marina @ :
man šodien uz darbu līdzi ir 2 apelsīni, nedaudz svaigs puķukāposts (1.brokastim) un pusdienās ir tas pats, no kā es vakar no krēsla nokritu. vēl ir daudz jādzer šķidrums, tā slimība vēl sēž iekšā
Ā, vispār interesanta tāda štelle. Pogas Antons vienmēr piedēkļa "uz" vietā lieto "iz". Teiksim - būšu izmanīgs, izmanīšos, mammīte man izdāvināja, es tev izzīmēšu, no šitā kociņa es iztaisīšu....nu, un viena slavena valoidniece teica, ka tā esot arhaiska un būtībā pareiza forma.
Tā ka es būšu ļoti izmanīga.
Upd. Ienāca ziņas no Brīvības pieminekļa, b.v. tikko gājis garām - esot tāda policistu izstāde.
Galerijā Centrs, respektīvi, vecajā unītī, ir kafejnīca (restorāns?) Dada. Tur ir visādi ēdieni a la carte, ko nekad neesmu mēģinājusi, bet ir arī podiņš. Tas nozīmē, ka tu esj gar garu leti un krauj vienā bļodiņā visu, ko sirds kāro. var sakomplektēt "jūras augļu" podiņu, var - gaļas podiņu. Ja kādam patīk ēst zivis kopā ar gaļu, var darīt arī to. Es vienmēr taisu zivju podiņu. Tur vienmēr ir vairākas šķirnes zivju, mazās garneles, lielās saldūdens garneles, mīdijas, kaut kāds jūras kokteilis (tipa, mazi gliemezīši, kalmāriņi u.t.t.). Vēl tur visādi ķīniešu tipa makaroni, ūdens kastaņi, bambusu dzinumi, dažādas sēnes, asie pipariņi, selerijas, indiešu zirņi, lociņi, ķiploki, nu - ko tik var iedomāties. Tā lielākā māksla ir savu podiņu piekraut pēc iespējas pilnu. Tas ir, uzmanīties, lai apakšā neileik kaut ko milzīgu un čaganu, kaut kādu krunkainu kāpostu, teiksim, un tad puspodiņš jau pilns. Es parasti ļoti rūpīgi apakšā izkārtoju dažādos dārzeņu gabaliņus, tad sēnes, tad, nekautrēdamās, piestampāju visu ar zivīm un garnelēm, vēl piepsiežu ar karoti riktīgi, un tad beigās uzlieku kādu makaronu kaudzīti - nu tā, ka knapi turas, lai nekristu pāri malām. Tam visam nav nozīmes, jo pavārs pēc tam visu saturu izgāž uz lielas plīts virsmas un apcep ar tevis izvēlēto mērci (es ņemu mango mērci, jo tā nav tik trekna kā kokosa, bet tur ir vēl daudzas un dažādas).
Ā, bet kārtība ir tāda, ka papriekš tu apsēdies pie galdiņa, pasaki oficiantam, kuru mērci gribēsi, tad viņš tev atnes tādu dēlīti ar padziļinājumu, kur iestutēt bļodiņu, lai neslīd nost, un piespraustu čeku. Tad tu ar to dēlīti ej gar leti, un tālāk rīkojies kā iepriekš minēts.
Nu, baigi, baigi garšīgi sanāk.
Podiņš maksā 5 Ls, bet, es jums teikšu, ja ēnm vērā, cik daudz lielo garneļu tur var sapičkāt un salīdzina ar dažādu jūras ēdienu cenu citos restorānos, tad tas ir ciešami.
Stāsta, ka dažreiz lielo garneļu neesot. Ja tā gadīsies arī man kādreiz, tad varbūt es saņemšos izmēģināt gaļas podiņu. Īpaši, ja būs arī pīle. (Šodien bija cūka, liellops, vista un jērs).