani ir svarīgi. Man vairs nav draugu - ir tikai tie, kas mēdza būt mani draugi, bet tagad mēs pavadām laiku kopā tikai dēļ ieraduma. Esot kopā var just, ka neviena puse īsti nespēj izbaudīt šo kopā būšanu. Man tas sāp, bet ne tik ļoti, kā tas, ka es, negribot sāpinu savu mammu. Šajā pasaulē man nav un nebūs svarīgāka cilvēka par viņu, tomēr es nespēju likt justies viņai laimīgākai. Es lūdzu, lai Dievs man palīdz mainīties un kļūt par labāku cilvēku, bet nu jau atkal nodaru pāri savam vistuvākajam cilvēkam, tieši māmiņdienas priekšvakarā. Es nezinu, kā tas būs, kad es pārvākšos dzīvot uz citurieni. Man šķiet, ka mana dzīve paliks vēl nožēlojamāka, bet es ļoti ceru, ka mana mamma būs laimīgāka. Varbūt, ja viņa mani satiks retāk, man būs mazāk iespēju viņai nodarīt pāri un viņa spēs būt laimīgāka. Es ļoti ceru, ka tā būs, jo es viņu ļoti mīlu, kaut gan patiesībā laikam nemaz neapzinos, ko šis vārds nozīmē.