|
|
|
Jūlijs 25., 2008
 | 11:26 - lūdzu piedošanu visiem, kas domā, ka es nelamājos
šīs dienas sākums iestigs atmiņā kā FUCKING ASSHOLE rīts!!! Viss sākās ar pusstundu par agru zvanu, ka ledusskapis ir atvests. Izmetos laukā no gultas lielā priekā, uzmetu virsū svārciņus un kreklu, saprotams,ka krūšturim nebija laika, nesos lejā, atveru durvis un uz ielas stāv vecis ap 6o gadiem un prasa - a kur vīrs? Es mazliet samulstu, bet neko daudz, saku, ka jums būs jānes uz trešo stāvu un, ka esmu samaksājusi par piegādi 15 latu. Viņš neko nezina. ledusskapis vairāk kā metru 50. Bļāģ, mēs mazliet pastrīdamies, viņš diezgan slikti latviski runāja, saprotu, ka nav jēgas, ka jāiet meklē cilvēku, kas palīdz uznest, bet man tie svārki un krekliņš, nu tāds diezgan seksīgs un istabas čības. Tuvākie vīrieši stāv pie krievijas vēstniecības - sardziņi. Viņus savaldzināt neizdodas, nedrīkstot pamest posteni, lai gan ja es būtu smukāka, droši vien būtu velns ar visu posteni. Tā nu lūk es bez vīra un nespējīga savaldzināt nevienu sargu, noskumusi dodos atpakaļ, a šis vecis ir atklājis jau, ka pa durvīm ledusskapis neiet iekšā, faaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaak un tad viņš sāk šefot, ka nav durvis atslēgtas un es pati vainīga pie visa. Saprotams, ka mājas pārvaldnieku nevaru sazvanīt, domāju, ko johaidī tagad darīt ar šo sukin sinu un tad iedomājos par pagrabu, iebraucam pagalmā, ienesam pagrabā. nu tagad miers. es saku, ka nemaksāšu, kamēr nebūs uznests augšā. Vīram sāk raustīties valoda un viņš saka, ka tad vedīs prom, bet es - nu lūdzu, es neko vairs nenesīšu, dirsa es vai ne? bet tā viņam vajaga. Beigās es tomēr samaksāju, jo viņam tā valoda tiešām raustījās un man sametās šo žēl, bet vajadzēja izturēt līdz galam, viņš būtu spiests meklēt cilvēkus, kas palīdz. Pēc tam sazvanīju veikalu, nodevu uguņus pēc mirkļa zvana tas pats vecis un saka, ka piecos vakarā atbrauks un uznesīs. Nu lai Dievs palīdz viņam, ja viņš arī vakarā atbrauks viens pats.
|
|
|