skuka @ 06:22 pm:
It kā jau nemaz tik briesmīgi slima neesmu, temperatūra tikai drusku pāri 37, nu, galva sāp, kakls, degums tek. Kā jau pie vīrusa. Ja man, piemēram, būtu šodien bijis kas svarīgs darbā, es būtu cēlusies augšā (kā parasti tādās reizēs), ierāvusi kādu ripu, iestaigājusies-iekustējusies - un tā arī visu dienu nodrasētu. Bet es izlēmu palikt mājās, kā īsts slimnieks, gultā, un - man pat nav tās sajūtas, par kuru rakstīja anonymous nesen - nu, kad tu tā guli kā bērnībā - slimnieks ar visām slimnieka tiesībām - guli un, viegli apreibis, lasi kādu grāmatiņu. Nē, es vienkārši guļu visu dienu. Miegā. Miegā un murgos, kuri pēc tam šķietas kā istenība. Ar pavisam nelieliem pārtraukumiem, kurs padzeros, apēdu kādu augli, ieskatos kompītī un tūliņ atkal iemiegu. Jā, un vēl svīstu.
Laikam jau rumpis zina, kas viņam vajadzīgs.